Gaismiņu nekad nevar būt par daudz

Kopš Pirmās adventes, kad Oskars un Dace Palkavnieki ar nelielu uguņošanu kopā ar kaimiņiem atklāja izgreznoto māju Dzelzceļnieku ielā 16, citkārt klusajā apkaimē vērojama diezgan liela rosība. Ik pa laikam kāda mašīna iebrauc dzelzceļa stacijas laukumā, cilvēki nolaiž auto logus, pēta un iemūžina savos telefonos Palkavnieku mājokli. Citi piestāj turpat nelielajā stāvlaukumā, izkāpj no automašīnas un dodas ēku apskatīt tuvāk. Reiz kādā pēcpusdienā apstājies pat vesels autobuss ar pasažieriem, kuri mudinājuši ēkas saimnieku ieslēgt gaismiņas, – neesot laika gaidīt. Kāds savukārt Oskaram, kurš iznācis turpat laukā pie savas mājas, teicis, lai paejot malā, jo traucē uzņemt video. Ir arī tādi, kas saka – esot par traku. Oskars par visu pasmejas skaļiem, garšīgiem smiekliem un priecājas, ka ir izdevies iedegt citos svētku prieku. Viņi abi ar sievu pauž lielu pateicību visiem atbalstītājiem, – tādu netrūkst. Kaimiņi viņiem teikuši, ka nākamgad jāliek laukā kūciņas un kafija jātirgo, un jāpierunā, lai arī citi ielas iedzīvotāji izrotā savas mājas. «Staciju arī varētu izgaismot! Lai tik kāds iedod lampiņas, es salikšu,» smejoties saka Oskars. Ap Trešo adventi viņam izdevies pierunāt šīs pašas mājas kaimiņus, kuri tobrīd bija izdekorējuši vienu no dzīvokļa logiem, lai tie vēl košāk izrotā savu ēkas daļu. Pie ārsienām un ēkas jumta viņš kaimiņiem lampiņu virtenes palīdzējis piestiprināt, bet pārējos rotājumus gan, iedegušies priekā un azartā, kaimiņi likuši paši.

Viss sācies jau pagājušajā gadā, kad Dace no skapja izvilkusi dažas lampiņu virtenes, kas iegādātas veikalu izpārdošanās, un lūgusi, lai vīrs tās izkar pie mājas. «Izliec kādu eglīti, kādu lampiņu pie mājas, lai ir Ziemassvētku sajūta – tā man sieva teica un no skapja izvilka te vienu, te otru, te piekto lampiņu virteni. Pilns skapis. Pagājušajā gadā man vēl ķieģeļi pagalmā stāvēja, bija diezgan liels bardaks, tad es mazliet tikai kaut ko izliku. Arī tad cilvēki brauca skatīties,» saka Oskars. Pie dažām bojātām lampiņu virtenēm, kas paredzētas ārā mešanai Oskars ticis arī savā darbavietā, kur strādā par šoferi. Viņš tās salabojis un izkāris pie mājas jau pagājušajā gadā. Kolēģi viņu vilkuši uz zoba, un kāds no viņiem piedāvājis Oskaram šogad sacensties, kuram sanākšot greznāk. Oskars to lietu ņēmis nopietni, viņā ir gan sacensības gars, gan vēlme iepriecināt apkārtējos. Ēkas izgreznošana prasījusi ilgu laiku. Sācis darboties jau divus mēnešus iepriekš. Rotājumi top Oskara garāžā, kur viņš vispirms uztaisa rāmi, kuram pēc tam piestiprina lampiņu virtenes. Šādi tapusi gan zaļā čūska ar laimīga jaunā gada vēlējumu, gan četras adventes sveces, kas cita pēc citas katru svētdienu iedegtas. Gandrīz katru dienu kaut kas tiek pielabots, kaut kas pielikts klāt. Oskars visu paveic vakaros pēc darba un brīvdienās. Viņš arī izdomā, kuras lampiņas slēgt mirgošanas režīmā un kuriem objektiem labāk piestāvēs stacionāra gaisma. «Gaismiņu un naudas nekad nevar būt par daudz,» skatoties uz koši mirdzošo ēku, nosaka Dace. Elektrības rēķins par decembri vēl nav saņemts, bet rēķinājuši, ka nedēļā patēriņš pieaudzis par apmēram 40 kWh. Lai nedaudz izlīdzinātu gaidāmo robu ģimenes budžetā, pie mājas ierīkota pastkastīte ziedojumiem.

Palkavnieku ģimene, kura tolaik dzīvoja šajā pašā – stacijas – rajonā, daļu ēkas iegādājās izsolē pirms apmēram trīs gadiem. Izsolē nopirkuši gan bijušā veikala telpas, kur tagad ierīkots ģimenes mājoklis, gan vienistabas dzīvokli tieši aiz sienas, kur saimnieko Oskara māsa. Vēl senāk vēsturiskā ēka bijusi toreizējās milicijas pārziņā. «Man te labi guļas,» Oskars nosmej. Pēc papīriem sanākot, ka ēka celta pirms simts gadiem, un viņam izdevies mazliet papētīt ēkas vēsturi. Tagad, kad iekšpusē remonts lielākoties pabeigts, Oskars ķēries pie ēkas ārpuses sakārtošanas. «Mēģinu taisīt tā, kā te bija, pēc vecā parauga. Salaboju, nokrāsoju vecos dēļus. Cik nu tam naudas sanāk.» Oskars skaidro, ka ēka pirms kāda laika ir degusi un dzēšot pamatīgi salieta. Plīsusi arī aukstā ūdens caurule. Grīdas bijušas sapuvušas, bet pamati gan esot labā stāvoklī. Oskars nomainījis ēkas vainagbaļķus un salabojis apšuvumu. Visvairāk laika un līdzekļu prasījis tieši ēkas iekšdarbu remonts. To Oskars veicis saviem spēkiem. Viņš jau vairākus gadus skatās YouTube video, kur cilvēki nofilmējuši, kā veikt dažādus remontdarbus. Rosīties Oskaram patīk. Un arī citiem pielīp viņa darboties prieks. Māsai dažas lampiņu virtenes ir iegādātas, un nākamgad arī viņas dzīvoklim piegulošā ēkas ārsiena tiks kopīgiem spēkiem izrotāta.