Saskaitot balsis visos 1035 vēlēšanu iecirkņos pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti.
Apskati foto no Ventspils un Ventspils novada
Par grozījumiem Satversmē nobalsoja 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo pilsoņu. Kopumā referendumā piedalījušies 1 098 593 jeb 70,73% balsstiesīgo vēlētāji un tas ir otrais lielākais balsojušo skaits kopš 5.Saeimas vēlēšanām 1993.gadā.
5.Saeimas vēlēšanās, kas bija pirmās parlamenta vēlēšanas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, piedalījās 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9%. Lielāka aktivitāte bijusi tikai 1991.gadā notikušajā aptaujā par Latvijas Republikas neatkarību, kurā piedalījās 1 666 128 vēlētāji jeb 87,56% no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Toreiz balsstiesības bija visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem sākot no 18 gadu vecuma un pavisam aptaujas sarakstos bija iekļauti 1 902 802 republikas iedzīvotāji.
Rīgā piedalījušies 315 057 jeb 77,11% vēlētāju, Vidzemē - 298 566 jeb 72,95%, Latgalē - 141 707 jeb 60,03%, Kurzemē - 145 250 jeb 70,98% un Zemgalē 158 511 jeb 68,3% vēlētāju.
Savukārt ārzemēs piedalījās 33 817 jeb 61,99% vēlētāju. Kopumā ārzemēs nobalsojuši 39 703 Latvijas pilsoņi, no tiem 31 461 bijis pret Satversmes grozījumiem, bet 8163 bijuši par. Ārzemju vēlēšanu iecirkņos konstatēti 79 jeb 0,2% nederīgi vēlēšanu biļeteni.
Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija, kopumā ārzemēs tautas nobalsošanas dienā darbojās 85 vēlēšanu iecirkņi.
Visvairāk tautas nobalsošanā ārzemēs piedalījās Latvijas pilsoņi Lielbritānijā un Ziemeļīrijā - 16 018 pilsoņi. Īrijā tautas nobalsošanā piedalījās 4856 Latvijas pilsoņi, ASV - 2940 pilsoņi, bet Vācijā - 2687 pilsoņi.
Ventspilī pret Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nobalsojuši 14 577 vēlētāji, kas ir 79,74% no pilsētā nobalsojušajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.
Komentāri (0)