Zaļais terors Užavā

 Dabas Aizsardzības pārvaldes Slīteres dabas parka direktore, Dace Sāmīte Ventas Balsi informēja, ka pasākuma organizatori, rideit.lv komanda, ar viņiem visu saskaņojuši. Viņas vērtējumā šis ir bijis viens no retajiem pasākumiem, kur apsekojot teritoriju, postījumi netika konstatēti. Pasākuma rīkotājs, Mārtiņš Stelbaums piekrīt, ka sasvstarpējā sapratne ar Dabas pārvaldi bijusi ļoti laba un domstarpības nav radušās.

Arī apmeklētāji ievērojuši noteikumus. Nelielas nesaprašanas ir bijušas par automašīnu novietošanu, gadījumos, kad  bijis grūti izšķirt, kur beidzas stāvlaukuma teritorija un, kur sākas zemsedze. Tomēr organizatori apmeklētājiem skaidrojuši noteikumus un pārkāpumus centušies novērst.

Cits viedoklis ir Reģionālajai vides pārvaldei, kas, zinot, ka arī Dabas pārvaldes inspektori būs tur, uzskatīja par nepieciešamu pasākuma laikā apsekot teritoriju un sodīt vairākus autobraucējus par automašīnu novietošanu ārpus ceļa. Reģionālās vides pārvaldes, Ventspils nodaļas vadītāja, Ingūna Pļaviņa Ventas Balsij apliecināja, ka inspektore Lienīte Feldmane sastādījusi trīs administratīvā pārkāpuma protokolus.

Feldmane skaidro, ka tie sastādīti par automašīnu novietošanu ārpus ceļa kāpu aizsargjoslā. Viņa izmantojusi administratīvo pārkāpumu protokolus, kas dod tiesības piemērot sodu bez auto īpašnieka klātbūtnes un skaidrojuma, uzlīmējot tos uz automašīnas. Minimālais sods, ko saskaņā ar administratīvo pārkāpumu kodeksu var piemērot par šādu nodarījumu ir 50 lati. „Vairāk mēs nevienam nelikām, jo saprotam, ka mūsdienās tā ir liela nauda,” skaidro Feldmane.

Savukārt administratīvi sodītās personas ir neizpratnē par inspektores rīcību, kas nav ņēmusi vērā to, ka pārkāpums izdarīts neapzināti un cilvēki bija gatavi savu rīcību nekavējoties labot. Pasākuma apmeklētāji vēlējās, lai viņiem izskaidro pārkāpuma būtību. Arī likums paredz situācijās, kad iespējams, abām pusēm izvērtēt visus apstākļus. Administratīvā soda jēga nav sodīt, bet panākt, lai pārkāpējs apzinās pārkāpumu un turpmāk to neatkārto.

Inspektore to darīt atteikusies. Kā Feldmane pamato - likuma nezināšana nevienu neatbrīvo no atbildības. Turklāt, ja reiz protokols sastādīts, vairs nav iespējas neko labot. Tāpat nav iespējams nodzēst zemsedzē iebrauktās automašīnas pēdas un radīto postījumu. Iespējas pārsūdzēt lēmumu Administratīvo pārkāpumu kodekss gan paredz.

Tomēr, ņemot vērā pierādījumus un nodarīto postījumu, Feldmane noliedz iespēju, ka lēmums varētu tikt mainīts. Vienlaikus jāatzīmē, ka likums gadījumos, kad kaitējums ir konstatēts, paredz aprēķināt arī postījumu apmēru un piemērot papildus sodu par to. Tas netika izdarīts un liecina, ka inspektors šo kaitējumu neuzskata par pietiekoši nozīmīgu un diskusija ar autovadītājiem tomēr bija iespējama vai arī savu likumā noteikto pienākumu nav veikusi līdz galam.

Nenoliedzot, ka pārkāpēji ir jāsoda un situācija ir samērā dramatiska, arī Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, ar ironiju atklāj, ka apsveicis vides pārvaldes inspektorus ar ierašanos kāpās. Viņa vērtējumā pārvaldei būtu jāstrādā daudz aktīvāk. Viņš ir novērojis, ka ir vietas, kur neatļauti brauc regulāri.

Lietuvieši pat nododot neatļautās apmetnes viens otram, bet vides pārvaldes inspektori tur nav manīti jau sen. Arī Dace Sāmīte piekrīt, ka karstajās dienās cilvēki meklē tuvāko ceļu pie jūras un posta kāpu aizsargjoslu. Viņas vērtējumā primāri ir informēt un pēc iespējas radīt apstākļus, lai tas nebūtu iespējams un tikai tad sodīt, nevis otrādi.

Pasākums Užavas pludmalē pierāda valsts neviennozīmīgo attieksmi pret Latvijas kāpām. It kā likums visiem viens, tomēr izvēle uz, kuriem attiecināt tā normas - atšķirīga. Amerikāņu militārais transports divas nedēļas kāpās var braukāt salīdzinoši netraucēti, bet vietējie, novietojot automašīnu nedaudz ārpus stāvlaukuma, tiek sodīti.