FK "Ventspils" sezonu sāk ar smagu uzvaru kausa ceturtdaļfinālā

Mačs sākās ar visai enerģisku un līdzīgu cīņu, bet pamazām iniciatīvu tomēr pārņēma mājinieki. Teritoriālo pārsvaru pārvērst bīstamos momentos gan sanāca visai reti, iespējams, tādēļ puslaika vidū spēle atkal kļuva līdzīgāka. FK Ventspils iespaidīgi aizvadīja puslaika izskaņu.

Viss sākās 30. minūtē ar Jurija Žigajeva izpildīto soda sitienu, pēc kura vārtsargs ar grūtībām atvairīja bumbu, pārceļot to pāri pārliktnim. Sekoja divi stūra sitieni, bet atkal vārtos lieliski darbojās Jevegeņijs Sazonovs. Četras minūtes vēlāk pēc stūra sitiena ar galvu bīstami sita Kaspars Dubra, pēc brīža sekoja vēl viens moments, taču bumba vārtos iedabūt mājiniekiem nesanāca. Minūtes piecas līdz puslaika beigām ventspilnieku soda laukumā ielauzās Patriks Tvumasi, cīņā ar aizsargiem krita, tomēr 11 metru soda sitiens netika piešķirts.

Otro puslaiku krietni aktīvāk sāka ventspilnieki, vārti, kā mēdz teikt, brieda un nobrieda ar, taču guva tos Spartaks. Viesi tika pie visai bīstama soda sitienu, kuru izpildīt devās Tvumasi. Sitiens bija spēcīgs, taču Maksims Uvarenko ventspilnieku vārtos bija izvēlējies pareizu pozīciju, tāpēc bumba lidoja viņa rokās, taču... nofiksēt to neizdevās, bet pirmais pie tās tika eksventspilnieks Aleksejs Solovjovs, un 0:1.

Protams, šāds notikumu pavērsiens izsita mājiniekus no līdzsvara, taču ne uz ilgu laiku. Attapušies ventspilnieki metās atspēlēties un jau pēc astoņām minūtēm to arī izdarīja. Pēc stūra sitiena par gaisa bumbu labi pacīnījās Dubra, tā nonāca pie Vitālija Smirnova un FK Ventspils kapteinis sirsnīgi sita zem vārtu pārliktņa – 1:1. Jo tuvā nāca pamatlaika beigas, jo retāk pāri laukuma centram tika viesi, kamēr laukuma saimnieki divas reizes bija tuvu otro vāru guvumam. Vispirms no tuvas distances devītniekā tēmēja Vladislavs Jančuks, taču Sazonovs kārtējo reizi glāba komandu, bet pāris minūtes līdz mača beigām pie tukša stūra bumbu saņēma Federiko Martiness, tomēr arī te veiklāks izrādījās vārtsargs.

Ja papildlaika pirmajās 15 minūtēs arī Spartakam bija kādi plāni uzbrukumā, tad otrajā jūrmalnieki domāja tikai par savu vārtu drošību. Spēlējot vienkrārši, bet neatlaidīgi, mērķis arī tika panākts. 1:1 arī pēc 120 minūtēm spēles, kas nozīmēja, ka šī pāra pusfinālists tiks noskaidrots pēcspēles sitienu sērijā.

Tā izvērsās diezgan gara un nervoza. Pirmie pielikt tai punktu varēja ventspilnieki, jo Uvarenko prata atvairīt sāncenšu trešo sitienu, ko izpildīja pieredzējušais Viktors Morozs. Tomēr veiksme pagrieza muguru jau nākamajā piegājienā, jo pēc spēcīga Eduarda Suhanova sitiena bumba trāpīja pa pārliktņa apakšu, triecās pret zemi sprīdi pirms vārtu līnijas un izlēca atpakaļ laukumā. Septītajā sērijā Sazonovs paņēma Jančuka sitiena, bet Konstantīns Budilovs sita pa vārtu stabu.

Uzvaru ventspilniekiem nodrošināja duets Kurekins/Uvarenko. Pirmais bija precīzs sitienā, bet Maksimam bija pa spēkam jau otro reizi šajā mačā izcelt 11 metru sitienu! Līdz ar to pēc gada pārtraukuma ventspilnieki atgriezušies Latvijas kausa izcīņas pusfinālā, bet tā pretinieks tiks noteikts izlozē.

FK Ventspils galvenais treneris Jurģis Pučinsks pēc mača atzina, ka ne mirkli nav šaubījies par to, ka komanda uzvarēs un uzsvēra šī panākuma psiholoģisko nozīmi: „Sezonu sākt ar uzvaru bija psiholoģiski svarīgi, tāpēc ļoti labi, ka tas arī sanāca. Protams, gribējās jau to nodrošināt pamatlaikā, taču nesanāca. Kaut vai Martinesa moments – it ka jau sita ar rezervīti, taču vārtsargam sanāca superseivs. Zinājām, kādi spēlētāji spēlē Spartakā, kādu futbolu komanda spēlē, bet redzējuši to nebijām. Tomēr šajā mačā bija tieši tas, ko gaidījām. Komandu sniegums laukumā liecināja, ka jāuzvar būtu mums, bet pārsvaru realizēt nesanāca, kā tas jau dažkārt gadās. Pats kā treneris pirmo reizi piedzīvoju pēcspēles sitienu sēriju, un jāsaka, ka izjūtas bija interesantas. Par to, kas nāks pretī pusfinālā, nedomāju, jo mēs katrā spēlē cīnāmies tikai par uzvaru, lai arī kāds būtu pretinieks.