Izklaides vietu iekštelpas būs jāaprīko ar trokšņa monitoringa iekārtām

Pagājušā gada septembrī un oktobrī EM organizēja iesaistīto pušu diskusiju par risinājumiem ēku atjaunošanai un trokšņu ietekmes mazināšanai pilsētvidē, kā rezultāt tika sagatavoti grozījumi trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtībā.

EM pilnveidojusi noteikumu projektu, kā arī izstrādājusi likumprojektus "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" un "Grozījums likumā "Par piesārņojumu"".

Precizētais noteikumu projekts paredz, ka noteikumi attieksies uz dažādām izklaides vietām - naktsklubiem, bāriem, kafejnīcām, restorāniem, diskotēkām, izklaides vietu āra terasēm un citām vietām. Izklaides vietas īpašniekam vai valdītājam būs jāaprīko izklaides vietas iekštelpas ar trokšņa monitoringa iekārtu, kas nodrošina nepārtrauktus trokšņa mērījumus izklaides vietas darba laikā.

Plānots noteikt, ka izklaides vietu vides trokšņa robežlielumi dienā no plkst.7 līdz 19 ir 65 izsvērto decibelu (dBA), vakarā no plkst.19 līdz 23 ir 60 dBA, bet naktī no plkst.23 līdz 7 - 55 dBA, kā arī tiek noteikti trokšņa robežlielumi izklaides vietu iekštelpās.

Paredzēts, ka pašvaldība kontrolēs izklaides vietu radītā vides trokšņa robežlielumu ievērošanu, proti, trokšņa mērījumus veiks pašvaldības policija, nevis akreditētas laboratorijas.

Izklaides vietu radītā vides trokšņa mērījumus ārtelpā paredzēts veikt ar trokšņa monitoringa iekārtu 15 minūtes piecu metru attālumā no trokšņa avota, kura priekšā nav fizisku šķēršļu, un vismaz 1,5 metru augstumā virs zemes.

Savukārt izklaides vietu radītā vides trokšņa robežlielumu novērtēšanā iekštelpās ņems vērā trokšņa mērījumus, kas veikti ar iekštelpās uzstādīto trokšņa monitoringa iekārtu, vidējo vērtību tajā laika periodā, kāds norādīts iesniedzēja iesniegumā pašvaldībai.

EM norāda, ka normatīvu grozījumu projekti pašlaik atrodas izstrādes procesā un par tiem notiek aktīvas iesaistīto pušu diskusijas, tādēļ tie vēl nav pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.

Reaģējot uz tiesībsarga atzinumā sniegto rekomendāciju, EM, pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) dotā uzdevuma, sāka darbu pie iespējamajiem grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība".

Tiesībsargs secināja, ka Latvijā esošais vispārīgais tiesību aizsardzības mehānisms, kā iedzīvotājiem vērsties pret skaļu trokšņošanu, nav efektīvs izklaides trokšņu gadījumā. Lai arī kopš pagājušā gada izklaides vietas par trokšņošanu var sodīt līdz 5000 eiro, soda samaksāšana neaptur no atkārtotas rīcības. Likumdevējs ar efektīvu risinājumu kavējas, tāpēc tiesībsargs valdībai bija devis laiku to rast līdz 1.decembrim.

Tiesībsargs analizējis izklaides trokšņu problemātiku - regulārus un traucējošus trokšņus, ko rada naktsklubi, bāri, kafejnīcas, terases, viesu nami un līdzīgas vietas. Kā galvenā problēma tika minēta, ka likumdevējs izklaides troksni nav definējis kā atsevišķu trokšņa veidu, proti, nav noteicis prasības, lai to samērotu ar iedzīvotāju tiesībām uz naktsmieru. Piemēram, vides troksnim (ceļu satiksme, dzelzceļa, lidmašīnas) šādas prasības ir izvirzītas - tas ir jāmēra un jāveic pasākumi, lai to samazinātu.

Tiesībsarga ieskatā valsts nedarbojas aktīvi, lai šo jautājumu sakārtotu. Jaunā kārtība top gausi, un arī esošie likumi netiekot pilnveidoti.