Sandras dzīvei atkal ir jēga

Mācību gada sākumā jauniete uz Saldu devās ar cerību, ka Dievs viņas dzīvē ienesīs stabilitāti un mieru. Gaidas piepildījās!

Atskatoties pagātnē, Sandra atzīst: «Agrāk uz baznīcu gāju atsēdēt noteikto laiku, pēc tam sāku saprast, kas tur notiek, jo mamma un tētis daudz stāstīja par Dievu, un ticības sēkla mani nosēdās. Tā auga, tomēr es pretojos un gribēju izbaudīt dzīvi. Bija gan tusiņi, gan alkohols, bet pienāca brīdis, kad sapratu – Dievs mani ļoti mīl. Man kļuva slikti – kā garīgi, tā fiziski. Šķita, ka esmu ļoti liela grēciniece, uz pleciem bija smaga nasta. Nevarēju atrast mierinājumu, likās, ka nekam nav jēgas, trūka laimes un prieka. Sirds bija pavisam tukša.»

Būtiskāko uzzini šodienas laikrakstā "Ventas Balss"!