Veloceliņš, kas vijas gar jauno mazbānīša trasi ir piemērots dažādiem braucējiem. Vīlušies nebūs ne tie, kas iegādājušies kalnu riteņus, ne tie, kuri atļāvušie elegantos dizaina un pludmales velosipēdus.
Uz riteņa, vienā ritmā ar bānīti
0Izbraukumā var doties arī ar piedzīvojuma parkā iznomātu velosipēdu, tajā skaitā kickbiku – riteni bez pedāļiem un sēdekļa.
Mazbānīša trase un celiņš riteņbraucējiem vēl nav pabeigts, taču tas netraucē izmantot jau šobrīd izveidoto posmu. Tas sākas Saules ielā, netālu no Lemberga Hūtes un vijas līdz pat Enkuru parkam. Mūsu izmēģinājuma brauciens iekrita reizē, kad arī mazais bānītis iemēģināja jauno sliežu ceļu.
Veloceliņam ir grants, smilšu segums un reljefs, kas ļauj izbaudīt dažādas sajūtas – sākot no taisniem posmiem, kur var sajust vēju matos, līdz pat straujiem līkumiņiem un kalniņiem, kur jāuzmanās no pretī braucējiem. Pārliecinājāmies, ka tie aiz priedēm, līkumos var parādīties negaidīti. Tomēr labi, ka celiņš ir gana plats - samainīties ir viegli. Ir ērti braukt arī divatā, pie reizes pārrunājot dienas notikumus vai pat darba jautājumus.
Braucot gar maz bānīša trasi nav sajūta, ka tepat pārsimts metrus tālāk rit aktīva pilsētas dzīve un steidzīga darba diena. Pārņem meža klusums. Vietām smaržo pēc skujām un čiekuriem, vietām to pārņem lauku ziedu smarža, bet vietām virsroku ņem bānīša radītā smarža, kas uz brīdi aizved nostalģiskās sajūtās par pagājību.
Braucot no piedzīvojuma parka puses un tuvojoties Enkuru parkam vēja plūsma kļūst stiprāka un var dzirdēt jūras šalkas un sajust dzestrāku gaisu, kas karstā vasaras dienā ir patīkami, tādēļ baudu var izbraukāt arī Enkura parka celiņu un tikai tad doties atpakaļ.
Ir jauki, ka ventspilniekiem un pilsētas viesiem radīta iespēja tepat, neizbraucot no pilsētas gan kājām, gan uz riteņa izbaudīt meža mieru, apvienojot ar fiziskām aktivitātēm.
Komentāri (0)