„Ventspils” cīnās, bet „Lietuvas rytas” nepieveic

Ventspilnieki maču sāka ar ļoti ciešu krampēšanu aizsardzībā, tiešām pamatīgi apgrūtinot sāncenšiem tikšanu pie punktiem, taču arī pašu uzbrukums neuguņoja. Ceturtdaļas otrajā pusē uz brīdi atmodās arī viesu uzbrukums, un atpūtā „avīžnieki” jau devās ar palieliem plusiem – 18:5. Otrajā ceturtdaļā ar punktu gūšanu jau klājās labāk, taču regulāri apturēt lietuviešu uzbrukumu nesanāca, tāpēc puslaika viesi noslēdza ar 14 punktu deficītu – 20:34.

Pēdējā minūtē histērijas lēkme piemeklēja Lietvos rytas galveno treneri Aleksandram Džikičam, jo pēc asa Sema Vilarda pārkāpuma (nesportiska piezīme) ar briesmīgu sāpju kliedzienu uz dēļiem palika lietuviešu brīnumbērns Jons Valančūns. Džikičš paguva izbērt lāstu sēriju, nomest un saspārdīt žaketi, pat piedraudēt ventspilniekiem tribīnēs (!!), bet piepeši lielais Jonas nodemonstrējam tiešām brīnumus – centrs bija kājās un gatavs turpināt spēli. To ar skaļu ūjināšanu un svilpšanu savukārt jau uzņēma publika, tā liekot neizpratnē grozīt galvas leišiem.

Tās nebūt nebija vienīgās emocijas šajā mačā un pie spriedzes laukumā lielā mērā vainojami bija arī mača soģi no Igaunijas. Brīžiem tie ļāva cīnīties ar krietnu kontaktu, brīžiem svilpa pie pirmā pieskāriena, bet visvairāk „uzķērās” leišu teatrālajiem gājieniem. Nav brīnums, ka vieniem laiku pa laikam radās jautājums: „Par ko?”, kamēr otrie uzdeva jautājumu: „Un kāpēc tagad nesvilp”.

Kādā epizodē zem ventspilnieku groza deguns tika pārsists Aleksandram Rasičam, ko serbs pēc tam atzīmēja ar ūdens pudeles spārdīšanu un lamāšanos. Pašvaldības policijai bija jāmierina Lietuvos rytas menedžeris, kurš uzskatīja, ka viņa pienākumos ietilpst došanās sūdzēties pie tiesnešu galdiņa. Diez vai tās ir lietas, kas runā par labu lielam un populāram klubam, un ar kurām jādemonstrē savu pārākumu.

Tikmēr laukumā ventspilnieki turpināja cīnīties neatlaidīgi, pamazām deldējot savus mīnusus, taču allaž atbildi parādā nepalika arī viesi, pierādot, ka viņu plānos jau tā saspringtajā spēļu grafikā trešā BBL ceturtdaļfināla spēle neietilpst. Tomēr BK Ventspils pamazām stūrēja uz intriģējošu mača izskaņu, kad spēlēt atlika nedaudz vairāk par divām minūtēm, tiekot tik tuvu, cik labu laiku nebija bijuši. Ronalds Zaķis ar spēku izbrīvēja sev vietu zem groza un pāri Valančūnam izpildīja precīzu metienu – 58:65!

Tieši šajā brīdī sekoja visdīvainākais igauņu soģu iznāciens – Zaķa sajūsma par gūto grozu tika novērtēta ar tehnisko piezīmi, tā faktiski pārvelkot treknu svītru izredzēm uz panākumu. Laikam jau igauņu tiesnešu plānos neietilpa vēl viens brauciens uz Viļņu...

Mārtiņš Laksa ar sarežģītu tālmetienu vēl saglāba cerību stariņu, taču spēku vēl vienam apvērsumam laukumā nepietika. Zaudējums 63:73, kas pieliek punktu komandas šīs sezonas gaitām BBL, bet noteikti neļauj pārāk smagi kritizēt komandu. BK Ventspils spēlētāji tiešām centās, tomēr pārsteigt Baltiju šoreiz neizdevās.

Līdz ar to šajā sezonā ventspilniekiem atlikušas cīņas tikai LBL – 10.aprīlī viesos jātiekas ar Liepājas lauvām, bet tad jau klāt izslēgšanas mači.