«Uzsākot skriešanas treniņus, organisms pie slodzes jāpieradina pamazām, tāpēc arī sacensībām jāgatavojas laikus. Nevar iedomāties, ka pēc mēneša jau skriesi maratonu,» saka Zane Brokāne.
Skrienot uzņem pozitīvo
0Zane vienmēr bijusi sportiska, bet skriešanā viņai bija 15 gadu pārtraukums. Aktīvus treniņus ventspilniece uzsāka pirms gada: «Zinot, ka esmu to darījusi un varu, un redzot apkārt daudz citu cilvēku, kurus skriešana dara laimīgus, arī es nolēmu atkal pievērsties skriešanai. Jau pēc pirmās reizes jutu – jā, man šī lieta der!»
Pēc garāka skrējiena mēdz smelgt muskuļi, bet nav nepatīkamu sajūtu. Sākumā, brīdina Zane, skrējējam, visticamāk, trūks elpas vai arī tā būs sekla un saraustīta: «Ir vērts piespiesties un sajust skriešanas garšu, tomēr pārpūlēties nevajag. Es varu skriet jebkuros laika apstākļos, arī vējā, sniegā un lietū. Man šis sporta veids patīk arī tādēļ, ka skrienot varu būt viena ar savām domām un neviens mani netraucē.»
Pirms gada Zane pirmajos treniņos pieveica trīs kilometrus, turklāt ne tikai skrienot, bet arī ejot, jo organisms nebija pieradis pie slodzes. Toreiz skrējēja uzstādīja mērķi vienā reizē noskriet piecus kilometrus, bet nu Zane parasti mēro 8–12 kilometrus. Treniņi notiek četras reizes nedēļā abos Ventas krastos, izmantojot skriešanai labi piemērotos celiņus. «Tagad, kad jau pierasts, man nudien nav grūti doties laukā un skriet, jo vairāk tādēļ, ka zinu – šādā veidā mans ķermenis atpūtīsies pēc ilgās sēdēšanas un uzņems pozitīvās enerģijas devu.»
Vērojot, cik aizrautīgi Zane sporto, arī daži viņas kolēģi sākuši skriet, pamanot izmaiņas sava ķermeņa svarā un tvirtumā. Reizēm Zanei līdzi dodas arī vīrs un bērni, bet viņi parasti brauc ar velosipēdiem. Meita gan arī labprāt skrien, bet lielākoties viena. «Viņai šķiet, ka netiks man līdzi. Pirms gada es skrēju, kā man pašai tīk. Pēc tam sāku izmantot internetā atrodamās treniņprogrammas, bet es vēlējos lielāku progresu un gribēju piedalīties sacensībās, tāpēc uzrunāju treneri Aigaru Matisonu un sāku izpildīt viņa dotos uzdevumus. Kad uzskatīju, ka skrienu tīri pieklājīgi, pievienojos Ventspils Maratona klubam un kopā ar citiem skrējējiem esmu piedalījusies vairākās sacensībās. Protams, ka es vēlos noskriet pusmaratonu, bet ne šogad. Mana sacensību distance pagaidām ir 10 kilometru. Šovasar esmu nolēmusi skriet ne tikai Ventspils Piedzīvojumu parka pusmaratonā, bet arī sacensībās Rīgā, Kuldīgā, Liepājā, Siguldā un Jūrmalā. Jau rīt došos uz Mežaparku, lai piedalītos 7 km Sieviešu skrējienā. Kad piedalījos sacensībās pirmo reizi, mans mērķis bija... finišēt.»
Skriešanas pasākumi:
25. maijs – skrējiens apkārt Būšnieku ezeram.
22. jūnijs – Piedzīvojumu parka pusmaratons.
20. jūlijs – trešais nakts skrējiens.
Komentāri (0)