Jūrkalnes stāvkrasta atkāpšanās iedvesmojusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorantu Leonu Mageli uz izgudrojumu atjaunojamās enerģijas jomā.

Viņa iecere - viļņu spēku varētu bremzēt molu spēkstacijas. Daudzus gadus krasta erozijas procesus Latvijā kopā ar saviem studentiem ir vērojis profesors Guntis Eberhards, un turpmākajiem 50 gadiem atsevišķās Latvijas piekrastes zonās prognozē krasta atkāpšanos pat par 200 metriem, kas Latvijai kopumā nozīmē ļoti lielu sauszemes platību zaudēšanu.

Šo problēmu varētu risināt vai vismaz bremzēt, vienlaikus sperot pirmo soli Latvijā vēl brīvas zaļās enerģijas nišas aizpildīšanai. Versiju, kā to izdarīt, piedāvā Leons Magelis. Viņš jau daudzus gadus aizrāvies ar Latvijas iespēju izpēti hidroenerģētikas jomā, un neoficiāli viņu pat sauc par mazo spēkstaciju idejisko tēvu.

Nesen masu medijos aktualizētā Latvijas piekrastes noskalošanas problemātika zinātniekam likusi atcerēties savu 2007. gadā patentēto izgudrojumu, proti, molu spēkstaciju. Tā elektrības ražošanai nepieciešamo enerģiju iegūst no viļņiem, vienlaikus slāpējot tos, tādējādi pasargājot molus no jūras ārdošā spēka.

Pēc Mageļa domām, molu spēkstacijas iespējams izmantot arī Latvijas stāvkrastu aizsardzībā, izvietojot tās uz speciāliem pontoniem. Pagaidām gan šī atziņas balstītas tikai teorētiskos aprēķinos un skicēs. Būtu nepieciešams prototips, bet šobrīd zinātnieks aizņemts ar cita – vertikālā vēja ģeneratora prototipa izveidi.

Ideju savai molu spēkstacijai viņš smēlies, noskatoties TV kanāla Discovery Science veidoto raidījumu par viļņu spēkstaciju Skotijas ziemeļu piekrastē. Tur vairākus metrus zem ūdens vidējā līmeņa slīpā betona atbalsta sienā iebūvēta caurule, kurā viļņošanās ietekmē augšup lejup kustas gaisa stabs un griež gaisa turbīnas.

Mageļa spēkstacijā gaisa kustība caurulē nodrošinātu sviras ar pludiņiem, kas kustētos augšā lejā viļņošanās ietekmē, kā tādi klavieru taustiņi. Moduļu skaitu šādā konstrukcijā ierobežo vien mola garums. Protams, pilnvērtīgāk par šo izgudrojumu un konstrukcijas izturību varētu spriest tikai pēc tā reālas modelēšanas dabā.

Neatkarīgi no tā, vai tas būtu L. Mageļa, vai kāda cita zinātnieka izgudrojums, pagaidām par jūras spēka izmantošanu zaļās enerģijas ražošanā un Latvijas krastu sargāšanā nav domāts.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: