Silarāja atzīta par decembra labāko spēlētāju Latvijas-Igaunijas līgā

SK Cēsis aizsardze decembrī savai komandai palīdzēja uzvarēt visās trijās Latvijas – Igaunijas sieviešu čempionāta spēlēs, vidēji katrā laukumā pavadīt 33 minūtes, gūstot 22,7 punktus, izcīnot 11 punktus, 3,3 reizes pārķerot bumbu, izdarot 1,7 rezultatīvas piespēles un nopelnot vidējo efektivitātes koeficientu 29,7. „Pelnīti, Kristīnes statistika runā pati par sevi,” arī SK Cēsisgalvenais treneris Armands Krauliņš pilnībā piekrīt kolēģu kopīgajam viedoklim.

"Patiešām pārsteigums! Savai statistikai sekoju, bet tā nav prioritāte, turklāt kopš decembra spēlēm aizritējis daudz laika, un to nianses jau pagaisušas no atmiņas. Atceros, ka bija viena tiešām rezultatīva spēle Igaunijā," sarunā ar basket.lv atzīst Silarāja.

Arī iepriekšējos mēnešos esi minēta starp galvenajām balvas pretendentēm. Pati esi apmierināta ar atgriešanos Latvijā un basketbolā?

 Grēks sūdzēties – spēcīga komanda, meistarīgas partneres, labi apstākļi treniņiem, pieredzējis treneris. Tieši tas, kas man ir vajadzīgs pēc gadu ilgās pauzes spēlētājas karjerā. Pati jūtu, ka pamazām atgūstu spēles garšu un progresēju, tomēr vēl neesmu tik laba, cik biju pēdējos gados Amerikā. Vēl vajadzīgs laiks un darbs.

Atgriezies, lai kļūtu par Latvijas čempioni?

Atgriezos, jo pietrūka basketbola. Kad beidzu studijas Amerikā, sāku strādāt par treneri, taču drīz sapratu, ka ar to vien man nepietiek. Gribējās pašai iet laukumā, izjust spēles radītās emocijas. Esmu spēlējusi 16 gadus – vispirms dzimtajā Ventspilī, pēdējos sešus gadus Amerikā – un vienā dienā punktu pielikt tomēr nevarēju. Vasarā atsāku nopietni gatavoties, pati  sāku trenēt mazās meitenes un meklēju variantus. Tā kā Eiropā neviens mani īsti nav redzējis un pagājušā gada statistikā ierakstītas tikai nullītes, uz superlīgumiem ārzemēs cerēt nevarēju. SKCēsis piedāvājums nāca ka saukts.

Spēlēšanu savieno ar darbu?

Nē, pagaidām ir tikai basketbols. No rītiem trenējos individuāli – trenažieru zālē vai trenera Krauliņa uzraudzībā. Vakaros ir komandas treniņi.

Kāds iespaids radies par Latvijas sieviešu sacensību līmeni, to novērtējot pēc sešu gadu pārtraukuma?

No Amerikas notikumiem Latvijā sekoju līdz tikai komandu nosaukumu un uzvārdu līmenī, neko redzējusi nebiju. Tagad patīkami konstatēt, ka līmenis ir diezgan augsts. Daudz jaunu perspektīvu spēlētāju, ar kurām laukumā interesanti cīnīties. Apvienošanās ar Igauniju noteikti gājusi labumā, jo izbraukumā spēlēt nekad nav viegli. Manā situācijā – ideāls variants un iespēja atgriezties apritē.

Spriežot pēc rezultātiem, Cēsis ir pārliecinošas līderes...

Uzvaras bieži nenāk tik viegli, cik var spriest pēc rezultāta tablo. Mums, piemēram, bija sarežģītas spēles ne tikai ar TTT Rīga un Tallinas ECLEX, bet arī ar Tallinas Universitāti. Nopietni gatavojamies visiem mačiem – arī ar kadetu izlasi. Koncentrējamies, lai pašas vienmēr nospēlētu savā līmenī, nepievēršot uzmanību pretiniecēm. Protams, mērķi ir visaugstākie – pirmā vieta gan Latvijas – Igaunijas čempionātā, gan Latvijas čempionātā.

Esi spēlējusi Latvijas U16, U18 un U20 izlasēs. Nākamais mērķis – valstsvienība?

Ja aicinās – noteikti atsaukšos un cīnīšos, lai iekļūtu sastāvā. Sportiskās apetītes netrūkst. 

basket.lv

Foto:skcesis.lv