Jaunieši izies darba praksi

Kā pastāstīja NVA Ventspils filiāles projekta karjeras konsultante Vaira Jansone, interesi par jauniešu darba praktizēšanos izrāda kā potenciālie praktikanti, tā arī darba devēji. Darba praktizēšana varētu sākties ne ātrāk par 1. augustu, pieļauj Jansone. Projektu Kompleksi atbalsta pasākumi. Jauniešu darba prakse finansē Eiropas Sociālais fonds. Uz piedalīšanos tajā var pretendēt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem ar pamata, vidējo

vai augstāko izglītību, taču bez darba stāža vai kas strādājuši ne ilgāk kā pusgadu (6 mēnešus). Darba prakses laiks – no 6 mēnešiem līdz vienam gadam, kuru laikā jaunietis saņem ikmēneša stipendiju 120 latus. Tāpat projekta ietvaros jaunietim paredzētas obligātās veselības pārbaudes un apdrošināšana pret iespējamiem nelaimes gadījumiem. Nepieciešamības gadījumā darba devējs var nosūtīt praktikantu mācīties tajā profesijā, kurā notiek prakse.

Izdevumus teorētiskajām apmācībām līdz 300 latiem uz vienu praktikantu sedz NVA no projekta finansējuma. Pierakstīties uz darba praksi var arī invalīdi šajā vecuma grupā – projekts paredz finansējumu darba vietu pielāgošanai invalīdu vajadzībām līdz 500 latiem uz vienu vietu.

NVA Ventspils filiālē reģistrēti 365 bezdarbnieku vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas varētu būt potenciālie pretendenti uz darba prakses saņemšu. Programmā nevar piedalīties tie, kas jau līdz tam piedalījušies jebkurās citās NVA programmās. Vaira Jansone uzskata, ka šis kritērijs būtiski sašaurinās potenciālo praktikantu loku.

Nedēļas laikā būs zināma darba prakses finansēšanas summa Ventspilī. NVA Informatīvās nodaļas vadītāja Iveta Kancēna nosauca kopējo summu, ko Eiropas Sociālais fonds iedalījis projektam Jauniešu darba prakse šim gadam visai Latvijai – 1,1 miljons latu. Ar šo naudu pietiks darba prakses nodrošināšanai aptuveni 1200 jauniem cilvēkiem.

Kancēna nepiekrīt, ka piedalīšanās kritēriji ir pārāk stingri un varētu liegt pieeju darba praksei tiem, kam patiešām tā ir vajadzīga. «Programmas mērķis – sniegt darba prakses iespēju galvenokārt tiem, kas ieguvuši izglītību, taču nav darba pieredzes. Kā zināms, darba devēji negrib ņemt darbā jaunus cilvēkus bez darba pieredzes,» skaidro Kancēna.

Latvijā reģistrēti vairāk nekā 20 000 bezdarbnieku vecumā no 18 līdz 24 gadiem, un šobrīd tā ir vislielākā nodarbinātības aģentūras mērķauditorija. Savukārt šī gada absolventus NVA direktore Baiba Paševica aicina nesteigties reģistrēties kā bezdarbniekus, bet izvēlēties attiecīgu mācību iestādi un mācīties tālāk.

«Darba praksei vajadzētu lauzt negatīvo tendenci, kad absolventi uzreiz pēc skolas beigšanas papildina bezdarbnieku rindas,» bilst Kancēna. Ar šī programmas palīdzību NVA tāpat cer sagatavot kvalificētus darbiniekus. Atšķirībā no darba prakses ilgstošiem bezdarbniekiem ar 100 latu stipendiju viens no jauniešu darba prakses nosacījumiem ir kvalificētu darba vietu sniegšana.