Celies, ej un negrēko vairs

Piedošana ir tā, kas skar katru cilvēku. Katram ir bijusi vajadzīga piedošana, un katrs ir lūdzis to.

Vēlos rosināt katru uz pārdomām par piedošanu un tās būtību, jo ikdienā, cilvēki, paši to neapzinoties, aizvaino mūs ar saviem neapdomīgajiem vārdiem un darbiem. Ik brīdi mēs, paši to neapjaušot, varam nodarīt sāpes citiem. Mēs esam tik dažādi – katrs ar savu pasaules skatījumu un savu temperamentu. Kas vienam šķiet normāli, otram var būt ļoti aizvainojoši, neapdomīgi izteiktie vārdi un spriedumi var sāpēt ilgi.

Piedošana ir nesaraujami saistīta ar pazemību. Es kā cilvēks savā sirds pazemībā atzīstu, ka esmu kļūdījies, ar savu rīcību sāpinot otru un Dievu. Tēvs, es esmu grēkojis pret Debesīm un pret Tevi (Lk. 15:18). Šinī brīdī nolieku savu ES pie Jēzus kājām un, atzīstot savu nodarījumu (grēkatziņa), lūdzu piedošanu, tā izlīdzinoties ar līdzcilvēku un Dievu.

Jēzus atstātajā lūgšanā (Mateja 6. nodaļa) ir sacīts: Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Dievs piedod, ja mēs sirds pazemībā to lūdzam – par to nekad nevajag šaubīties! Ja esi nolicis savu nastiņu pie Jēzus kājām, tad nešaubies, neņem to atkal atpakaļ un nenēsā sev līdz.

Ja esi lūdzis, tad Dievs tev ir piedevis. Vai neviens tevi nav pazudinājis? Arī Es tevi nepazudinu, ej un negrēko vairs (Jņ. 8:10–11). Pārdomāsim un ierakstīsim savās sirdīs Jēzus izteikto domu – CELIES, EJ UN NEGRĒKO VAIRS!

Tālāk pārdomāsim situāciju, kad mums ir nodarīts pāri un jutāmies sāpināti. Arī tad, kad esam lūguši piedošanu un vēlamies izlīdzināties, ne vienmēr un uzreiz varam piedot. It kā saprotam ar prātu, ka vajag piedot un viss ir labi, bet... sirds turpina sāpēt. Kā tikt galā ar šādu situāciju?

Stāv rakstīts ir rakstīts: Un, kad jūs stāvat Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs , kas ir debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus (Mk. 11:25). Jā, pārdomāsim šo Jēzus izteikto domu – piedodiet, lai jums taptu piedots, jo mēs neviens neesam bez grēka, mums katram ir vajadzīga piedošana, tāpēc arī mums ir jāpiedod.

Ko darīt, ja tomēr sāpe dziļi sirdī gruzd? Ir jālūdz Dievs. Kāds man teiks – es jau lūdzu, bet... Nepaliec ar savu sāpi viens, tiecies ar mācītāju vai kapelānu, lai savu sāpi izrunātu un kopīgi lūgtu. Tici! Jēzus ir stiprāks par tavām sāpēm, stiprāks par tavu aizvainojumu un nespēku. Liec savu sāpi pie Viņa kājām, liec to uz Krustu, Tev tā nav jānēsā līdzi gadiem, ļaujot sevi saēst.

Un pēdējais, par ko vēlējos rosināt padomāt, ir, kā un vai mākam piedot sev. Arī tas ir ļoti sāpīgi. Esam lūguši piedošanu Dievam, bet sāpe neatkāpjas, tā atgriežas un bezgalīgi smeldz, turpinot mūs apsūdzēt. Tādas situācijas var būt pēc abortiem un, kad gadiem turpinām sevi vainot kāda piederīgā nāvē – varbūt varēja būt  savādāk, varbūt neizdarīju visu, ko varēju, varbūt tā nebūtu noticis... un tā bezgala.

Arī šīs sāpes jāatdod Jēzum un jāsaka: «Es piedodu sev, es to nevēlos nest tālāk, paņem, Jēzu, Tu no manis šo nastu!» Tiecies ar mācītāju vai kapelāni un lūdziet kopīgi.

LŪGŠANA

Šodien es Tev nesu labāko, Kungs! Es nesu savas nožēlas asaras un veltu tās Tev. Es nesu Tev savus vientulības brīžus un tos brīžus, kad uzdodu vissāpīgākos jautājumus. Es nesu Tavā priekšā savu izmisumu, neziņu, piedzīvotās nievas un nesapratni. Bet es neapstāšos pie skumjām. Es neapstāšos pie bēdām un izmisuma.

Es neapstāšos pie pārliecības, ka mani nesaprot, nenovērtē un atraida. Es to ceļu pretī Tev, Dievs, un, lūdzu, paņem prom bezcerību un smagumu no manas sirds. Māci man neatbildēt ar sarūgtinājumu un noslēgšanos sevī. Savu pateicību un prieku par Tavu klātbūtni, Dievs, par mīlestību un cilvēku klātbūtni es nesīšu uz savas sirds templi un celšu Tev, Dievs, pretī.

Es apskaušu viņus visus, kurus mīlu un kas tīši vai netīši mani sāpinājuši. Tos, kas ir man blakus un tos, kas ir tālumā. Es domās noglāstīšu tos mīļos, kas nav vairs man līdzās. Es lūdzu, Dievs, uzlūko manu mīlestību kā vīraka smaržu, kas no altāra ceļas baznīcas velvēs, no zemes Debesīs. Es mācīšos visu atdot Tev, Dievs, zinot, ka bez Tavas svētības man neko nevajag, bet ar Tavu svētību un klātbūtni, es pieņemu visu. Jēzus Vārdā – āmen.