Arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, tāpat kā pārējās Latvijas slimnīcas, ir nolēmusi neparakstīt Nacionālā veselības dienesta piedāvāto līgumu, kas paredz nepietiekamu finansējumu gan akūto pacientu ārstēšanai, gan arī ambulatorajiem pakalpojumiem.
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Silniece informē, ka ar piedāvāto finansējumu, slimnīcai pēc būtības pietiktu tikai aptuveni 70% pacientu ārstēšanai. Proti, šogad ārstējamo plāns līgumā noteikts – 10350 pacienti, bet finansējums palicis tik pat, cik pagājušajā gadā tika piešķirts par 7500 pacientu ārstēšanu (faktiski uz slimnīcas iekšējo rezervju rēķina pērn ārstēti 9964 pacienti).
Tas panākts matemātiski samazinot tarifu terapijas profila, tai skaitā reanimācijas pacientu ārstēšanai no 244 uz 115 latiem par pacientu. Tātad finansējums vienam terapeitiskajam pacientam samazināts uz pusi, kas ir absolūti nepietiekami, lai izārstētu slimnieku. Slimnīcas aprēķini rāda, ka, piemēram, iekšķīgo slimību nodaļā viena pacienta ārstēšana izmaksā vidēji 236 latus, bet reanimācijā viena cilvēka dzīvības glābšana izmaksā vidēji 1200 latus. Bet valsts par to taisās samaksāt tikai 115 latus.
„Tādu līgumu slimnīca parakstīt nevar. Mēs nevaram kā strausi iebāzt galvas smiltīs un pateikt, ka viss ir kārtībā,” uzsver E.Siliniece.
Ņemot vērā, ka stacionāra izmaksas ir ļoti augstas, jau vairākus gadus veselības aprūpē mainās uzsvari no diennakts stacionārās palīdzības uz ambulatoro. Taču, visām trijām Kurzemes slimnīcām – Ventspilī ar filiāli Talsos, Liepājā un Kuldīgā – šogad ambulatorais finansējums ievērojami samazināts gan uz diagnostikas izmeklējumiem, gan arī dienas stacionārajai palīdzībai. Tas nonāk pretrunās ar Veselības ministrijas pausto, ka pacientiem, kam nav nepieciešams diennakts stacionārs, palīdzība jāsniedz ambulatori. Finansējuma samazinājums nozīmē, ka dienā varēs veikt vēl mazāku izmeklējumu skaitu nekā līdz šim un gaidīšanas rindas veidosies garākas. Turklāt tiek diskriminēti tieši Kurzemes reģiona iedzīvotāji, jo citos reģionos situācija ar finansējumu ambulatorajai jomai ir labvēlīgāka.
Tieši tāpēc, Egija Siliniece kopā ar Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieku sadarbības jautājumos Gunti Blumbergu šo trešdien, 8.februārī tiksies ar Nacionālā veselības dienesta vadītāju Māri Taubi, lai spriestu par ambulatoro pakalpojuma līguma piedāvājuma pārskatīšanu. „Tikmēr par stacionāru līgumu esam vienoti ar pārējiem un gaidām Veselības ministrijas risinājumu, lai finansējums būtu pietiekams visu pacientu ārstēšanai nevis tikai 70%,” klāsta E.Siliniece.
Nepiekrist diskriminējošajiem nosacījumiem lēmušas arī citas Latvijas slimnīcas. Savā paziņojumā Latvijas slimnīcu biedrības valde norāda, ka piedāvātie līguma projekta finansēšanas nosacījumi nav pieņemami, jo noteiktie veselības aprūpes tarifi par viena pacienta ārstēšanu nav ar faktiskām izmaksām pamatoti. Slimnīcām ir būtiski samazināts finansējums, bet kvalitātes prasības, kas jānodrošina nav mainītas. Latvija slimnīcu biedrība ir atvērta sarunām un vēlas rast risinājumus, lai iedzīvotājiem nepasliktinātos un nesamazinātos valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms no vienas puses, un slimnīcas neciestu zaudējumus un nepiedzīvotu maksātnespēju neadekvāti no valsts puses apmaksātā darba apjoma dēļ.
Jāuzsver, ka pagaidām Ventspils slimnīca strādā bez izmaiņām – ārstnieciskā palīdzība tiek sniegta līdzšinējā apjomā, strādājot uz iekšējo rezervju rēķina.
Komentāri (0)