Latviju laika posmā no 2000. līdz 2010.gadam pametuši 177 600 iedzīvotāji, savukārt tuvāko triju gadu laikā Latviju vēl pametīs 30 000 cilvēku, norāda Latvijas Bankas (LB) ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Centrālā banka: Latviju pametuši 177 600 iedzīvotāji; pametīs vēl 30 000
0Līdz ar to Krasnopjorova aprēķinātais emigrējušo cilvēku skaits ir tuvāks tam, ko aprēķinājis Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, kurš izpētījis, ka Latviju desmit gados pametuši 200 000 cilvēku, nevis Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kas uzrāda 33 000 emigrējušo.
LB ekonomists emigrācijas aprēķināšanā izmantojis transporta nozares datus, kas sniedz informāciju par valsts robežu šķērsotāju skaitu. Eksperts novērtējis Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējumus migrācijas rezultātā pēc izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaita statistikas Rīgas lidostā un pasažieru ostā. Hazans emigrantu skaitu novērtējis, aprēķinot Latvijas rezidentu reģistrācijas citu valstu iedzīvotāju reģistros.
"Gan jāpiekrīt profesoram [Hazanam], ka neviens migrācijas novērtējums "nekad nevar būt pilnīgi precīzs" - attiecīgie dati par autotransportu un dzelzceļu nav pieejami, turklāt nav izslēgts, ka caur Rīgas lidostu emigrē arī citu valstu rezidenti, piemēram, Lietuvas. Tomēr ar šo metodi ieguvu kopsummu, kas līdzīga profesora Hazana novērtējumam," norādīja Krasnopjorovs.
Tajā pašā laikā LB ekonomists atzīst, ka pasažieru plūsmas metode uzrāda emigrāciju vēlāk, nekā tā patiesībā notiek, jo tikai tad, kad cilvēks pārstāj regulāri ceļot atpakaļ uz Latviju, viņš parādās izbraukušo un iebraukušo pasažieru starpībā.
Krasnopjorovs arī aprēķinājis, ka tuvākos trijos gados Latviju pametīs ap 30 000 cilvēku, nevis, kā prognozēja Hazans, - 100 000. Uz lēnāku cilvēku aizplūšanu šogad norāda arī Latvijas rezidentu jauno reģistrāciju skaits Lielbritānijas un Īrijas sociālās apdrošināšanas sistēmās.
Viņš arī secina, ka pēdējā desmitgadē Latvija migrācijas rezultātā zaudēja daudz vairāk cilvēku, nekā liecina oficiālā CSP statistika. Turklāt abos periodos - gan pēc iestāšanās Eiropas Savienībā straujās izaugsmes gados, gan tai sekojošās krīzes laikā - aizbraukušo skaits ir visai līdzīgs, kliedējot baumas, ka Latvija būtu zaudējusi vairākus simtus tūkstošu cilvēku tieši šīs krīzes laikā.
"Skaidrs, ka diez vai tikai pēdējie gadi vainojami iedzīvotāju skaita zaudējumā. Īstermiņa migrācijai pārvēršoties par ilgtermiņa migrāciju, tā vienkārši kļūst vairāk atspoguļota statistikas datos (gan oficiālajos datos, gan alternatīvajos migrācijas novērtējumos). Savukārt par prognozēm runājot, jāatzīmē, ka šogad emigrācija kļuvusi būtiski mazāka, tajā pat laikā pieaugot Latvijas rezidentu skaitam, kuri atgriežas mājās," norādīja LB ekonomists.
LETA
Komentāri (0)