Jauno veloparku atklās pavasarī

Kaut arī būvdarbi ir pabeigti un veloparks jau sekmīgi nodots ekspluatācijā, kas vienlaikus nozīmē arī to, ka izbūvētā infrastruktūra ir atzīta par drošu un atbilstošu lietošanai, daļa iedzīvotāju, visticamāk, ievērojuši, ka ap veloparka teritoriju joprojām slejas žogs un tā nav pieejama. Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks skaidro, ka veloparks izmantošanai tiks atvērts pavasarī, iestājoties āra aktivitātēm piemērotākiem laikapstākļiem, un šāds lēmums pieņemts drošības apsvērumu dēļ. Pieredze ļauj prognozēt, ka jo īpaši pirmajā laikā varētu būt pastiprināta interese par jauno veloparku un visi to varētu gribēt izmēģināt vienlaicīgi, bet, tā kā braucējiem trase vēl nav pazīstama un papildu bīstamību rada laikapstākļi – te atkusnis, te atkal apledojums un sniegs –, šobrīd, lai izslēgtu traumu gūšanas risku, veloparks vēl ir slēgts, skaidro Kausenieks. Turpmāk gan veloparks būs pieejams visu gadu, taču apmeklētājiem jāņem vērā, ka ziemā drošības apsvērumu dēļ veloparka trases drīkstēs izmantot tikai dienās, kad segums ir sauss. Apmeklētāju ievērībai veloparkā ir izvietoti informatīvi stendi ar parka lietošanas noteikumiem un brīdinājumiem, kas braucējiem stingri jāievēro. Savukārt, lai nodrošinātu vispārējo kārtību, veloparkā ir ierīkota arī videonovērošana – ar mērķi kontrolēt parka apmeklētāju disciplinētību un trases noteikumu ievērošanu.

Trīs dažādas trases
Jaunais veloparks ir pielāgots visu vecumu un braukšanas līmeņu braucējiem ar jebkuru nemotorizētu pārvietošanās līdzekli – velosipēdu, skrituļslidām, skrituļdēli un skrejriteni. Veloparku veido nepārtraukta, speciāli konstruēta asfalta seguma trase ar viļņotu virsmu un izliektiem stūriem, kas sastāv no dažāda izmēra kalniņiem, virāžām un nelieliem tramplīniem. Lai būtu interesanti ikvienam – gan iesācējiem, gan profesionāļiem –, būs pieejamas divu līmeņu grūtības pakāpes trases. Iesācējiem un bērniem vairāk paredzēta ziemeļu daļas trase, savukārt lielajā – dienvidu daļas – trasē ir izveidoti dažādu grūtības līmeņu kalniņi, kā arī vietas, kur izpildīt trikus un lēcienus, līdz ar to šī trase vairāk piemērota pieredzējušākiem braucējiem ar iepriekš apgūtām iemaņām. Lielajā trasē ir iekļauti arī tādi elementi kā dubultā virāža un caurbraucams tunelis. «Varu droši teikt, Ventspils trasei ir augstākais sarežģītības līmenis salīdzinājumā ar pārējiem veloparkiem Latvijā,» pauda Kausenieks, piebilstot, ka Latvijā ir ap 40 līdzīga veida velotrašu. Turklāt Ventspils trase ir piemērota arī starptautisku augsta līmeņa sacensību norisei.

Tāpat parkā ir ierīkota speciāli pielāgota trase, kur bērni drošos apstākļos var mācīties pirmās iemaņas braukšanai ar velosipēdu – attīstīt līdzsvara izjūtu, koordināciju, stabilitāti, mācīties pielāgot atbilstošu braukšanas ātrumu, apgūt manevrēšanu un pat palēcienus, kā arī pareizu trajektoriju izbraukšanu. Trases elementi imitē dažādus pilsētā sastopamus šķēršļus – bedres, trepes, apmales, kā arī ceļu segumu maiņu. Šajā trasē būtu vērtīgi trenēties ikvienam bērnam un skolēnam, kurš ikdienā pa pilsētu pārvietojas ar velosipēdu.
Kas ir būtiski, trases plānojums veidots tā, lai visa teritorija būtu labi pārskatāma no jebkuras vietas, tādējādi pēc iespējas izslēdzot sadursmes riskus. Vienlaikus jāpiemin, ka veloparka apgaismojuma infrastruktūru papildina speciāli prožektori, līdz ar to būs iespējams rīkot sacensības un organizēt nodarbības arī vakara stundās.
Velotrase ir izbūvēta Reņķa dārza nomalē un aizņem tikai sešus procentus no parka teritorijas. Turklāt velotrases atrašanās vieta jau sākotnēji tika plānota tā, lai netraucētu pastaigu cienītājiem, atpūtniekiem, kā arī dažādu pasākumu norisei, tāpēc veloparka ierīkošanai tika izvēlēts Reņķa dārza nostūris, kas iepriekš ikdienā tikpat kā netika apdzīvots, turpina Kausenieks.

Turklāt, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, reizē ar veloparka būvniecību bija izdevība pārbūvēt Kuldīgas ielas segumu posmā no Inženieru ielas līdz Sarkanajam tiltiņam pār Vidumupīti. Komunālās pārvaldes direktors zināja teikt, ka šis ielas posms bija izbūvēts pirms 30 gadiem un savu laiku jau bija nokalpojis.Aktīvās atpūtas veloparka būvniecībai Ventspils pašvaldība veiksmīgi piesaistīja Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu 85% apmērā jeb gandrīz 669 000 eiro, kas ir būtisks ieguvums pašvaldībai, jo tādējādi Ventspils budžeta investīcijas šī projekta realizācijai veidoja salīdzinoši nelielu daļu jeb 15% no kopējām izmaksām. Naudas izteiksmē tie ir nepilni 118 000 eiro.

2025. gada lielākie projekti
Turpinot darbu pie pilsētas infrastruktūras pilnveides un uzlabošanas, arī šogad Ventspilī plānoti virkne projektu. Ventas Balss jau vēstīja, ka pašvaldība ir saņēmusi valsts līdzfinansējumu pusotra miljona eiro apmērā asfalta seguma atjaunošanai trīs tranzīta ielu posmos.  

Tāpat 2025. gadā pilsētā tiks turpināta apgaismojuma sistēmas modernizācija. Pret jaunu, energoefektīvu LED apgaismojumu tiks nomainīti 330 nātrija gāzizlādes spuldžu gaismekļi – 60 ielu un 270 parku izgaismošanas tipa lampas. Plānots, ka projekta īstenošanas rezultātā pašvaldībai gadā būs iespējams ieekonomēt ap 68 000 kWh, kas ir aptuveni 8700 eiro. Vienlaikus ieguvums būs arī siltumnīcefekta gāzes emisijas samazinājums, kā arī labāk un vienmērīgāk izgaismotas pilsētas publiskās teritorijas, kas ir jo īpaši svarīgi gada tumšajā laikā.
Projekta īstenošanai piesaistīts Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansējums 70% apmērā, tas veido nepilnus 147 000 eiro. Pašvaldības finansējums plānots teju 63 000 eiro, taču, ņemot vērā elektroenerģijas ietaupījumu, investīcijas varētu atmaksāties apmēram septiņu gadu laikā.

Ērtāka piekļuve jūrai
Plānots, ka līdz ar vasaras pludmales sezonas sākumu satiksmei varētu tikt atklāta arī jaunā Kāpu promenāde, kas, vedot gar Pludmales akvaparku, atrodas starp kāpu zonu un Jūrmalas parku. Kāpu promenādē tiek izbūvēta cietā seguma piebrauktuve, autostāvvietas, kā arī celiņš gājējiem un velobraucējiem. Savukārt rudens pusē, lai netraucētu atpūtniekus un ūdens sporta veida cienītājus, plānots uzsākt 6. gājēju laipas pārbūvi ieejā uz Ventspils pludmali.

Šogad plānots atjaunot 12,5 m augsto skatu torni pie Dienvidu mola autostāvlaukuma. 2003. gadā uzbūvētajam tornim plānots nomainīt pakāpienus un platformas segumu, nomainīt esošās sānu koka apdares plātnes pret perforētām alumīnija plātnēm, kā arī atjaunot metāla margu, kāpņu balstu un metāla konstrukciju krāsojumu. Labiekārtojot torņa platformu, tiks uzstādīts jauns tālskatis un parka tipa soli ar divpusējo atzveltni. Vienlaikus tiks atjaunots arī torņa apkartējās teritorijas labiekārtojums – koka laipas, kāpnes, platforma u. tml.
Minētie projekti tiks īstenoti, piesaistot Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) līdzfinansējumu 90% apmērā katram.

Jaunumi Staldzenē
Ar šī paša Eiropas fonda līdzfinansējumu tiek ierīkots arī jauns veloceliņa posms no Būšnieku ezera laivu bāzes līdz Staldzenes centram 1,7 km garumā. Rudenī tika uzsākta veloceliņa pamatu izbūve, un pavasarī darbs tiks pabeigts ar seguma virskārtas uzklāšanu.
Tāpat Staldzenē plānota Selgas ielas izbūve 520 metru garumā no Bangu ielas līdz īpašumam Selgas ielā 19. Jaunās ielas galā plānots ierīkot arī automašīnu apgriešanās laukumu, grants seguma celiņu līdz kāpu zonai un trepes uz pludmali – ar margu un riteņu nostumšanas platformu, tādējādi būs pieejama jauna, ērta vieta piekļuvei pie jūras.

Zaļa un ilgtspējīga attīstība
Maurciemā, Kurzemes ielā 83, iecerēts sakārtot tur esošās meliorācijas sistēmas. Aptuveni 2,5 km garumā tiks izbūvēti jauni grāvji pa jaunu trasi, savukārt esošajiem grāvjiem 700 metru garumā tiks veikta gultnes pārtīrīšana. Tāpat darbu laikā plānots izbūvēt grāvju nostiprinājumus, caurtekas, kā arī jaunu sedimentācijas baseinu.
Savukārt Jūras ielā posmā no Ganību ielas līdz Katoļu ielai plānots iestādīt jaunus kokus. Stādīšanai paredzēts izmantot speciālu ģeošūnu tipa pazemes konstrukciju, kas nodrošinās pietiekamu nesablīvētas augsnes telpu jauno stādījumu sakņu attīstībai, vienlaicīgi nodrošinot autotransporta slodzei piemērotu seguma funkciju. Daļai no jaunajiem kokiem tiks ierīkota pasīvā laistīšanas sistēma, kas nozīmē, ka laistīšanai tiks izmantots no nokrišņiem iegūtais ūdens.

Abi projekti tiks īstenoti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, kas veido 85% no kopējām izmaksām jeb nepilnus 730 000 eiro.