Ievas satin tīklkodes

Kukaiņu pētnieks Valdemārs Spuņģis skaidro, ka satraukumam nav pamata, jo ievu tīklkodes periodiski savairojas un pēc tam atkal iet mazumā. Tīklkožu daudzums mainās 10 gadu ciklā, 8 gadus to skaits ir salīdzinoši neliels un tad 2 gadus kožu ir daudz. Pēc tam cikls atkārtojas. Pēc Spuņģa teiktā, ievas divus gadus var pārciest kukaiņus, taču pēc tam parasti kodes jau arī esot pazudušas.

Tīklkožu savairošanās Latvijā novērota arī pagājušajā gadā. Turklāt, kā ierasts, ievu tīklkožu blīvums vispirms palielinās Kurzemē, tad nākamajā gadā Kurzemē un Vidzemē un pēc tam – Latgalē. «Latvijai pāriet šāds vilnis,» saka Spuņģis.

Tīklkodes pieder tautiņu dzimtai, arī tām ir kāpuri, kuri iekūņojas. Pēc tam no kūniņām izlido kodes, kuras atkal dēj oliņas. Oliņas ievu krūmā paliks arī ziemā. Visvairāk oliņas apdraud kailsals, taču, ja ziemā būs arī sniegs, tās, visticamāk, izdzīvos.

No kukaiņiem cietuši arī apstādījumi Ostas ielā. Tur lapu tinējs apsēdis Kaukāza plūmi. No lapu tinējiem cietuši arī koki Lielajā prospektā un pie Skolēnu Jaunrades nama.  

Pilsētas dārzniece Zane Makrecka seko līdzi situācijai un vajadzības gadījumā kokus un krūmus miglo. Ziema kukaiņiem bijusi labvēlīga un šogad to ir vairāk nekā citus gadus.

Foto no wikimedia.commons