Vītoliņš: šogad plānojam realizēt 37 jaunus projektus

Pastāstiet par pagājušajā gadā Ventspils pašvaldības paveikto?

– Aizvadītais gads ir bijis pietiekami saspringts, jo pašvaldības ieņēmumi nav bijuši tik apjomīgi kā mēs vēlētos. Iemesls – pirms četriem gadiem veiktās reformas, pārdalot iedzīvotāju ienākuma nodokli starp valsti un pašvaldību, kas radīja būtisku samazinājumu pilsētas budžetā. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kā arī situāciju ostā, sarucis darba vietu skaits ostas uzņēmumos. Vienlaikus pašvaldība ir aktīvi strādājusi, lai piesaistītu dažāda veida ārējo finansējumu Eiropas fondu projektu veidā, esam turpinājuši pilsētas attīstību, lai Ventspilī būtu labāka dzīve. Pagājušajā gadā tika pabeigts pēdējais tā dēvētais kovidlaika projekts – nodeva ekspluatācijā Piejūras brīvdabas muzeja ēku ar jaunu ekspozīciju. Jauno ēku pērn apmeklēja 40 000 interesentu. Lai gan pašvaldība vairs nav pārstāvēta Ventspils brīvostas pārvaldē, vēlos uzteikt brīvostu par to, ka, neraugoties uz ne visai vieglo finansiālo situāciju, tika pabeigta Kohēzijas projektu programma. Kā pēdējais objekts šajā programmā bija Ostas ielas jeb Ventmalas promenādes atjaunošana. Tā ir viena no vietām, ar kuru ventspilnieki lepojas. Remontdarbi tika veikti ļoti labā, Ventspilij raksturīgā kvalitātē – turpmāk varēsim atkal svinēt svētkus tur, kur ventspilnieki līdz šim bija ieraduši to darīt. Strādājam, lai komunālo pakalpojumu kvalitāte un tarifi būtu pēc iespējas pievilcīgāki ventspilniekiem. Pilsētas centrālās katlumājas ļoti plašā rekonstrukcija iegājusi finiša taisnē. Tur tika nomainīts pēdējais un savu laiku nokalpojušais šķeldas katls pret diviem jauniem, moderniem katliem ar augstāku jaudu un lielāku efektivitāti. Līdz ar to abu krastu katlumāju pilna rekonstrukcija būs pilnībā pabeigta. Siltumapgādes uzņēmuma saimniecība ir izveidota, lai tā būtu maksimāli efektīva. Tas ļaus saglabāt un, iespējams, vēl pakāpeniski samazināt siltumapgādes tarifu. Esam turpinājuši atbalstīt mūsu seniorus. Tika paaugstināti visu veidu pabalsti pēdējo divu gadu laikā, tādā līmenī tie arī tiks saglabāti. Šogad izglītībā, kultūrā un sportā savu atbalstu neesam samazinājuši – tieši otrādi, iespēju robežās esam palielinājuši. Esam uzsākuši un šogad pabeigsim jaunas tehniskās apsardzes un videonovērošanas sistēmas izveidi visām pašvaldības izglītības iestāžu ēkām.

Kā zināms, valdība par 2025. gada budžeta prioritāti izvirzījusi drošību. Vai varat minēt Ventspils budžeta prioritāti?

– Ventspils pilsētas budžets vēl nav pieņemts. Iespējams, mēs to varējām pieņemt jau pagājušajā gadā, bet kolēģi mani neatbalstīja šajā jautājumā, uzskatot, ka pie budžeta vēl ir jāstrādā. Mūsu budžeta projektā izdevumu struktūras vislielākais īpatsvars pieder izglītībai – 35% jeb 30 miljoni eiro no visa pašvaldības budžeta. Pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai ir atvēlēti 20%. Pilsētas saimniecība ir pietiekami plaša, tādējādi tas prasa apmēram 17 miljonus eiro gadā. Ekonomiskajai darbībai atvēlēti apmēram 11 miljoni eiro, sociālajai aizsardzībai – 9 miljoni eiro, sportam, kultūrai un atpūtai – 10 miljoni eiro. Pilsētas kopējais izdevumu portfelis varētu būt 85 miljoni eiro. Budžeta brīvais atlikums kontā ir ap 9 miljoniem eiro, bet šis skaitlis vēl tiks precizēts. Mūsu kredītsaistības (4,8% no pamatbudžeta ieņēmumiem) ir zemākās starp valstspilsētām – otrās zemākās no visām pašvaldībām. Bet tas nenozīmē, ka šīs saistības būtu viegli panesamas, jo procentizdevumi vien ir ap 900 000 eiro gadā. Jāatzīmē, ka tie ir ļoti būtiski pieauguši, jo aizņēmumi savulaik tika ņemti ar mainīgo Euribor likmi. Ceram, ka šis Euribor turpinās pakāpeniski samazināties. Mēs varam droši realizēt dažādus Eiropas fondu projektus, jo ir pietiekoši resursu, lai līdzfinansētu projektus. Pašlaik aktīvi strādājam pie 37 dažādiem ES fondu projektiem, tādēļ gribu teikt, ka 2025. gada budžets ir pilsētas attīstības budžets.

Kā pašvaldība plāno piesaistīt jaunus investorus un veicināt uzņēmējdarbības attīstību pilsētā?

– Vairākkārt esmu pieminējis nacionālās nozīmes industriālā parka projektu. Manuprāt, šis projekts bija gatavs realizācijai. Šobrīd notiek projekta iespējamo risku atkārtota pārskatīšana. Piecu izsoļu rezultātā ir atrasti divi potenciālie investori – viens, kurš ir gatavs iznomāt rūpniecisko ēku, un otrs, kurš gatavs izveidot saules parku ar enerģiju uzkrājošām baterijām. Abi investori ir piedalījušies izsolēs un iemaksājuši drošības naudu 10 000 eiro katrs. Kopējie projekta sasniedzamie mērķi ir pietiekami izaicinoši, tādēļ vēlreiz jāizvērtē, vai tas tomēr nav pārāk augsts risks pašvaldībai. Lēmums tiks pieņemts tuvākā mēneša laikā, pašlaik norit darbs, lai rastu atbildes uz visiem atklātajiem jautājumiem. Mūsu prioritāte ir un paliek jaunas darba vietas. To pierāda arī socioloģiskās aptaujas, ka tieši tas ventspilniekiem ir vissvarīgākais. Ja izvērtējumā norādītie riski tiks konstatēti kā pārāk augsti, atradīsim citas fondu programmas, kurās startēt, lai attīstītu darba vietas. Investorus piesaistīt, it īpaši no ārvalstīm, šobrīd ir tik sarežģīti kā nekad. Es šajā jautājumā arī personīgi esmu pietiekami aktīvi piedalījies vismaz pēdējos 20 gadus.

Kāpēc ir grūtības ar investoru piesaisti?

– Pirmkārt, ekonomiskā situācija Eiropā ir ļoti izaicinoša uzņēmējiem. Nekustamā īpašuma tirgus arī ir apstājies, ko apliecina prāmju pārvadājumu būtisks samazinājums uz Skandināviju. Vienlaicīgi arī lielākā Eiropas ekonomika – Vācija – ir stipri sabremzējusies. Ventspils rūpniecība, ekonomika, kas vispirms ir orientēta uz eksportu, un neapšaubāmi ilgtermiņā tas ir pareizi, to visu izjūt. Ir grūti pārliecināt ārvalstu komersantus, neraugoties uz to, ka ir pieejams atbalsts infrastruktūras izveidei un cita veida atbalsts. Investēt attīstībā ir izaicinājums esošajiem komersantiem. Otrs iemesls ir ģeopolitiskā situācija – ārvalstu investori atklāj, ka Latvija nav visdrošākā investīciju vieta viņu izpratnē. Jautājums par drošību un to, kāda būs pasaule, Eiropa pēc pusgada, pēc gada, ir ļoti aktuāls, un no tā ir atkarīgs, vai investoru attieksme mainīsies vai ne.

Tomēr, raugoties Liepājas virzienā, šķiet, ka viņiem ir vairāk veicies ar investoru piesaisti?

– Liepāja veiksmīgi attīstījusies tieši pēdējos gados. Ņemot vērā politisko lēmumu, 2019. gada decembrī Ventspils pašvaldības pārstāvji tika izslēgti no ostas pārvaldības. Un tieši šajā periodā parādījās atšķirīgi rezultāti, jo pēdējo piecu gadu laikā mums nav bijis nekādu iespēju ietekmēt to, ko dara Ventspils brīvostas pārvalde. Ikdienas jautājumos mēs sadarbojamies, tomēr piedzīvojam arī būtiskas domstarpības atsevišķos jautājumos, kas, protams, nav pareizi. Tā ir viena no pagājušā gada iecerēm, kas nepiepildījās no tā, ko vēlējāmies izdarīt. Visi politiskie spēki, kas ir valdībā, vismaz mutiski apgalvo, ka būtu pareizi, ja pašvaldība atgrieztos ostas pārvaldībā, tad mēs varētu kopā strādāt. Nav šaubu, vispievilcīgākā vieta uzņēmējdarbības attīstībai, protams, ir brīvā ekonomiskā zona. Liepāja šo laiku, kad viņiem nekas nemainījās, ir izmantojusi. Manuprāt, tā ir tā galvenā atšķirība. Liepāja izvērš arī ļoti agresīvu un pietiekami veiksmīgu mārketingu. Bieži vien darbu ziņā nekādu atšķirību nav, bet viņi māk to publiski labi pasniegt. Mums vairāk jāstāsta par paveikto.

Vai pašvaldība ir plānojusi piedāvāt atbalsta programmu vietējiem uzņēmējiem?

– Ventspils pašvaldība piedāvā nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, esam tās arī paplašinājuši, lai tiem komersantiem, kas strādā ar personām ar īpašām vajadzībām, arī būtu zināms stimuls. Tāpat mums ir atbalsta programma dzīvokļu būvniecībai. Ventspils pašvaldība, lai risinātu īres mājokļu pieejamības problēmu un vienlaikus veicinot uzņēmējdarbības attīstību, 2023. gadā noslēdza finansēšanas līgumu par pašvaldības līdzfinansējuma 99 900 eiro apmērā piešķiršanu dzīvojamās mājas Kuģinieku ielā 7 pārbūvei. Jau tuvāko mēnešu laikā šī ēka tiks pabeigta un tur būs pieejami dzīvokļi. Pašvaldība varēs daļu no šiem dzīvokļiem iznomāt. Šādu atbalsta programmu turpināsim. Atbalsts varētu būt līdz 200 000 eiro. Protams, tā nav tik liela summa, bet, ja kāds no komersantiem ir izrādījis interesi, tad tas liecina, ka ceļš ir pareizs. Šajā gadā uzsāksim un nākamajā gadā pabeigsim pirmo, kopš ļoti ilga laika, daudzdzīvokļu mājas Saules ielā 122 jauno projektu. Tādējādi tiks nodrošināti jauni, kvalitatīvi dzīvokļi divās energoefektīvās ēkās, katrā pa 30 dzīvokļiem, ar pietiekamu daudzumu autostāvvietu un labā vietā.

Kādus projektus pilsētā šogad īstenos?

– Esam aktīvi Eiropas fondu projektu realizācijā. Šogad plānojam realizēt 37 projektus, neskaitot industriālo parku. Par 31 projektu jau ir pieņemti atbilstoši domes lēmumi. Jebkuras pilsētas vērtība ir vecpilsēta. Ļoti ceru, ka mums izdosies realizēt projektu Tirgus ielā 5. Ēkai ir noteikts valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa statuss, tā atrodas Ventspils senpilsētas aizsardzības zonā. Projekta ietvaros ēka tiks restaurēta, izveidojot tajā jaunas telpas birojiem ar ne mazāk kā 24 jaunām darba vietām. Lielu vērību pievēršam Ventspils ielām, lai iedzīvotājiem būtu ērta pārvietošanās. Jau 2025. gada jūnijā ar valsts līdzfinansējumu un Ventspils pašvaldības finansējumu pilsētā tiks uzsākti būvdarbi, lai atjaunotu asfalta seguma virskārtu vairākos tranzīta ielu posmos. Satiksmes ministrija izvērtējusi no pašvaldībām saņemtos pieteikumus pilsētu tranzīta ielu seguma atjaunošanai un piešķīrusi līdzfinansējumu 75% apmērā visiem trim Ventspils pašvaldības iesniegtajiem projektiem: Dzintaru ielas posmā no Uzvaras ielas līdz Ventas tiltam, Lielajā prospektā no Lāčplēša ielas līdz Ventas tiltam un Rūpniecības ielai, Dzintaru ielas pārvada seguma atjaunošana. Turpināsim īstenot arī iesāktos projektus. Notiks Kāpu promenādes izbūve, kas būs liels ieguvums visiem Zilā karoga pludmales un Jūrmalas parka apmeklētājiem, uzlabosim Staldzenes ielu un piekļuvi Būšnieku ezeram, nomainīsim ielu gaismekļus, sakārtosim iekškvartālus, jo īpaši Pārventā. Atjaunosim Puškina ielas segumu un citas ielas, kuras ir jāsakārto, tiks izremontēts pansionāta Selga 4. stāvs, nodrošinot mūsu senioriem vēl 27 vietas pēc remonta. Ventspils slimnīca startējusi vairākās programmās – tiks iegādātas jaunas un kvalitatīvas ārstniecības iekārtas oftalmoloģijas kabinetam, intensīvās terapijas nodaļai, anestezioloģijai, rehabilitācijai. Šogad tiks uzsākta Livonijas ordeņa pils ekspozīcijas atjaunošana. Ventspils pašvaldības dome pieņēma lēmumu no 1. septembra Pārventā izveidot jaunu Ventspils pašvaldības pamatizglītības iestādi, reorganizējot 3. pamatskolu un Pārventas pamatskolu. Darba būs daudz, izaicinājumu netrūks.

Kā jūs vērtētu pašvaldības gatavību, rīcību krīzes apstākļos?

– Tas bija viens no iemesliem, kāpēc nepieņēmām budžetu pagājušajā gadā. Ir rūpīgi jāizvērtē, kas vēl būtu iekļaujams budžetā, lai paaugstinātu pilsētas drošību iespējamajā X stundā. Šobrīd no valsts puses vērojama zināma pasivitāte šajā ziņā, un pašvaldības vienas nevar šo jautājumu atrisināt, ja nav vienota redzējuma un finansējuma. Šo jautājumu aktualizēju Latvijas lielo pilsētu mēru pagājušā gada pēdējā kopsapulcē, rosinot uz to, ka valstij ir jāiesaistās aktīvāk šajā jautājumā. Drīzumā plānota mēru tikšanās ar iekšlietu ministru. Faktiski valsts šo jautājumu nekādi nerisina. Esam rezervējuši budžeta projektā līdzekļus līdzfinansējumam, un, cik mūsu rocība atļaus, tik arī darīsim paši.

Ko jūs pats sagaidāt no 2025. gada?

– Šobrīd nav viegli atbildēt uz šo jautājumu, jo ir zināms pārdomu brīdis. 7. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Pagaidām neesmu pieņēmis lēmumu, kā rīkoties. Tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai pilsētas attīstībai, kādu to saredzu, būs manu kolēģu atbalsts. Padarītais vienmēr ir bijis komandas darbs. Jautājums ir arī par veselību, jo katram no mums ir jābūt pārliecinātam, ka tā ir vajadzīgajā līmenī, lai pilnvērtīgi strādātu. Lēmumu par to, vai turpmāk strādāšu pašvaldībā vai ne, paziņošu martā. Vēlos novēlēt visiem ventspilniekiem, lai piepildās šī gada ieceres, lai ir veselība un lai šis gads mums atnestu starptautiskus notikumus, kas dotu cerības uz mierpilnu dzīvi Latvijā un Ventspilī.