Vēsturisko atradumu sezona

Gredzens, kurā iegravēts Margretas Traidenas (Margret Treiden) vārds, atrasts kādā pļavā, staigājot pa to ar metāla detektoru rokās. Lielākoties vīrietis meklējot senas monētas, atrasto gredzenu viņš parādījis muzeja speciālistiem, un muzejs no viņa interesentos atradumu atpircis.

«Tas ir izcils objekts vairākās nozīmēs. Pirmkārt, cilvēkiem šķiet, ka viss, kas no zelta, tas ir vērtīgs. Otrkārt, zinātniekiem šķiet interesants tas, kas ir saistīts ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem,» skaidro Ventspils muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Armands Vijups. Viņš saka lielu paldies atradējam, ka tas muzeju informējis un par salīdzinoši nelielu naudas summu gredzenu pārdevis.

Gredzens ir samērā vienkāršs, 4 gramus smags, darināts no zelta, kuram tik pat kā nav piekausējumu. Tāpēc gredzena krāsa ir nedaudz neierasta – dzeltena kā medus.
Atradums datējams ar 16. gadsimta beigām – 17. gadsimta 1. pusi. Līdzīgi gredzeni no šī laika posma zināmi arī Anglijā, Vācijā un citviet Eiropā.

Kā gredzens ir nokļuvis Kurzemē, vēstures speciālisti pagaidām nezina. 17. gadsimta sākumā vienīgā zināmā Margreta Traidena dzīvojusi Tallinā. Viņa ir bijusi kāda zviedru karavadoņa māte, tāpēc arī tikusi pieminēta literatūrā. Iespējams, ka viņas jaunības dienas bijušas saistītas ar Kurzemi. Fon Ttraideni ir Kurzemes, Sāmsalas un Igaunijas muižniek dzimta.

Var izteikt minējumu, ka tas bijis laulību vai saderināšanās gredzens, taču gredzenā līdzās Margretas vārdam trūkst vīrieša vārda. Tomēr šajā laikā Eiropā jau pastāvēja zelta laulības gredzenu tradīcija un tie bija līdzīgi kā mūsdienās.

«Intriga paliek. Vai tā ir tā pati Margarita, kas ir Rēvelē (Tallinā – L.G); vai tas ir viņas saderināšanās vai laulības gredzens. Ja tā ir tā pati Margrita, tad kā viņa no Kurzemes aizprecējās līdz Tallinai? Nekas nav neiespējams,» atzīst Vijups.

Gredzens atrasts pļavā un nav zināms, ka tur tuvumā būtu atradusies Traidenu muiža. Rodas jautājums – kāpēc Margreta būtu tur staigājusi? Pastāv iespēja, ka gredzens bijis kopā ar citām dārglietām apraksts kā apslēpta manta. Un varbūt vēlāk dārglietas kāds, arot lauku, ir atradis, un sīkākas lietas ir izbirušas, palikušas. Tomēr citas lietas, kas būtu sasaistāmas kopā ar gredzena atradumu, tuvumā nav atrastas.

Sīkāk gredzena stāstu izpētīt iecerēts, kad aktīvā vasaras sezona būs beigusies. Šobrīd Vijupa vadībā notiek arheoloģiskie izrakumi Maiznieku ielā, pie topošā Jaunrades nama ēkas. Tur turpinās viduslaiku Ventspils meklējumi. Pirmie pierādījumi par to, ka senākā pilsētas daļa atradusies šajā rajonā, tika atrasti jau pagājušajā gadā, kad sākās

Jaunrades nama rekonstrukcija. Arheoloģiskās uzraudzības laikā apmēram 3m dziļumā no mūsdienu zemes līmeņa tika konstatēts kultūras slānis, kas liecināja par intensīvu šīs vietas apdzīvotību vismaz 16.-17.gs. sākumā, bet, iespējams, arī agrāk. Tagad mērķis ir iegūt jaunu informāciju par seno Ventspili, pilsētas senāko apdzīvotību, tās raksturu un laiku.