Vilciens – droša alternatīva pasažieru pārvadājumos

Šī tēma pēdējos gados ir aktualizēta vairākkārt. Pagājušā gada sākumā manabalss.lv portālā notika kārtējā parakstu vākšana par pasažieru dzelzceļa satiksmes atjaunošanu starp Ventspili un Rīgu. Par to rakstīja arī Ventas Balss. Iniciatīva ieguva nepieciešamo balsu skaitu – vairāk nekā 3480, nepieciešamo 1000 vietā, un tika nodota Satiksmes ministrijai (SM). Nekāda SM reakcija uz iniciatīvu, cik zināms, līdz šim nav sekojusi.

Pēc traģēdijas uz Ventspils–Rīga šosejas šā gada 10. janvārī Ventspils Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju nama vadītāja Ieva Balode atkal pievērsa uzmanību iniciatīvai manabalss.lv savā Facebook profilā, aicinot to atbalstīt. Ieva Balode ventspilniekus uzskata par sliktu ceļu un problēmu ar pasažieru autobusu vadītāju kadriem, kurus nav ar ko aizstāt, ķīlniekiem. «Tiem, kas neuzticas autobusu satiksmei, nav alternatīvas, lai nokļūtu Rīgā,» viņa paziņo.

«Biju pārliecināta, ka vilciens starp Ventspili un Rīgu tiks atjaunots,» atzīst Ieva. Viņas pārliecību stiprināja vairāki nozīmīgi projekti, kurus pēdējā laikā īsteno uzņēmums AS Pasažieru vilciens, kas tagad darbojas zem ViVi zīmola: jaunu lokomotīvju iegāde, pasažieru satiksmes atjaunošana starp Rīgu un Liepāju, dzelzceļa pasažieru līnijas Tallina–Rīga–Viļņa atklāšana, Rail Baltica projekta attīstība.

Par pasažieru pārvadājumu organizēšanu atbildīgās Autotransporta direkcijas (ATD) komentārs, kas parādījās Facebook, vēl vairāk nostiprināja pārliecību, ka vilciens no Rīgas uz Ventspili sāks kursēt. «Gaidām infrastruktūras pilnveidošanu, finanses un vilcienu sastāva papildināšanu, lai varētu sākt plānot minētās līnijas pilnīgu pievienošanu pasažieru pārvadājumiem,» informēja ATD. Tātad runa ir tikai par infrastruktūras uzlabošanu un vilcienu sastāva papildināšanu. Noteikti Latvijas Dzelzceļa (LDz) rīcībā ir precīzāka informācija par to, kad var gaidīt pozitīvas pārmaiņas.

Tomēr LDz komentārs cerības izkliedēja: «Dzelzceļa infrastruktūra līnijā Rīga–Ventspils ir tehniskā un darba kārtībā, un teorētiski atvērt līniju pasažieru pārvadājumiem ir iespējams (..). Tomēr, ņemot vērā to, ka nebija valsts pasūtījuma atjaunot pasažieru pārvadājumus konkrētajā līnijā, kā arī, cik mums zināms, pārvadātājam ViVi pašlaik nav pieejams pietiekams skaits vilcienu, lai nodrošinātu regulāru satiksmi, tuvākajā laikā nav plānots modernizēt un atvērt pasažieru pārvadājumiem dzelzceļa līniju Rīga–Ventspils.»

Atzīmēsim, ka valsts pasūtījumu pasažieru pārvadājumiem veido Satiksmes ministrija, kuras pakļautībā ir arī ATD. «No šī komentāra ar lielu izbrīnu sapratu, ka vilciens Ventspils maršrutā vispār netiek plānots!» izmisumā saka Ieva. Saprotot, ka valsts pasūtījums ir SM atbildībā, un vēloties tomēr uzzināt reakciju uz tautas iniciatīvu, kas pirms gada savākusi pietiekamu parakstu skaitu, Balode nosūtījusi vēstules Satiksmes ministrijai un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Atbilžu no ministrijām pagaidām nav.

Toties presē saistībā ar apspriesto tēmu Balode ir atradusi vēl kādu informāciju no uzņēmuma ViVi Komunikācijas un mārketinga daļas vadītājas Sigitas Zviedres, kura atgādina, ka «pasažieru vilcienu satiksme uz Ventspili tika pārtraukta, vadoties pēc pasažieru pieprasījuma izvērtēšanas un maršruta izmaksu ekonomiskās analīzes». Šo argumentu apšaubīja jau minētās aptaujas autors manabalss.lv portālā, atgādinot, ka arī pasažieru autobusu pārvadājumus dotē valsts. Tad kāpēc nedotēt arī pasažieru vilciena reisus!

Ventspils iedzīvotājiem ir grūti saprast, kāpēc mūsu pilsēta – vienīgā no visām Latvijas lielajām pilsētām – ir izslēgta no dzelzceļa pasažieru pārvadājumu shēmas. «Arguments, ka Ventspils reiss un Ecolines nodrošina pārvadājumus, nepārliecina, jo vilciens iet citā maršrutā un līdz Rīgai aizbrauc divās stundās, nevis trīs kā autobusi. Taču galvenais ir tas, ka neviens pārvadātājs nevar atcelt ziemu, kas rada draudus autoceļiem un lielā mērā neietekmē vilcienu kustību,» pārliecināta Balode.

Par labu vilcieniem kā drošākam pasažieru satiksmes veidam liecina arī zināmais fakts, ka praktiski visām autobusu kompānijām ir problēmas ar kadriem, piedzīvojot paaudžu maiņu, un akūti trūkstot gados jaunāku braucēju. Šobrīd Latvijā vairāk nekā divas trešdaļas autobusu vadītāju ir sasnieguši pensijas vai pirmspensijas vecumu. Visi centieni piesaistīt gados jaunus šoferus nav vainagojušies ar panākumiem. Tas arī nav nekāds brīnums, ņemot vērā, ka neviena profesionālā mācību iestāde valstī negatavo profesionālus C un D kategorijas autovadītājus.

Lai atrisinātu kadru problēmu, pagājušā gada novembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas vienkāršo D kategorijas vadītāja apliecības saņemšanas kārtību, kas ļauj vadīt pasažieru autobusu. Tagad šīs kategorijas vadītāja apliecību var iegūt no 18 gadu vecuma, nevis no 24, kā bija līdz šim. Visbeidzot vēl viens arguments par labu vilcieniem ir ekoloģiskā drošība.

«Ir tik dīvaini minēt šos pašsaprotamos argumentus, kad visa pasaule attīsta pasažieru vilcienus, kas atzīti par prioritāru pasažieru transporta veidu. Kāpēc tad visa Ziemeļkurzeme paliek par viena ledaina, tumšā un nāvējošā ceļa upuri?» savu vēstuli ministrijām tik emocionāli beidza Ieva Balode. Tā joprojām atstāj mazu cerību, ka varbūt tomēr drīzumā no Ventspils uz Rīgu dosies pasažieru vilciens.

Foto: Ventas Balss arhīvs
Pēdējo reizi pasažieru vilciens Ventspilī ieradās 2018. gadā. Tad ar to atbrauca dzelzceļa vadība, lai pārrunātu iespējamo pasažieru pārvadājumu atsākšanu. Diemžēl tālāk par apspriešanu nekur netika.