Atkal uz tā paša grābekļa

Lai arī statistika liecina, ka bezdarba līkne vairs nekāpj debesīs, Latvijā darbu sameklēt ir grūti un nākas doties uz ārzemēm. Paveicas tiem, kuriem iespēju strādāt sarunā draugi, radi vai paziņas, grūtāk tiem, kas aizbrauc, paļaujoties tikai uz aģentūras piedāvājumu. Ventas Balss jau rakstīja par situāciju ar meitenēm, kas cerētā viesmīļa darba vietā ieguva oficiantes – apkopējas darbu ātrās apkalpošanas restorānā.

Pēc šīs publikācijas redakcijā vērsās sievietes, kuru vīri, izmantojot šīs pašas Ventspils firmas, DAS Serviss, pakalpojumus devās uz Angliju. Viņi parakstīja līgumu, kura pielikums bija konkrēts darba piedāvājums noliktavā ar vismaz piecām pilnām darba dienām ik nedēļu un dzīves vieta.

Tomēr vīriešiem, kuri ierodoties Anglijā, bija noskaņojušies uzsākt darbu jau nākošajā dienā, nācās maksāt par mājokli, pārtiku un transportu, bet solītais astoņu stundu darbs dienā nebija vēl ilgu laiku. Viņus darba devējs sākotnēji izsauca vien uz pāris stundām nedēļā. Rezultāts – pamatīgas finansiālas nepatikšanas. Šobrīd situācija esot atrisinājusies, viņi strādā astoņas stundas dienā, bet Aivars un Aleksandrs uzskata, ka viņiem radītais dīkstāves laiks ir jākompensē.

DAS Serviss vadītāja Tatjana Sivacka situāciju skaidro no sava skata punkta. Viņa nenoliedz, ka dažkārt rodas problēmas, bet uzņēmums cenšas tās risināt. Sarežģīti ir gadījumi, kad sūdzībām ir emocionāls pamats situācijās, kad cilvēki domās uzzīmējuši vienu ainu, bet realitāte izrādās skarbāka.

Arī šajā gadījumā kungi uz Angliju devušies skaidri zinot, ka pastāv iespēja neuzsākt darbu uzreiz. No uzņēmuma puses visi dokumenti ir noformēti korekti un situācija klientiem pirms tam skaidrota. Ko kurš izvēlas dzirdēt un kā saprot, nav iespējams novērtēt. Līdz ar to kompensācijas prasību Sivacka uzskata par nepamatotu.

Turklāt viņa piedāvājusi arī alternatīvu darbu, solot apmaksāt transporta izdevumus par pārbraucienu. Tomēr ventspilnieki attiekušies. Kā viņi paši pamato - vienojušies ar rūpnīcas vadību, viss ir nokārtots, darbs pagaidām ir un Sivackas kundzei vairs neuzticas un uz viņas piedāvājumu nepaļaujas.

Kārtējo reizi izšķirt, kura pusē taisnība – ir grūti. Tomēr tas, ka aizbraucot ir jāpārliecinās par savām tiesībām, pienākumiem un iespējām gan ir skaidrs. Paļauties tikai uz to, ka darba iekārtošanas konsultācijas sniedz Nodarbinātības valsts aģentūras licencēts uzņēmums, nevar. Lai arī minimālās prasības attiecībā uz dokumentiem, tiek ievērotas, klientam pēc iespējas jānodrošinās ar rakstiskiem pierādījumiem.

Kā skaidro NVA Kurzemes reģiona Eures konsultants Andris Segliņš, jo plašāks būs darba apraksts, jo lielākas iespējas pierādīt savu taisnību. Gadījumi, kad netiek nodrošinātas solītās darba stundas un darbs ir izplatīti. Lai arī nauda formāli tiek prasīta tikai par dokumentu noformēšanu un konsultācijām, kas šajā gadījumā arī izpildīts, pretenzija pret aģentūru var izrādīties pamatota. „Šādas situācija nav normālas un ir tālāk jārisina.

Ja tiek konstatēti pārkāpumi, uzņēmumam tas var nozīmēt gan licences anulēšanu, gan darīšanu ar policiju,” skaidro Segliņš. Tajā pašā laikā jāatceras, ka aģentūra nenodrošina darbu un nav atbildīga par darba līguma noslēgšanu. Tas atkarīgs arī no paša klienta, viņa prasmēm un attiecībām ar potenciālo darba devēju ārvalstīs.

Tomēr apzināti pakalpojuma pircējus maldināt nedrīkst, solot labākus darba apstākļus un nosacījumus, apzinoties, ka solītais neatbilst patiesībai. Tādos gadījumos ar visiem dokumentiem un iesniegumu jāvēršas pie atbildīgajām institūcijām - šajā gadījumā Valsts nodarbinātības aģentūras licencēšanas komisijā. Kā Ventas Balss noskaidroja arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šādus strīdus izvērtēs civiltiesiskā kārtībā.