11. Kurzemes tūrisma konferences rezolūcija

Valdībai, pašvaldībām un tūrisma uzņēmumu vadītājiem jāspēj efektīvi reaģēt uz ceļotāju paradumu izmaiņām un jaunākajām tendencēm, izmantojot visefektīvākās metodes tūrismā. Situācijā, kad Latvijas valdība ir pasludinājusi tūrismu par vienu no prioritātēm, nepieciešams novērst galvenās problēmas tūrisma attīstībai reģionos, ko rada būtisks valsts administrēto tūrisma projektu, tūrisma infrastruktūras un valsts atbalsta trūkums reģioniem. Kurzemes tūrisma asociācija vairākkārt ir paudusi bažas valdībai un atbildīgām institūcijām par tūrisma nozares attīstības tendencēm, taču valsts veiktie pasākumi līdz šim nav bijuši efektīvi.

Kurzemes tūrisma asociācija 11.Kurzemes tūrisma konferences noslēgumā valsts, pašvaldību un tūrisma profesionālajām organizācijām ierosina:

• Uzlabot Latvijas autoceļu stāvokli, kas ir pirmā ārzemju tūristu vizītkarte Latvijā un traucē tūrisma attīstību valstī. Valsts atbildīgām institūcijām nopietni jādomā par ceļu kvalitāti Latvijā. Pat uz Rīgu no Kurzemes vairs nav normālu ceļu. Lietuvieši atzinuši, ka tas visvairāk traucē Latvijas apmeklēšanu. Nodrošināt pieejamību Latvijas tūrisma teritorijai, izmantojot reģionos esošo infrastruktūru: dzelzceļa līnijas un stacijas, lidostas, prāmju ostas un terminālus

• Aicināt Latvijas valdību strauji veikt pasākumus demogrāfiskās situācijas stabilizēšanai Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotāju noturēšanai Latvijas reģionos, lai nodrošinātu lauku teritoriju ekonomisko un sociālo pastāvēšanu un attīstību.

• Baltijas mērogā, bet mērķis ir kļūt par Eiropas ekotūrisma reģionu. Lai to realizētu, nepieciešams uzlabot KTA sadarbību ar tūrisma uzņēmējiem, sadarbībā ar TAVA rīkot tūrisma uzņēmēju apmācības par kvalitātes standartiem un produktu veidošanu, popularizējot tūrisma produktus, kas atbilst sauklim “Nesteidzīga atpūta Latvijā” (“Best Enjoyed Slowly”), lauku un latviešu tradicionālo SPA, mākslas un amatniecības darbnīcas, produktu grupu „Ražots Kurzemē”, gastronomiskā tūrisma piedāvājumus, izjādes ar zirgiem, dabas vērošanu; nodrošinot pilnvērtīgu un regulāru informācijas apmaiņu starp KTA, TICiem un tūrisma uzņēmējiem; tūrisma produktu veidotājiem jāpēta konkrētie segmenti un jāsadarbojas ar tūrisma aģentūrām, lai precizētu produktu atbilstību mērķgrupas interesēm, kā arī lai veidotu Tūrisma aģentūrām interesantus un kvalitatīvus tūrisma piedāvājumus. 

• Veicināt KTA darbību Kurzemes prioritārajos tūrisma tirgos ārvalstīs: attīstīt sadarbību ar TAVA, saskaņot katra gada starptautisko tūrisma izstāžu listi ar reģionu asociācijām, plānojot vienlīdzīgā apjomā dalību tūrisma izstādēs, kas ir svarīgas reģioniem (Hamburga, Holande, Polija, Lietuva, Igaunija, Maskava (MITF), Somija, Zviedrija) un tūrisma firmām nozīmīgās; paredzēt TAVA finansējumu ārvalstu žurnālistu vizītēm uz reģionu, organizēt iespējami vairāk žurnālistu un tūrisma operatoru vizītes uz Latvijas reģioniem.

• Atbalstīt velotūrisma attīstību Latvijā: veidojot valsts mēroga projektus, kas atbalsta jaunu velotūrisma maršrutu rašanos un esošo uzlabošanu, kā arī ieviešot inovatīvas idejas, piemēram, krustojumu velomaršrutu tīklus, kas veiksmīgi ir attīstījies Nīderlandē, Beļģijā, Ziemeļvācijā un veicina vietējās ekonomikas attīstību;panākot velo infrastruktūras veidošanas un uzlabošanas darbu obligātu paredzēšanu (veloceliņu veidošana, velo pieturu ierīkošana, informatīvo norāžu uzstādīšana u.c.), ja tiek veikta Latvijas reģionu ceļu un apdzīvoto vietu ielu rekonstruēšana vai jauna būvniecība; izdodot dažādus informatīvos materiālus par velotūrisma iespējām Latvijā; organizējot apmācības dažādos velotūrisma attīstīšanas jautājumos.

• Veikt valsts un reģionu kopīgus pasākumus interneta vides attīstīšanai, popularizējot savus produktus! kolēģiem par to atcerēties, izplatot gan pasākuma afišas, gan preses relīzes, gan arī jaunumus savā pusē utt.; paplašināt un pilnveidot interneta komunikāciju vidi, vairāk izvietot Kurzemes tūrisma asociācijas informāciju: Twitter, Facebook, Youtube, u.c. sociālajos tīklos.