Piedzīvo nedienas ar malku

Arnis ar kundzi Dzidru nesen nopircis īpašumu, privātmāju Inženieru ielā, un novembra beigās abi pārcēlušies uz jauno mājvietu. Mājai ir malkas apkure, – neliels kamīns un plītiņa virtuvē. Abas apkures iekārtas darbojas labi, vien abām atvere, pa kuru ievieto malku, nav no lielajām, – pamatīgākas pagales neieliksi. Šķūnītī malkas bijis tikai nedaudz, tādēļ nācies gādāt malku. Vispirms iegādājušies 6 m³ alkšņa malkas no kāda pārdevēja Vendzavās, gan šai sezonai, gan nedaudz arī nākamajai. Atvesta gan sausa malka, par dārgāku cenu, gan arī svaiga, vēl neizžāvēta. Visa – skaldītās, nelielās, lielākoties melnalkšņa pagalēs. Ar pirkumu bijuši apmierināti, bet gribējies būt drošiem, ka arī nākamajā apkures sezonā nebūs jāsalst, tādēļ abi ar sievu izlēmuši palūkot malkas pārdevēju sludinājumus laikrakstā.

Pievilcīgs piedāvājums

Malkas cenas šobrīd nav no zemajām, – kubikmetrs sausas malkas maksā ap simt eiro. Pamanījuši ļoti pievilcīgu piedāvājumu – 5 m³ malkas par 150 eiro. Protams, cena šķitusi aizdomīgi zema, bet sazvanījuši malkas tirgotāju, kurš teicis, ka tie esot dēļu atgriezumi, varot gadīties pa kādai naglai, varējis uzreiz arī piegādāt. Tā nu Arnis un Dzidra gaidījuši malkas vedēju. Pagalmā iebraukušajai mašīna metāla kravas kastes malas bijušas augstas. Arnis centies ielūkoties, un uzreiz jau šķitis, ka piecu kubikmetru īsti tur nav, varbūt vien četri. Jau agrāk iegādājoties malku, viņš bija pieredzējis, ka malkas daudzuma jēdziens ir ļoti plaši interpretējams. Tagad visu mēra berkubos, un apjoms atkarīgs no malkas pagaļu lieluma, cik cieši malka sakrāmēta, vai gluži otrādi – sabērta kravas kastē. Kad malka pagalmā bijusi izbērta un mašīna aizbraukusi, Arnis sācis pētīt, kas tad viņam atvests, un atzīst, – bijis šokēts. «Ledus, sniegs, sapuvušas pagales un skaidu plātes, kuras vispār nedrīkst kurināt!» Arī Ventas Balss pārliecinās, ka Arņa rūpīgi apsegtā malkas kaudze izrādās sasaluši dēļu un kravas palešu atgriezumi, kopā ar OSB plākšņu gabaliem. Dažas pagales var manīt, bet tās lielākoties sākušas jau satrunēt. Kokmateriāli daudzviet klāti sasalušiem dubļiem un pirms sala bijuši stipri izmirkuši.

Arnis ņēmis telefonu un zvanījis malkas pārdevējam, un teicis, lai ņem malku atpakaļ, ka viņam tāda neder, piedāvājis pat samaksāt par iztērēto degvielu. Pārdevējs nav bijis ar mieru un vēlāk pat Arņa numuru, visdrīzāk, nobloķējis, jo nav bijis sazvanāms. «Nu labi, mēs iegrābāmies. Es jau saprotu, ka naudu vairs neatgūsim un pašiem vien jādomā, kas šos būvgružus tagad savāks, bet gribētos, lai citi ir uzmanīgi un neuzķeras.»

Tikai starpnieks

Laikraksts sazvana malkas tirgotāju, kurš Arnim un Dzidrai pārdeva nekvalitatīvo malku. Viņš uzreiz saprot, par kādu gadījumu ir runa. «Tur viņiem bija teikts, ka tie ir celtniecības atgriezumi, malka. Naglaina, tāda no pamatiem, no vecām ēkām. Tas jau viņiem tika paskaidrots. Tāpēc arī cena bija 150 eiro,» stāsta vīrietis. Viņš pats šādos gadījumos esot tikai starpnieks un īsti pat nezinot, kurš vācis būvlaukumu un kurš šoferis konkrētajā gadījumā piegādi veicis. Šādi atgriezumi esot vesti daudziem, un nevienam nav bijušas sūdzības. Pavisam esot aizvestas jau desmit piecpadsmit šādas kravas. Visiem esot iepriekš paskaidrots, ka tie ir celtniecības atgriezumi. «Pa tādu cenu tur jau pat cilvēkiem un par degvielu īsti samaksāt nesanāk, kur nu vēl sazāģēt!» Sazvanītais pārdevējs arī pats tirgojot skaldītu malku, turklāt jau vairākus gadus. Viņš iesaka pircējiem atvesto malkas kravu aplūkot, pirms tā tiek izbērta pagalmā. Nevienam malkas iegāde neesot uzspiesta, un šoferis atteikuma gadījumā vienkārši braucot uz citu adresi.

Bez čeka pircējs nav pasargāts

Ventas Balss vēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) pēc padoma, kā šādā gadījumā malkas pircējam labāk rīkoties. PTAC darbiniece laipni izskaidro, ka tajos gadījumos, kad pircējam nav darījumu apliecinoša dokumenta, konfliktsituāciju ar centra palīdzību nav iespējams risināt. Malka esot tāds pats produkts kā apavi vai piens, un, arī iegādājoties malku, pircējam ir jālūdz, lai pārdevējs izsniedz čeku vai norēķinu kvīti. «Ja būtu kvīts, tad šo strīdu varētu risināt kā jebkuru citu strīdu par neatbilstošas kvalitātes preci vai pakalpojumu,» skaidro PTAC konsultante. Šajā situācijā, kad pašiem ar pārdevēju vienoties neizdodas, risinājums, ko darīt ar nekvalitatīvo malku, jāmeklē pašam.