Edgars Cebaks meklē un pēta smieklīgas runas kļūdas skolas vidē. Nesen viņš dalījās savos vērojumos ar 16. starptautiskās zinātniski praktiskās konferencesValodniecība visiem dalībniekiem Maskavā.
«Gatavojiet vecos – vedam zārkus.»
0Edgaram ir 12 gadu, taču viņš jau mācās 7. klasē un sapņo kļūt par literātu. Mūsu sarunas laikā Edgars bija savam vecumam neparasti nopietns.
Vai tu vienmēr esi tik nopietns?
– Gandrīz.
Vai ar zēniem laukā nekad nedari blēņas?
– Man nav tādu draugu, ar kuriem es varētu blēņoties laukā.
Kā ir sanācis, ka tu apsteidz savus vienaudžus, apgūstot skolas programmu?
– Piecu gadu vecumā es jau brīvi rakstīju un lasīju divās valodās – krievu un latviešu. Tāpēc pirmajā klasē man nebija ko darīt un mani uzņēma uzreiz 2. klasē. Vecāki vēlējās mani atdot latviešu skolā, taču pēc tam tomēr nolēma, ka iešu krievu skolā, 2. vidusskolā.
Tas nozīmē, ka esi visjaunākais klasē. Vai klasesbiedri tev nedara pāri?
Nē, nedara. Es nejūtu, ka klasē esmu visjaunākais. Attiecības ar klasesbiedriem ir labas.
Pilnībā sarunu ar Edgaru Cebaku lasiet sestdienas laikrakstā Ventas Balss!
Komentāri (0)