Siltuma tarifus sola samazināt katru mēnesi

Vienā no šomēnes notikušajām preses konferencēm pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš un pašvaldības SIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris iedzīvotājiem pastāstīja, kā šogad ir mainījies apkures tarifs un kādi faktori to ir ietekmējuši.

Kā jau esam informējuši, šī gada pavasarī siltuma tarifs, kas daudzus gadus bija palicis nemainīgs (54,90 eiro/MWh), pieauga par vairāk nekā 60%, sasniedzot 89 eiro/MWh. Tomēr, kā preses konferencē norādīja Arnis Uzaris, labā ziņa ir tā, ka, šādā līmenī noturoties trīs ar pusi mēnešus – no 10 aprīļa līdz 31. jūlijam –, tarifs samazinājās līdz 86,69 eiro/MWh un turpināja samazināties arī oktobrī, novembrī un decembrī. Šomēnes ventspilnieki siltumu saņem par cenu 84,15 eiro/MWh, un ir jau zināms, ka no 1. janvāra apkures tarifs jau būs zem 80 eiro atzīmes, proti, 78,60 eiro/MWh. Tādējādi kopš aprīļa apkure mūsu pilsētā kļuvusi par 5,45% lētāka.

Salīdzinājumā ar citām lielajām Latvijas pilsētām šobrīd Ventspilij ir ceturtais dārgākais tarifs. Dārgāka apkure ir Rīgā (87,57 eiro/MWh), Jūrmalā (89,40 eiro/Mwh) un Liepājā (94,31 eiro/MWh). Janvārī, kad tarifs Ventspilī būs 78,60 eiro/MWh, siltums dārgāks nekā pie mums būs vēl arī Daugavpilī (81,13 eiro/MWh).

Ventspils siltuma vadītājs skaidroja, kādas izmaksas visvairāk ietekmē tarifu. Noteicošākais faktors ir kurināmā, Ventspils gadījumā – koksnes šķeldas cena. Salīdzinot siltuma tarifus lielajās pilsētās, Uzaris uzskata, ka starp valtspilsētām Ventspils visvairāk ir salīdzināma ar Liepāju, kur 85% siltuma saražo, sadedzinot šķeldu (15% siltuma kaimiņpilsētā iegūst no dabasgāzes). Mūsu pilsētā šķelda vēl vairāk ietekmē siltumenerģijas pašizmaksu, jo veido 97– 98% no izmantotā kurināmā. Citās lielajās pilsētās apkurei tiek izmantota dabasgāze.

Kā zināms, iepriekšējā apkures sezonā siltuma tarifi daudzās pašvaldībās bija ļoti augsti – līdz 200 eiro/MWh un vairāk. Tam par iemeslu bija dabasgāzes cenas straujais sadārdzinājums. Vasarā situācija mainījās uz pretējo – gāzes cena strauji kritās un arī tarifi ievērojami samazinājās. Šobrīd piecās valstpilsētās tie ir zemāki nekā Ventspilī. Tomēr gan Uzaris, gan pašvaldības vadītājs Jānis Vītoliņš atgādina, ka pagājušajā ziemā, kad citu pilsētu iedzīvotāji par siltumu maksāja līdz 200 eiro/MWh, ventspilnieki to saņēma par 54,90 eiro/MWh. Pēc iepriekšējās ziemas daudzas pašvaldības sāka ieguldīt līdzekļus pārejai uz šķeldas izmantošanu apkurē. Tomēr tām tāpat kā iepriekš saglabājas iespēja apkurē izmantot dabasgāzi, kas ļauj variēt kurināmo atkarībā no biržas cenām.

Atšķirībā no citiem, Ventspils var mainīt siltuma tarifu atkarībā tikai no viena kurināmā veida – šķeldas – cenu svārstībām. Salīdzinājumam Uzaris nosauca šķeldas cenas līdz karadarbībai Ukrainā un pēc kara sākuma – attiecīgi 7 eiro/m³ un 29 eiro/m³, proti, cenas atšķirība ir četkārtīga. Šogad šķeldas cena samazinājusies par aptuveni 25% – līdz 21–22 eiro /m³.

Kāpēc siltuma tarifs šogad samazinājās pamazām un pakāpeniski? «Tāpēc, ka katlumājās vajadzēja sadedzināt visus dārgās šķeldas krājumus, kas iepirkti pagājušajā gadā,» skaidroja Vītoliņš. Šobrīd pilsētas katlumājās dedzina šķeldu, kas iepirkta par cenu, kas ir gandrīz par vienu ceturto daļu mazāka nekā gadu iepriekš. Arī elektrības cenas krītas, radot papildu iespēju siltuma tarifa samazināšanai.

Šai apkures sezonai uzņēmums Ventspils siltums iepircis jau vairāk nekā 60 tūkstošus kubikmetru šķeldas. «Kurināmo pērkam atklātā iepirkuma konkursā. Šogad izvēle bija liela, jo konkursā piedalījās vairāk nekā desmit pretendentu,» pastāstīja Uzaris. Saskaņā ar konkursa rezultātiem Ventspils siltums noslēdzis līgumus par šķeldas piegādi ar trim jauniem piegādātājiem un ar ilggadējo piegādātāju Latvijas valsts meži.

Vēl viena labā ziņa ventspilniekiem – nākamgad siltuma tarifs turpinās pakāpeniski, pa mēnešiem samazināties, sola Uzaris un Vītoliņš.