Izstrādāti jauni grozījumi Ostu likumā

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka grozījumi izstrādāti, ņemot vērā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2023. gada 1. februāra sēdē izteikto aicinājumu - pārskatīt Ostu reformu pēc būtības.

Sagatavotie grozījumi paredz likumu papildināt ar jaunām normām un pilnveidot jau esošās normas, kas attiecas gan uz lielajām, gan uz mazajām Latvijas ostām. Grozījumu mērķis ir nodrošināt ostu nozares efektīvāku pārvaldību, attīstību un konkurētspēju.

Potenciālie likuma grozījumi iepriekš apspriesti vairākās sanāksmēs ar ostu nozares pārstāvjiem. Tajās nozare arī paudusi savas vajadzības un problēmas, kas jārisina. Pārrunās identificēta nepieciešamība veikt grozījumus normās, kas skar ostu zemes un nekustamo īpašumu nomu līgumus. Grozījumos uzlaboti nosacījumi attiecībā uz nomas līguma pagarināšanas iespējām, aizsargājot nomnieka jau veiktos ieguldījumus, kā arī potenciālās investīcijas.

Šobrīd likums nosaka, ka ostu pārvaldes slēdza ostu zemes un citu nekustamo īpašumu nomas, īres un apbūves tiesību līgumus ar juridiskajām personām par termiņu, kas nepārsniedz 45 gadus. Līguma termiņu ir iespējams pagarināt, ja nomnieks ostā ieguldījis investīcijas vismaz 70 miljonu eiro apmēra, bet izstrādātais likumprojekts paredz samazināt nepieciešamo investīciju slieksni līdz 40 miljoniem eiro un iespēju pagarināt līguma termiņu vēl par 45 gadiem, ja tas tiek sasniegts.

Pēc SM skaidrotā, ostu uzņēmumi akcentējuši, ka 70 miljoni eiro investīciju slieksnis ir pārāk augsts, īpaši ņemot vērā riskus nozarē. Tas varētu radīt grūtības arī mazākiem uzņēmumiem turpināt darbību ostas teritorijā, kā arī ierobežot uzņēmumu attīstību, jo kavētu inovāciju un jaunu iespēju izmantošanu ostu nozarē. SM skaidro, ka precizētais regulējums dos nomniekiem lielāku drošības sajūtu par savām tiesībām, kā arī radīs reālāku iespēju panākt nomas līguma pagarinājumu, neprasot neiespējami lielu finansējuma ieguldījumu, kas iepriekš varētu būt bijis šķērslis ilgtermiņa sadarbībai.

Tāpat Ostu likumā ir iekļautas vairākas normas, kas regulē apbūves tiesību principus ostas teritorijā. Piemēram, paredzēts, ka pēc apbūves tiesību izbeigšanās ostu pārvalde apbūves tiesīgajam var izmaksāt atlīdzību, ja tāda paredzēta līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu starp abām pusēm. Likumprojektā ir iekļauta jauna norma, kas nosaka kā tiek noteikta izmaksājamā atlīdzība apbūves tiesīgajam pie apbūves tiesību izbeigšanās brīža.

Regulējums ir papildināts arī ar ostu pārvaldes ieņēmumu avotu - ieņēmumi no Eiropas Savienības (ES) un citiem starptautiskajiem fondiem. SM skaidro, ka tā ostu pārvaldēm tiks nodrošināta lielāka finanšu stabilitāte un iespēja ieguldīt ostu infrastruktūras projektos, kas atbilst valsts un reģionālajām prioritātēm, veicinot ilgtspējīgu ostu attīstību un  ekonomikas izaugsmi.

Attiecībā uz ostu maksām SM ir izstrādājusi un saskaņojusi starp ministrijām un nevalstiskajām organizācijām (NVO) MK noteikumus "Kārtība, kādā ostu pārvalde nosaka ostas maksas, to atvieglojumus un atbrīvojumus, ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņus". Tajos noteikts, ka administratīvo aktu par attiecināmās ostas pārvaldes pieņemtajām ostas maksām un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņiem var apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Lai nodrošinātu skaidrību un juridisko noteiktību nozarē, Ostu likumā precizēs, ka ostas pārvaldes noteiktās ostas maksas un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņi ir vispārējais administratīvais akts. SM skaidro, ka šādi tiek nodrošināta vienota pieeja ostu maksu noteikšanai un piemērošanai, kā arī ostas maksu un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu darbība netiks apturēta ne apstrīdēšanas, ne pārsūdzēšanas procesa laikā.

Ņemot vērā Mazo ostu asociāciju un Valsts kontroles (VK) sagatavot revīzijas ziņojumu "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?", Ostu likumam izstrādāti vairāki grozījumi, kas attiecas tikai uz Latvijas mazajām ostām. Grozījumu mērķis ir atvieglot mazo ostu pārvalžu darbību un samazināt administratīvo slogu.

SM norāda, ka pārmērīga ir prasība mazajām ostām izveidot ostas sadarbības padomi, un šāds pienākums pamatā izriet no Eiropa padomes regulas un ir obligāti attiecināms uz TEN-T tīkla ostām. Likumprojektā paredzēts šo prasību neattiecināt uz mazajām ostām, un visi būtiskie jautājumi skatāmi mazo ostu valdē, kurās ir pārstāvji no valsts attiecīgām ministrijām, pašvaldības un ostā darbojošām komercsabiedrībām. Šīs izmaiņas balstās uz mazo ostu ieteikumiem, norādot, ka divu atsevišķu struktūru izveide ar līdzvērtīgu pārstāvošo iestāžu locekļu sastāvu nav nepieciešama. Centralizējot lēmumu pieņemšanas procesu vienā struktūrā, tiek panākta stabila un efektīva komunikācija, nepieļaujot nevajadzīgu laika tērēšanu vienu un to pašu jautājumu izskatīšanā, kā arī administratīvā sloga samazināšana.

Turpmāk mazo ostu pārvaldēm nebūs prasība ņemt vērā MK noteikto kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksas, tās atvieglojumus un tarifa robežlīmeņus ostu pakalpojumiem. Šāda prasība attiecas tikai uz Latvijas lielajām ostām, kas arī ir atrunāts MK noteikumos. SM skaidro, ka izņēmuma piemērošana mazajām ostām dos lielāku iespēju pielāgoties vietējām vajadzībām un situācijai, nosakot ostas maksas un tarifu robežlīmeņus atbilstoši ostā darbojošos uzņēmumu un lietotāju vajadzībām, saglabājot konkurētspēju un ekonomisko stabilitāti.

No Ostu likuma ir izslēgta norma, kas nosaka prasību izstrādāt ostu pārvaldes paraugnolikumu. Ņemot vēra VK viedokli un Tieslietu ministrijas norādīto - ostu paraugnolikuma nepieciešamība ir samazinājusies un šāda veida regulējums vairs nav tik aktuāls mūsdienās. Ministrijā skaidro, ka ostas Latvijā ir dažādas, tās piedāvā plašu pakalpojumu klāstu un to darbības jomas atšķiras. Šāda dažādība nozīmē, ka vienots ostu paraugnolikums nevarētu pilnībā atspoguļot un apmierināt visas ostu individuālās vajadzības un darbības jomas. Atbrīvojot ostas no stingra ostu paraugnolikuma, ostu pārvaldes varēs labāk koncentrēties uz savu darbību, pielāgoties vietējiem apstākļiem un nodrošināt efektīvu darbību. Ostām būs lielāka elastība un iespēja pielāgoties konkrētai situācijai, kas atbilst ostu individuālajām vajadzībām un darbības jomām.

Likums papildinātas ar divām funkcijām, kas nosaka ostas pārvaldei sadarboties ar NVO un izglītības iestādēm par jautājumiem, kas saistīti ar kuģniecību, zvejniecību un ostu saimniecību, kā arī veikt darbības, kas popularizē ostu. Šāda regulējuma papildināšana ir pamatota ar to, ka ostas pārvaldei ir svarīgi veicināt sadarbību ar citām iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ostu attīstību un efektīvu ostu saimniecību. Praktiski ostu pārvalde šīs funkcijas jau veic. SM skaidro, ka sadarbība ar NVO un izglītības iestādēm var palīdzēt palielināt sabiedrības izpratni par ostu darbību, tās iespējām un ieguvumiem, kā arī par potenciālajām karjeras iespējām ostu nozarē.

Tāpat Ostu likumā ir veikti papildinājumi Pārejas noteikumos, pievienojot papildu nosacījumus Ventspils brīvostas pārvaldei. Ventspils brīvostas pārvaldei līdz tās likvidācijas brīdim ir izstrādāti nosacījumi, lai nodrošinātu Ventspils brīvostas pārvaldes darbības nepārtrauktību līdz šā gada 31. decembrim. Jaunās normas paredz, ka Ventspils brīvostas pārvaldes pārvaldnieku ieceļ un atceļ ostas valde, saskaņojot savu lēmumu ar SM. Turklāt Ventspils brīvostas pārvaldei ir piešķirtas pirmpirkuma tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu Ventspils brīvostas teritorijā. Šīs izmaiņas ir izdarītas, lai nodrošinātu efektīvu pārvaldes procesu un pārskatāmību Ventspils brīvostas pārvaldes darbībā līdz tās likvidācijai.

Pārejas noteikumos precizēta arī kārtība attiecībā uz akciju sadalījumu starp valsti un pašvaldību kapitālsabiedrībā Rīgas ostas pārvaldīšanai un AS "Ventas osta". Rīgas pašvaldība ir veikusi mantiskā ieguldījuma novērtējumu, kuru tā varētu ieguldīt jaundibinātās kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Tā vērtība 2022. gada augustā bija 6,14 miljoni eiro. Ja pašvaldības ieguldījums ir 40%, tad valstij proporcionāli jāiegulda 9,21 miljons eiro. Tādējādi kapitālsabiedrības pamatkapitāls kopumā būtu 15,35 miljoni eiro, bet no valsts puses paredzēts ieguldīt brīvostas pārvaldes mantu un aktīvus, kas būtiski pārsniedz 9,21 miljonu eiro slieksni, tāpēc valsts daļa nozīmīgi pārsniegs 60% un pašvaldības daļa nevar sasniegt likumā noteiktos 40%.

Lai nodrošinātu likumā paredzēto proporciju, likumprojektā paredzēts, ka, panākot vienošanos par kopīgas - valsts un pašvaldības - kapitālsabiedrības izveidi, sākotnēji tās pamatkapitālā valsts un pašvaldība iegulda finanšu līdzekļus no valsts puses ne mazāk kā 60% un no pašvaldības puses ne vairāk kā 40% kapitāldaļu apmērā. Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes likvidēšanas, kapitālsabiedrībā, kas izveidota Rīgas ostas pārvaldīšanai, valsts tās pamatkapitālā iegulda Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus, savukārt pēc tam 40% kapitāldaļu tiek nodotas Rīgas pašvaldībai bez atlīdzības. Šāds pat princips iestrādāts Pārejas noteikumos attiecībā uz ieguldījumiem "Ventas ostā".