Kuldīgā notikušajā muzejnieku konferencē Kurzemes pilsētu metamorfozes, kurā runāja par pilsētu pagātni un vēsturiskās attīstības dažādajiem aspektiem, par interesantāko atzīta ventspilnieku runa.

Muzeja vadošais pētnieks, vēstures zinātņu doktors Armands Vijups nolasīja referātu Ventspils pilsētas aizputināšana 17. gs., kurā atklāja, ka arheoloģiskā izpēte Ventspilī 2009.-2010. gadā ļāvusi izdarīt vienu no interesantākajiem pēdējo gadu atklājumiem Ziemeļkurzemes vēsturē. Precizēta pilsētas senākās daļas atrašanās vieta Maiznieku ielas rajonā un konstatēta tālaika ekoloģiskā katastrofa, kuras gaitā 17. gs. šo pilsētas daļu aizputināja kāpu smiltis.

 

Pilsētas senākais, 14.-16.gs., kultūrslānis šobrīd atrodas 2,5-3 m dziļumā. Apmēram 2 m šīs klājošās kārtas veido kāpu smiltis, kuru uzbrukumu pilsētai izdevies apturēt tikai 18. gs. sākumā.

 

Konferencē ar referātiem uzstājās ne tikai muzeju darbinieki no Kuldīgas, Liepājas, Tukuma, Talsiem un Kandavas, bet arī Kuldīgas novada domes arhitekte un Latvijas Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere. Tematika aptvēra laiku no 14. gs. līdz 20. gs. sākumam.

 

Konferences vadītājs Latvijas radio komentētājs un publicists Eduards Liniņš noslēguma runā par interesantāko atzina Ventspils muzeja vadošā pētnieka A. Vijupa referātu, kā arī atzīmēja, ka „Ventspils muzejs ir izcils”.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: