Uldis ir 54 gadus vecs. Viņam ir meita, arī brālis un māsa, taču būtībā viņš nevienam nav vajadzīgs. Bomzis. Pats pie tā ir vainīgs, jo visu, kas viņam bija, nodzēris.
Nevienam nevajadzīgs, bet – cilvēks
0Taču mēs esam cilvēki. Cilvēku sabiedrība ar to arī atšķiras no vilku bara, ka neatstāj nomiršanai savējos, kas vairs nespēj medīt un nest labumu kopienai.
Ieskatam Ulda pagājušās nedēļas bilance. Pagaidu jumtu virs galvas un aprūpi šobrīd viņam sniedz paleatīvās aprūpes nodaļā. Pirms tam pāris nakšu pavadījis nakts patversmē, no kuras ar minimālām pārvietošanās spējām dienā nekur tālu nav ticis, turpat pie patversmes vien vāļājies. Un vēl pirms tam trīs dienas patvērumu sniedzis pansionāts Selga. Šajā laikā, kā apgalvoja pansionāta direktore Māra Šneidere, Uldis paguvis salauzt mēbeles divās istabiņās, noraut izlietni un piedraudēt nosist istabas biedru, kā arī visprimitīvākajā veidā visu piegānīt.
Vairāk par šo problēmu lasiet otrdienas laikrakstā Ventas Balss!
Komentāri (0)