Sportošana un tradīcijas

Piemēram, virves vilkšanas kluba Velkonis dalībnieki katru gadu noslēdz ar dalību Vecgada skrējienā, un šogad viņi tajā skries jau 21. reizi. «Lai gan šis skrējiens ir pat iekļauts treniņu plānā, mēs parasti skrienam bez laika kontroles. Aizskrienam līdz jūrai, uzskrienam kāpā un tad nu katrs pie sevis iedomājamies kādu vēlēšanos nākamajam gadam,» atklāj vilcējs un treneris Ainars Zablovskis. Nekādu īpašu uzaicinājumu vilcējiem ierasties uz šo skrējienu nav, taču viņi labprāt pavada gada pēdējo dienu kopā un sportiski aktīvi. «Aizvadīts vēl viens gads, un tā nogalē kādu laiku labprāt pavadām kopā, bet pēc tam jau katrs dodas uz savām svinību vietām,» stāsta Zablovskis.

Ventspilniece Sintija stāsta, ka arī viņu ģimenē par tradīciju kļuvusi dalība dažādos skrējienos, turklāt ne tikai Ventspilī: «Piedzīvojumu parka pusmaratons, Kuldīgas pusmaratons, Vecgada skrējiens, bet plānojam apmeklēt arī skrējienus ārpus Kurzemes. Vienmēr ir jauki sportot kopā ar ģimeni, jo cits citu pazīstam un zinām, kā otru motivēt.» Savukārt Inese sportiskajās aktivitātēs iesaista gan savu ģimeni, gan citus zvērus: «Manas sportiskās tradīcijas saistās ar visiem man mīļajiem un ir neizbēgamas, lai katrs gads būtu līdz galam piepildīts. Tie ir ikdienas muguras treniņi un skrituļošana ar mīļoto vīrieti, ikgadējās pavasara un rudens orientēšanās sērijas ar vecākiem un brāli, ikgadējā piedalīšanās Sieviešu skrējienā, Nordea maratonā, Ventspils pusmaratonā un Stipro skrējienā ar draudzeni, iknedēļas lielā pastaiga ar suņiem un ikvakara rotaļas ar kaķiem!»

Arvien populārāka Ventspilī kļūst arī atlētiskā vingrošana, un nav nekāds pārsteigums, ka arī šiem vīriem un sievām veidojas kāda tradīcija. Turklāt tieši saistībā ar gada pēdējo dienu. «Atlētiskās vingrošanas cienītāji nolēma, ka Vecgada dienā vajadzētu pulcēties kopīgam treniņam. Pirmajā reizē bijām tikai tāda neliela saujiņa, bet pagājušajā gadā – jau kārtīgs pulks. Šogad 31. decembrī šāds koptreniņš būs jau ceturto reizi, tāpēc to tiešām jau var saukt par tradīciju,» stāstaOlimpiskā centraVentspilsvaldes priekšsēdētājs Uldis Boitmanis, kurš ir arī liels atlētiskās vingrošanas cienītājs.Atlēti gada pēdējā dienā ne tikai daudz ko pārrunā, bet arī tiešām trenējas, lai pie šampanieša un svētku cienastiem varētu ķerties labi pastrādājuši. Boitmanis ir gandarīts, ka plašumā iet ne tikai Vecgada treniņu tradīcija, bet arī interese par atlētisko vingrošanu kopumā. To veicina arī labs instruktoru darbs – Ervins Melngalvis, Viktors Seilis un Gvido Kohs, varbūt viņi nav tie runātīgākie cilvēki, bet gatavi palīdzēt katram, kuram tas ir vajadzīgs, un to arī dara.

Svaru cilātāji nav nekāds slēgts pulciņš, tāpēc 31. decembrī pulksten 12 Basketbola halles atlētikas zālē koptreniņam aicināts pievienoties ikviens. «Katram, nākot uz atlētikas zāli, ir savi mērķi, bet es gribētu novēlēt jaunajā gadā tiem, kas nekad nav bijuši atlētikas zālē, tomēr atnākt, tiem, kas jau trenējas, trenēties vēl cītīgāk, bet tiem, kas jau trenējas vaiga sviedros, noturēt savu latiņu,» pieredzējušajam atlētam ir gatavs vēlējums visiem.