Futbols atgriežas pie Ventspils līdzjutējiem

Atkalredzēšanās pēc trim gadiem

Virslīgas čempionātu ventspilnieki sāka Rīgā, viesos ar 3:0 pieveicot komandu Metta/LU, bet nu pienācis laiks ieskandināt futbola sezonu arī Ventspilī. Lai gan sākotnēji tika izziņots, ka spēle notiks centrālajā laukumā stadionā, nepatīkamās laika prognozes dēļ – vēss, nokrišņi – tā tomēr pārcelta uz Katoļu ielas stadionu. Ventspilī viesosies FB Gulbene futbolisti, kas pēdējo reizi šeit spēlējuši 2012. gada septembrī.

Pagājušajā sezonā komanda veiksmīgi nospēlēja 1. līgas turnīrā un atgriezās Virslīgā, kurā, kā zināms, šogad startēs vien astoņi klubi. Atgriešanās sezonu gulbenieši visai neveiksmīgi sāka, savā laukumā, par ko šobrīd kļuvis Rīgas Hanzas vidusskolas mākslīgais zāliens, ar 0:3 piekāpjoties Spartakam. Gulbeniešu rindās šajā sezonā spēlē vairāki izjukušās Daugavpils Daugavas spēlētāji, kā arī čempionātam pieteikts visai kupls skaits leģionāru, taču vēl nav nokārtoti visi nepieciešamie dokumenti, tāpēc pirmajā mačā bija jāiztiek tikai ar pašmāju futbolistiem. Visas 90 minūtes laukumā bija arī 40 gadu vecais aizsargs Igors Korabļovs, kas savulaik spēlējis arī FK Ventspils un nacionālajā izlasē. Tajā skaitā leģendārajā mačā pret Turcijas valstvienību 2003. gada novembrī (1:0), kurā laukumā izgāja arī Jurģis Pučinsks.

Lai arī ko sola sinoptiķi, skaidrs, ka sezonas pirmajai spēlei čempionu mājās būtu jāizsauc liela interese, bet to, cik pilnas būs Katoļu ielas stadiona tribīnes, redzēsim rīt ap pulksten 14. Vieta tajās ir 500 skatītājiem, ar ko, ņemot vērā pagājušās sezonas zemo apmeklētību, pietiek atliku likām, bet tas jau ir atsevišķs un ļoti nopietns stāsts.

Klubs sola ķerties pie mārketinga

Pirmā jaunās sezonas spēle pašu mājās laikam jau ir īstais brīdis, kad runāt par to, kāpēc publika arvien mazāk nāk uz futbola Virslīgas spēlēm un kas būtu darāms, lai situācija uzlabotos. Droši vien jāsāk ir ar vēlmi – stāvokli uzlabot jāgrib visām iesaistītajām pusēm, vispirms jau pašam klubam. Galu galā, ir tak teiciens, ka spēlēts tiek līdzjutējiem. Diemžēl FK Ventspils pēdējās sezonās faktiski eksistējis tikai stadionā un spēļu dienā, turklāt arī tās ar katru gadu kļuva arvien pelēkākas. Taču ne jau rādītā futbola, bet gan kopējās atmosfēras dēļ. Pazuda komandas regulārās tikšanās ar līdzjutējiem, pazuda bufetes, kur kādu stiprinājumu vai saldinātāju iegādāties faniem, pazuda suvenīru tirdzniecība, bet pagājušajā sezonā no tribīnēm pazuda arī visu bērnu draugs – talismans Lūsis. Laikam jau talismans savu tiešām bija nokalpojis un morāli savecējis, starp citu, tāpat kā nekad tā īsti neiemīlētā kluba himna, taču bēda tā, ka vietā neparādījās nekas jauns. Tieši tāpat pamazām zūd arī futbola kluba saistība ar pilsētu. Jā, svētku gājienā tas piedalās, taču tajā piedalās arī, piemēram, faluņ dafa mācības sekotāji, bet superpopulārus pilsētā tas nav viņus padarījis. Nepieciešamas arī citas aktivitātes, ja, protams, ir vēlme spēlēt līdzjutēju priekšā. Pēdējās divās sezonās vidējais apmeklējums nav bijis pat četrsimt fanu, bet pagājušajā pat liepājnieku un Skonto vizītes nespēja piesaistīt vairāk par 550 līdzjutējiem.

FK Ventspils prezidents Guntis Blumbergs sarunā ar Ventas Balsi atzina, ka šīs sezonas plānos ir nopietni pieķerties mārketinga lietām, jo atkal ir jādabū līdzjutēji tribīnēs: «Par to nopietni parunājām jau pagājušās sezonas beigās, ir izstrādāti priekšlikumi mārketinga jomā, un kluba valdes sēdē tos skatīsim. Tās lietas nedrīkst atstāt pašplūsmā, ir jāstrādā ar līdzjutējiem, un tas ir viens no šīs sezonas uzdevumiem.»

Jāatzīst, ka šādi tādi šī darba rezultāti jau ir manāmi. Piemēram, krietni aktīvāks kļuvis kluba profils twitter un facebook, bet mājaslapā, kuru arī prasās modernizēt, ziņas vienlaicīgi parādās gan krievu, gan latviešu valodā. Tiesa, krieviski ziņas joprojām mēdz būt bagātīgākas. Īpašāks kļuvis sezonas abonements, kas piedāvā ne tikai futbolu, bet arī šādas tādas atlaides. Sākums nav slikts, bet nepieciešams turpinājums. Blumbergs uzsver, ka tā, protams, nav tikai Ventspils problēma. Pirms šīs sezonas atjaunota Virslīgas klubu prezidentu tikšanās, un pirmajā pārrunātas vien divas problēmas – tīra spēle un līdzjutēju piesaistīšana. Starp citu, tās pilnīgi noteikti var būt cieši saistītas, jo cilvēki tomēr grib skatīt futbolu, nevis teātri vai cirku.

Pēdējās sezonās ar vislabāko apmeklētību Virslīgā varēja lepoties jelgavnieki, bet pērn vairāk tomēr gājuši uz mačiem Liepājā. «Klubā bija diezgan liela neizpratne – uzvaras, Virslīgas medaļas pēc 19 gadu pārtraukuma, kauss, Eiropas līga, bet skatītāju nav. Pirms tam šķita, ka daudz kas atkarīgs no komandas izcīnīto uzvaru skaita, bet iepriekšējā sezona apgāza šo teoriju,» stāsta laikraksta Jelgavas Vēstis sporta žurnālists Krišs Upenieks. Atbildi uz jautājumu par to, kā dabūt līdzjutējus tribīnēs, FK Jelgava sāka meklēt tūlīt pēc sezonas noslēguma, un tagad klubam ir savs radošais direktors. Upenieks spriež, ka klubs ir diezgan aktīvs līdzjutēju piesaistīšanā, taču ar to nepietiek: «Pie stadiona bija iespēja iegādāties dažādus FK Jelgava suvenīrus, futbolisti apmeklēja skolas, klubs aktīvi darbojas svarīgākajos sociālajos tīklos. Pirms lielas daļas spēļu cilvēkiem bija iespēja tikt pie ielūgumiem dažādos Jelgavas restorānos, bāros. Tagad būs arī īpašs cilvēks, kura pienākumos ietilpst tieši tribīņu piepildīšana, tāpēc visi cer uz uzlabojumiem šajā jomā.»

Līdzjutēji: futbolam jākļūst populāram

Protams, savs skatījums par to, kā dabūt publiku uz futbolu, ir arī pašiem līdzjutējiem. Īsumā – futbola apmeklējumam jākļūst par svētkiem. Taču tas nenozīmē, ka spēles jāapkrauj ar milzīgu daudzumu papildu piedāvājumu līdzjutējiem, lai gan arī kaut kas no tā derētu. Došanās uz futbola spēli – tam jābūt kā laba drauga apmeklējumam, tātad futbolam klubam jākļūst par tādu ventspilniekiem. «Futbola klubam jābūt visur! Pilsētā stāda sniegpulkstenītes? Tur jābūt arī futbolistiem. Tiek taisīti putnu būrīši vai stādīti koki? Arī tajā jāpiedalās futbola klubam. Un tā tālāk. Lai cilvēki redz un jūt, ka viņus interesē tas pats, kas jebkuru ventspilnieku,» spriež futbola līdzjutējs Jānis, piebilstot, ka par katru šādu dalību arī jāinformē visiem pieejamajiem līdzekļiem, lai par kluba aktivitātēm zinātu arī tie, kas to neredzēja savām acīm. Šajā ziņā ļoti svarīgi ir kvalitatīvi pieteikumi mačiem, ko izplatīt šobrīd tik nozīmīgajos sociālajos tīklos – neliels video, gaumīgs plakāts neprasa milzum daudz laika, bet atdeve var būt kolosāla.

Taču ne mazāk svarīgi ir vispār popularizēt futbolu. Arī šajā ziņā līdzjutējiem ir idejas, sākot ar futbola laukumu izveidi pagalmos un beidzot ar amatieru turnīriem. Un tik tiešām – kāpēc pagalmos ir tik daudz basketbola grozu un tik maz futbola vārtu? Amatieru turnīri notiek laiku pa laikam, taču FK Ventspils dalība to organizēšanā faktiski aprobežojas tikai ar kādu suvenīru piešķiršanu balvām. Starp citu, par suvenīriem!

Zināt, kas pirmais parādās, kad kluba lapā uzspiež uz sadaļas Suvenīri? Skonto fanu šalle... Tas, atgriežoties pie tēmas, ka nepieciešams rekonstruēt mājaslapu. Ja par turnīriem un FK Ventspils – jau vairākas sezonas pilsētas čempionātu basketbolā rīko BK Ventspils, bet šogad fināls jau risinājās ļoti kupla līdzjutēju pulka priekšā. Varbūt uz ko līdzīgu jāparakstās ar futbolistiem, uzreiz neatvēzējoties uz spēlēšanu 11 pret 11, bet dodot iespēju regulāri spēlēt jebkuram gribētājam? Ja iegūs futbola popularitāte, noteikti iegūs arī klubs. Un kāpēc vispār abiem klubiem nerealizēt kādu sadarbības projektu? Un ir pilnīgi vienalga, kurš būs tā iniciators.

Vēl viens darbības lauciņš noteikti ir jaunie futbolisti, viņu radi un draugi. Guntars, ko līdzjutēji regulāri dzird FK Ventspils spēlēs, uzsver, ka tie ir nākamie lielās komandas spēļu apmeklētāji: «Augļus jau uzreiz nenesīs neviens darbs. Jāizaug veselai paaudzei, kam futbols būtu ar karotīti iebarots, bet tas ir jādara. Ir jau arī tagad pastāvīgais kontingents, kas nāk uz futbolu jebkādā laikā, taču gadu no gada rindas kļūst arvien retākas.»

Noteikti ir arī citas idejas, kā padarīt futbolu un spēļu apmeklēšanu populārāku. Tiešām cerams, ka tādas ir arī futbola dzīves virzītājiem, lai nedaudz vairāk nekā 100 gadu kopš pirmās oficiālās spēles mūsu pilsētā šis sporta veids piedzīvotu īstu atdzimšanu, bet daudzkārtējie valsts čempioni no tribīnēm saņemtu tādu atbalstu, kādu sen jau ir pelnījuši!