Pārvadājumu drošībai jābūt pirmajā vietā

Pēc 10. janvāra negadījuma pilsētas domē izveidota komisija traģiskās autoavārijas iemeslu izvērtēšanai. Kā iepriekš informēja komisijas vadītājs pašvaldības izpilddirektors Aldis Ābele, komisijas, kurā ir seši locekļi, uzdevums būs izvērtēt ar skolēnu pārvadāšanu pašvaldībā saistītos dokumentus. Pirmā komisijas sēde notika pagājušajā nedēļā. Ābele atteicās sniegt mūsu laikrakstam kādu komentāru par komisijas darbu, atsaucoties uz aizņemtību un ierobežoto piekļuvi informācijai. Iepriekš tika ziņots, ka komisijas pārskatam un secinājumiem būs ierobežota pieeja. Pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš solīja, ka tuvākajā laikā komisija publicēs paziņojumu. Pilsētas dome pieņēmusi lēmumu piešķirt līdz 10 000 eiro atbalsta sniegšanai 10. janvāra avārijā bojāgājušo ģimenēm un cietušajiem. Bērnu aizsardzības centra speciālisti sniedz psiholoģisko palīdzību skolēniem, skolotājiem un vecākiem.

Kā tas varēja notikt?

Līgumu par Ventspils Mūzikas vidusskolas kora Nošu planētas un ansambļa Mazā prinča planētas dalībnieku un vokālistu nogādāšanu uz Daugavpili dalībai starptautiskā konkursā noslēdza Kultūras centrs. Pakalpojumu sniedza Ventspils privātais transporta uzņēmums K.K.Transports. Jau ziņots, ka ceļa posmā pie Strazdes Talsu novadā 71 gadu vecais mikroautobusa vadītājs, kurš veda sešus bērnus un divus pieaugušos kolektīvu vadītājus, sāka apdzīt fūri un sadūrās ar pretimbraucošo fūri. Pēc sākotnējās informācijas, bērni mikroautobusā nebija piesprādzējušies ar drošības jostām.

Pēc traģiskās avārijas, kas prasīja diriģentes Anitras Niedres un jaunās izpildītājas Ketrinas Raenas Kušneres dzīvību un šokēja visu pilsētu, pagājušas divas nedēļas. Sociālajos tīklos un privātās sarunās daudzi joprojām cenšas saprast, kā tas varēja notikt. Kā pieredzējis autovadītājs varēja uzsākt bīstamu manevru uz slikti notīrīta ceļa sliktas redzamības apstākļos, rezultātā novedot pie traģēdijas! Vai avārijas iemesls varēja būt tas, ka mūzikas kolektīvu dalībnieku pārvadāšanai tika izmantots privātās transporta kompānijas, nevis pilsētas uzņēmuma Ventspils reiss mikroautobuss?

Iestādes pārgāja uz pakalpojumu iepirkumiem

Pirmajā preses konferencē pēc traģiskās avārijas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigo Gūtmanis informēja, ka Izglītības pārvalde un sporta skola Spars jau vairāk nekā gadu skolēnu un sportistu pārvadāšanai izmanto pašvaldības uzņēmuma Ventspils reiss pakalpojumus, kamēr Kultūras centrs un citas iestādes izvēlas privātos pārvadātājus. «Iespējams, pirmajā brīdī privāto piegādātāju pakalpojumi šķiet izdevīgāki, taču drošībai jābūt pirmajā vietā,» sacīja Gūtmanis.

Kādreiz pilsētas iestādēm bija pašiem savs transports un algoti autovadītāji. Savs autobuss ar šoferi bijis arī Izglītības pārvaldei. Pērn pārvalde veica reorganizāciju un sāka pirkt transporta pakalpojumus no specializētajiem pārvadātājiem. «Pagājušajā gadā tika veikts iepirkums, par uzvarētāju uz trim gadiem kļuva uzņēmums Ventspils reiss,» stāsta Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska. Uz jautājumu, kādu kārtību viņa uzskata par drošāku bērnu un pusaudžu pārvadāšanai, Bakanauska atbild: «Svarīgākais šajā jautājumā ir skolēnu drošība.»

Konkursā uzvar lētākais pārvadātājs

Pilsētas Kultūras centra direktors Māris Valtenbergs skaidro: «Šogad vēl neesam paspējuši veikt iepirkumu transporta pakalpojumu sniegšanai. Tas bija ārkārtas brauciens.» Valtenbergs apliecina, ka viens no izšķirošajiem kritērijiem, pēc kuriem tiek noteikts iepirkuma uzvarētājs, ir lētāka pakalpojuma cena. Tomēr direktors piebilst, ka finansējuma apmērs neietekmē brauciena drošību: katrā gadījumā pie stūres sēž konkrēts cilvēks, kurš sekundes desmitdaļās var pieņemt vienu vai otru lēmumu. Galīgās atbildes sniegs izmeklēšana, taču acīmredzot 10. janvārī avāriju un traģēdiju izraisīja šofera nepārdomātais lēmums uzsākt fūres apdzīšanas manevru.

Ar uzņēmumu K.K.Transports Kultūras centram līgumattiecības un sadarbība ilga vairāk nekā desmit gadus. «Mēs nenolīgām kādu nejaušu. Šī transporta firma sadarbojās ne tikai ar mums. Cik man zināms, arī ar Sporta pārvaldi un citiem,» precizē Valtenbergs. Līgums paredzēja, ka transporta uzņēmumam pakalpojumu sniegšanai bija jāizmanto savs transports. Vai šis līguma punkts tika izpildīts, pārvadājot avārijā iekļuvušus bērnus, noskaidro izmeklēšana. Māris Valtenbergs no sīkākiem komentāriem atturējās. Vien skaidroja, ka, kā jau līgumā bija paredzēts, bērnu pārvadāšanai tika piešķirts astoņvietīgs mikroautobuss. Arī transporta kompānijas īpašnieks Kaspars Briedis-Veidenbergs atteicās kaut ko komentēt, aizbildinoties ar smago morālo stāvokli pēc notikušā.

Par 1953. gadā dzimušo mikroautobusa vadītāju, kurš joprojām atrodas slimnīcā smagā stāvoklī, zināms, ka viņam ir liela pieredze pasažieru pārvadāšanā. Vairākus gadus viņš strādājis Izglītības pārvaldē, šo faktu apstiprināja vadītāja Jana Bakanauska. Pērn pēc reorganizācijas atbrīvots no amata, strādājis uzņēmumā Ventspils reiss un nodarbojies ar privātajiem pārvadājumiem. Sabiedrībā cirkulē pretrunīgas atsauksmes par mikroautobusa vadītāju. Vieni runā par viņa agresīvo braukšanu. Citi raksturo kā uzmanīgu un kārtīgu šoferi. Māris Valtenbergs apgalvo, ka nav bijis pazīstams ar autovadītāju. Jebkurā gadījumā nekādas sūdzības par privāto autovadītāju pašvaldība nav saņēmusi.

Jana Bakanauska arī apstiprina, ka autovadītāja darba laikā Izglītības pārvaldē par viņu rakstiskas sūdzības nav saņemtas. «Attiecīgie atbilstošie dokumenti, arī medicīniskie, viņam bija kārtībā.» Laikā, kamēr Izglītības pārvaldi vada Bakanauska, tas ir, kopš 2022. gada novembra, avārijas gadījumu skolēnu pārvadāšanā nav bijis.

Vajadzīga vienota sistēma

Pilsētas Kultūras centrs uz laiku ir apturējis jebkādu pašdarbības amatierkolektīvu braucienu organizēšanu un finansēšanu. «Šis lēmums ir spēkā tik ilgi, kamēr notiek izmeklēšana un kamēr mēs paši izskatām savus normatīvos aktus. Papīri nenodrošinās drošu braukšanu, jo vienmēr ir cilvēciskais faktors. Taču mums ir jāpārliecinās, vai šajā sistēmā mums viss ir kārtībā,» saka Valtenbergs. Viņš min vājās vietas amatierkolektīvu pārvadājumu organizēšanā valstiskā līmenī. «Kultūras ministrijai un Latvijas Nacionālajam kultūru centram ir jāpārskata vai jāizstrādā jauni likumdošanas akti, kas reglamentē pašdarbības kolektīvu braucienus un pārvadāšanu, īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem. Šobrīd tas notiek interpretāciju līmenī, nav vienotas sistēmas,» norāda Valtenbergs.

Ir arī citi faktori, kas atkarīgi no lēmumiem valstiskā līmenī. Piemēram, kā autovadītāji iziet medicīnisko komisiju jeb kā tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā apskate. Un vēl – ceļu uzturēšanas un attīrīšanas kvalitāte. Šiem un citiem faktoriem nav nekāda sakara ar pašvaldības finansiālajām iespējām, jo tie ir valsts kompetencē, bet tajā pašā laikā var būtiski ietekmēt ceļu situāciju.

Bērnus vadāja gan treneri, gan vecāki

Māris Valtenbergs norāda, ka Kultūras centrs nevar 100% organizēt un finansēt visus amatierkolektīvu braucienus. «Ir gadījumi, kad vecāki paši ved audzēkņus uz pasākumiem. Jāvērtē katra – vecāku, pedagogu, pašu audzēkņu un dalībnieku – atbildība,» atzīst Valtenbergs.

Līdzīga prakse, kad bērnus uz sacensībām vai konkursiem ved vecāki vai treneri, nebūt nav retums. Biedrības Ventspils Hokeja Savienība direktors Ričards Ozols stāsta: «Vairumā gadījumu izmantojam divu stabilu partneru – privāto pārvadātāju – transporta pakalpojumus. Ja viņi nevar vest vai mums vajag lielāku autobusu, tad izmantojam Ventspils reisa pakalpojumus, kas ir dārgāki nekā privātajiem pārvadātājiem. Taču ir bijušas arī tādas situācijas, kad pie stūres sēdies treneris. Pēc 10. janvāra traģēdijas vairāk šādas situācijas nepieļausim.»

Popstudijas Jūras akmentiņi vadītāja Lūcija Boitmane atceras līdzīgu traģēdiju, kas notika pirms trim gadiem. Toreiz studijas audzēkņi atgriezās no filmēšanas Latvijas Televīzijā. Bērnus veda vecāki ar vairākām privātām automašīnām. Netālu no Tukuma kāda automašīna ietriecās fūrē. «Ceļš bija smags, mēs bijām ļoti noguruši pēc divu televīzijas raidījumu ierakstīšanas. Saule žilbināja acis, abos virzienos brauca kravas mašīnas cita pēc citas. Starp tām nebija vajadzīgās distances. Automašīna, kuru vadīja dalībnieces mamma, bet salonā atradās viņas meita un vēl viena meitene, sāka apdzīt priekšā braucošo automašīnu. Sieviete laikus nepamanīja pretim braucošo fūri un nespēja atgriezties savā joslā,» šos notikumus atceras Lūcija Boitmane. Pēc avārijas pie stūres bijusī ventspilniece trīs mēnešus ārstējās, taču diemžēl no gūto traumu sekām mira. Traģiskas sagadīšanās dēļ tajā avārijā cietušās meitenes mācījās vienā klasē ar bojā gājušo Ketrinu un meiteni, kura joprojām atrodas slimnīcā.

Lūcija Boitmane uzskata, ka jāierobežo autovadītāju vecums bērnu pārvadājumos un ka pedagogiem jāraugās, lai bērni būtu piesprādzējušies ar drošības jostām. Taču kā galveno avārijas izraisošo faktoru viņa min slikto ceļu stāvokli. Pa automaģistrāli Ventspils–Rīga abos virzienos nemitīgi iet fūres, bet brauktuve ir pārāk šaura. Jau vairākus gadus valdībā prāto par ātrgaitas četru joslu maģistrāļu būvniecību. Taču, kamēr politiķi un ierēdņi prāto, uz ceļiem gūst traumas un iet bojā cilvēki, arī bērni. Pēc 10. janvāra traģēdijas uz Latvijas ceļiem jau notikuši vēl citi ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši skolēni.