Iedzīvotāji lūdz LDz nojaukt bezsaimnieka būvi

«Ventspilī, Depo ielā 9, pagalmam piegulošajā teritorijā atrodas būve – patvertne degradējošā stāvoklī (..) Kam ir uzdevums to sakārtot vai nojaukt? Ventspils dome iedala lielus līdzekļus, lai sakārtotu māju iekšpagalmus. Šī būve ir kauna traips!» redakcijai uzrakstīja mājas iedzīvotāji, vēstulei pievienojot fotogrāfiju, kas apliecina aprakstīto faktu. Dodoties uz norādīto vietu, redakcija no iedzīvotājiem uzzināja, ka pamestā ēka ar savu izskatu ne tikai bojā apkārtējo ainavu, bet vēl nesen kalpojusi par visu veidu atkritumu izgāztuvi un bezpajumtnieku patvērumu. Iedzīvotāji pastāstīja, piemēram, ka šo pagrabu savu mantu glabāšanai izmantojis bijušais kaimiņš, kurš tika izlikts no dzīvokļa. Vienmēr atvērtās koka durvis uz pagrabu padarīja tās pieejamas ikvienam. Apkārt pagrabam mētājas visādi atkritumi.

Redakcija noskaidroja, ka pamestā būve, kas atgādina vai nu patvertni, vai pagrabu, visticamāk, nevienam nepieder. «Publiskajā kadastrā ir norādīts, ka šis ir valsts objekts, bet tas nav kadastrāli uzmērīts. Šķiet, ka ēkai nav saimnieka,» pieļāva domes Būvniecības administratīvās inspekcijas vadītājs Jurģis Rasa. Ja ēkas īpašnieks nav noskaidrots, tad zemei, uz kuras atrodas būve, ir konkrēts īpašnieks – tā ir Satiksmes ministrija, kuru pārstāv uzņēmums VAS Latvijas dzelzceļš (LDz).

Pēc sarunas ar redakciju LDz Ārējās komunikācijas nodaļas pārstāve Ieva Vidruska solīja, ka uzņēmums drīzumā veiks nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu pagrabā. Kad pagājušajā piektdienā Ventas Balss ieradās Depo ielā 9, ieeja pagrabā jau bija norobežota ar dzelzs durvīm un aizbīdni, tāpēc tajā vairs nevarēja iekļūt. Iedzīvotāji pastāstīja, ka pēc viņu vēstules redakcijai šeit bija ieradusies vesela grupa LDz speciālistu, kuri uzmērīja un apskatīja būvi un tās apkārtni. Iedzīvotāji cer, ka drīzumā tam sekos pagraba demontāža un apkārtējās teritorijas sakopšana. «LDz izvērtēs iespējas pagrabu demontēt. Taču, ņemot vērā LDz finanšu stāvokli un darbības prioritātes, pirms veikt ieguldījumus šīs būves nojaukšanā, izmaksas un ieguvumi tiks rūpīgi izvērtēti,» redakcijai atbildēja Ieva Vidruska.

Mājas iedzīvotāji pastāstīja, ka pirms aptuveni gada vai pusotra LDz novāca četrus līdzīgus mazākus pagrabus un nolīdzināja teritoriju netālu no viņu mājas. «Mēs vēlētos, lai arī šis pagrabs tiktu likvidēts,» skaidroja iedzīvotāji. Viņi cenšas uzturēt kārtību savā mājai blakus esošajā teritorijā. 2009. gadā ugunsgrēkā nodega visi mājai līdzās esošie šķūnīši. Drīz vien iedzīvotāji uzcēla pagaidu nojumes, kur glabāt malku, velosipēdus un sadzīves tehniku. Taču pilsētas Būvniecības administratīvā inspekcija piespieda pagaidu būves nojaukt un uzbūvēt pastāvīgas. Šo prasību iedzīvotāji izpildīja, par saviem līdzekļiem uzbūvējot šķūņus un saskaņojot projektēšanu ar domi. Katra šķūna izmaksas iemītniekiem atkarībā no izmēra izmaksāja no 500 līdz 1500 eiro. Iedzīvotāji vēlas, lai valsts uzņēmums LDz parādītu tikpat atbildīgu attieksmi pret savas teritorijas uzturēšanu kārtībā. «Ja LDz šogad nebūs naudas pagraba nojaukšanai, varam pagaidīt līdz nākamajam gadam. Galvenais, lai pagrabs ir nojaukts,» uzsvēra mājas iedzīvotāji.

Pēc redakcijas iejaukšanās LDz pārstāvji slēdza pieeju pamestajam pagrabam. Bet pati būve un tās apkārtne joprojām atstāj nepatīkamu iespaidu.