Savstarpējas līdzvērtīgas sadarbības vietā – abpusēji pārmetumi, apmainīšanās ar laipnībām publiskajā telpā un sprunguļu mešana attīstības projektu riteņos. Tāds ir reālais sausais atlikums Ostu likumam, kas ir iedzinis ķīli kādreiz labi izveidotajās attiecībās starp Ventspils brīvostas pārvaldi un pilsētas pašvaldību.
Nesen Ventspils brīvostas pārvalde izplatīja informatīvu paziņojumu, kurā brīvostas valde pauž savu neizpratni par pašvaldības vilcināšanos sadarboties. Vilcināšanās Ventspils brīvostas valdes skatījumā izpaužas tajā, ka pašvaldībai «vajadzēja septiņus mēnešus, lai daļēji atbildētu uz vēstuli un daļēji piekristu brīvostas pārvaldes ierosinājumam». Paziņojumā tiek skaidrots, ka ierosinājums saistīts ar Ventspils brīvostas valdes lēmumu no brīvostas teritorijas izņemt 118 zemes īpašumus vairāk nekā 200 hektāru platībā. Šajā teritorijā atrodas divi bērnudārzi, vairākas dzīvojamās mājas, kapi, meži, parki un citi īpašumi, kas nevar tikt izmantoti ostas vajadzībām. Ventspils brīvostas pārvalde pēc pašvaldības lūguma jau izņēmusi no sava valdījuma un nodevusi pašvaldības valdījumā 88 hektārus zemes.
Visi šie objekti pieder pašvaldībai, un atbilstoši likumam Ventspils brīvostas pārvalde pilsētas pašvaldībai maksā nekustamā īpašuma nodokli par zemi un objektiem. «Lai gan ne visos īpašumos notiek vai vispār ir iespējama kāda saimnieciskā darbība, attiecīgi brīvostas pārvalde nekādus ienākumus no tiem nesaņem,» norādīts brīvostas informatīvajā paziņojumā. Šogad saņemts paziņojums, ka nepieciešams maksāt nekustamā īpašuma nodokli vēl arī par zemi, uz kuras atrodas divi bērnudārzi, kas kļuva par pārsteigumu Ventspils brīvostas pārvaldei.
Pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš noraida pašvaldībai izteiktos pārmetumus un informē, ka uz augustā saņemto Ventspils brīvostas ierosinājumu par ostas teritorijas robežu izmaiņām dome atbildējusi jau septembrī, lūdzot sniegt precizējošu informāciju. Brīvostas teritorijas robežu izmaiņas nozīmētu daļas komersantu izslēgšanu no brīvās ekonomiskās zonas un tiktu zaudētas priekšrocības un atvieglojumi, ko sniedz brīvās ekonomiskās zonas statuss. Dome aptaujāja komersantus un saņēma neviennozīmīgas atbildes. «Vienlaikus mēs piekritām, ka tiek izņemtas no ostas teritorijas robežām dzīvojamās mājas, bērnudārzi, kapi un citi pilsētas objekti,» skaidro mērs.
Vītoliņš neredz pamatojumu arī pārmetumiem par nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu: «Likums dod pašvaldībai tiesības pieprasīt vai atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa īpašumu, kas atrodas valdījumā.» Laikos, kad pilsēta un osta līdzvērtīgi piedalījās Ventspils brīvostas pārvaldīšanā, osta piešķīra daudz lielāku finansiālu atbalstu pilsētas kultūrai, sportam, Pašvaldības policijai. Pašreizējos apstākļos pašvaldībai ir nepieciešami papildu finanšu resursi šo jomu atbalstam. Viens no likumā paredzētajiem veidiem, kā papildināt pilsētas budžetu un ko izmanto pilsētas dome, ir nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšana par objektiem, kas atrodas Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā.
Vītoliņš uzskata, ka pašvaldībai ir daudz lielāks pamats pārmest Ventspils brīvostas pārvaldei, kas bremzē svarīgu investīciju un pilsētas attīstības projektu īstenošanu. Vītoliņš atgādināja par pašvaldības lūgumu atdot pilsētai Ostas darbnīcas K. Valdemāra ielā 12a, kur tika plānots iekārtot bērnu izklaides centru un bija jau zināms investors, kurš bija gatavs uzbūvēt segto rotaļu laukumu. «Šo jautājumu izdevās atrisināt pēc gada un astoņiem mēnešiem, apmainot šo ēku pret zemesgabalu. Taču līdz tam laikam situācija jau bija mainījusies, un investors atteicās no dalības mūsu projektā,» pastāstīja Vītoliņš.
Vēl viens piemērs tam, kā ostas vadība bremzē attīstības projektus, saistīts ar saules paneļu parka projektu, kas ar elektroenerģiju nodrošinātu visas pašvaldības kapitālsabiedrības un iestādes. Kā jau iepriekš esam rakstījuši, Ventspils brīvostas valde būtu gatava izņemt no sava valdījuma pieprasītos zemesgabalus ar nosacījumu, ka gada laikā pašvaldība atbrīvos šo teritoriju, ja to ievajadzēsies kādam komersantam. Pašvaldība nevarēja pieņemt šo absurdo nosacījumu, norādīja Vītoliņš. Pilsētas mērs varētu turpināt tādā pašā garā un minēt vēl citus līdzīgus piemērus, taču uzskata, ka «šāda apmaiņa ar laipnībām nepiedāvā risinājumus», kādus 25 gadu laikā iepriekšējā Ventspils brīvostas valde ar pašvaldības un valdības pārstāvjiem tās sastāvā veiksmīgi bija atradusi pat sarežģītākās situācijās. Pēc Vītoliņa domām, izeja rodama, atjaunojot līdzvērtīgu sadarbību, un cer, ka pašreizējā valdība ieviesīs attiecīgas izmaiņas Ostu likumā.
Komentāri (30)
Kādreiz bija labi izveidotas attiecības starp domes Lembergu un brīvostas Lembergu...
Iepriekšējā un tagadējā valdība visu tikai degradē. Es, ceru, ka Vītoliņa kungam izdosies šo projektu realizēt. Turpiniet cīnīties un aizstāvēt Ventspils intereses.
Vai tad esošā brīvosta neaizstāv Ventspils intereses un vispār vienam cilvēkam strādāt divos uzņēmumos ir par treknu un ne pie kā laba nenoved.
Atbild: p.i. “Ventspils osta”
Ir ļoti liela atšķirība starp ostu pārvaldības modeli, kāds pastāvēja līdz 2019.gada decembrim, t.i. pirms ostas pārvaldes reformas, un Ventspils brīvostas pārvaldības modeli, kādu paredz Ostu likuma 2022.gada februāra grozījumi. Jaunais Ostu likums nosaka, ka pašvaldības īpašums apmēram 150 miljonu EUR vērtībā un visa ostas teritorija bez termiņa un bez atlīdzības nonāk valsts kapitālsabiedrības “Ventas osta” valdījumā. Ienākumus, ko šī kapitālsabiedrība gūs no pašvaldības īpašuma izmantošanas, kapitālsabiedrība var izmantot jebkur, arī ārpus Ventspils valstspilsētas robežām, investējot citos reģionos vai ārvalstīs.
Šo likuma grozījumu pieņemšanas rezultātā tiek prettiesiski un nesamērīgi ietekmēta Ventspils valstspilsētas pašvaldības finansiālā autonomija un iespēja gūt ieņēmumus no sava īpašuma, kā arī tiesības pārvaldīt savu īpašumu un rīkoties ar to savu iedzīvotāju interesēs. Kā jau esam minējuši, augstāk minēto apstākļu dēļ Ventspils valstspilsētas pašvaldība 2022.gada augustā ir vērsusies Satversmes tiesā par Ostu likuma un Ventspils brīvostas likuma neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai, un Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par Ventspils ostas pārvaldes reformu.
Mjā... Ģirts Valdis Kristovskis reku var kā domes deputāts strādāt, tad vēl visādās komisijās, komitejās, tad vēl brīvostā.... Šie visi darbi ir Ventspilī. Bet cik saprotu, tad vispār pamatā viņš ir Rīgā. Šitik daudz darbus uz vietas esot jau ir pilna slodze. Bet vēl braukāt no Rīgu - nav brīnums, ka bieži kavē sanāksmes. Nevajag jau solīt, ka nesīsi to, ko nevar pacelt..
...un tad, kad vajadzēja balsot pret ostas likumu, tad visiem bija po.ui.
Tagad saņemam bezatbildības augļus.
Balsot? Kas varēja balsot?
Tiem kam nebija vienalga, tie gāja.. Bet nu tādā Rēzeknē ostu likums ir maz saistošs ikdienas iedzīvotājam, tāpēc tos visus parakstus nebija reāli savākt. Tur tuvākais, kas no ostas ir, tas ir Ventspilī paredzētais peldbaseins, bet par to jau nesūdzēsies..
Nu tā balsošana par / pret ostas likumu tāda fikcija vien bija un paldies dievam viena cilvēka orķestris par visu ko ir beidzies.
Tagad vnk ir citu cilvēku orķestris. Agrāk pašam ar sevi bija viegli saskaņot projektus, bet tagad katrs deķi (lasi - naudu) velk uz savu pusi.
Nu jā.. agrāk no ostas darbības "deķi" vilka uz ventspilnieku pusi, jo ja reiz jācieš no putekļiem, smakām, trokšņiem, tad arī jābūt kādam labumam - jāsakārto infrastruktūra, jāatbalsta sports, lai ventspilnieki var dzīvot veselīgu dzīvesveidu.
Tagad to deķi vilks uz kurieni vien gribēs.. Ventspilī vadājot kravas sabojās ielās - nu neko. Par gūto peļņu salabos tās Rēzeknē vai Daugavpilī. Ventspilniekiem smakas - nekas, no peļņas atbalstīs kādu sporta klubu Rīgā, lai tie veselīgāki.
Noskatījos J.Vītoliņa zižetu - man ir tikai viena piebilde - varbūt konkrētām Ventspils domes personām un konkrētai avīžu lapelei gadiem ilgi nevajadzēja nodarboties ar šobrīd esošo Ventspils brīvostas valdes cilvēku ķengāšanu? Normāli cilvēki, ja tiešām ir ieintresēti pilsētas attīstībā aprok kara cirvjus, un iet runāt kā līdzīgs ar līdzīgu - bet mums ir viena unikāla persona, kas joprojām uzvedās un uz visiem skatās no augšas, it kā viņš būtu visuma centrs!
Kas ir unikālā persona ? Ja domājat iepriekšējo mēru, tad kopš OFAC sankcijām, viņš jau vairs nav brīvostā > 3 gadu. Kāpēc Liepāju atstāja bez pārmaiņām ? Tātad lēmums pārņemt ostas bija politisks,nevis ekonomisks, īsti nesaprotot, kas ir kas ostā. Un tāpēc šo lēmumu kritizēja ne tikai VB, bet varam apskatīt arī vairākas diskusijas Latvijas dažādos portālos un pat MK. Un lai ko kādas personas neteiktu, jāskatās, kas notiek dzīvē- kas ir izdevīgi, tātad vajadzīgi Turklāt nemaz neatceros, ka būtu kas rakstīts (ķengāts) par Strautmani, Spaliņu, Rožkalnu. Tik par Kristovska aktivitātēm šad tad, tomēr bij. ventspilnieks un deputāts Kurš kara cirvi izraka, tam arī jāaprok...
Tās runas jau bija. Un tas spīts jau nav no domniekiem.. Ostas ielas promenāde, celtnis - kas tad tur to visu nobremzēja? brīvosta.
Tie paši tilta remonti, nu gribi teikt, ka brīvostā neviens cilvēks nezināja, kad Ventspilī katru gadu notiek lielākie pasākumi, un pilnīgi nejauši divus gadus pa kārtu tieši uz tiem tiltu aiztaisīja?
Nu ja tas nav bērnudārz no brīvostas puses, tad nu dien nezinu, kas ir.
Ha, kurš tad tas bija, kas brīvostai iedalīja pusi pilsētas ar visiem bērnudārziem, kapiem, mājām un mežiem? Vai tik ne Vītoliņa saimnieks?
Bet tas ļāva veidot industriālos parkus un tātad nodrošināt pilsētniekiem jaunas darba iespējas. Un kaut vai sakārtot pilsētas ielas. Domājat, ka pilsētai nav jāgūst kāds labums no ostas? Vajadzēja kā padomju laikā, viss- centram?
Atbild: p.i. “Ventspils osta”
Ventspils valstspilsētas pašvaldība esošai Brīvostas pārvaldei savus īpašumus nav nodevusi, pašvaldības īpašumi tika pasludināti par brīvostas valdījumā esošiem līdz ar jaunā Ostu likuma izsludināšanu. Nav zināma neviena cita osta ārpus Latvijas, kur pašvaldības īpašumi šādi būtu pārņemti beztermiņa un bezatlīdzības lietošanā. Tieši tādēļ Ventspils valstspilsētas pašvaldība 2022. gada augustā ir vērsusies Satversmes tiesā par Ostu likuma un Ventspils brīvostas likuma neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai, un Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par Ventspils ostas pārvaldes reformu.
To Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome
Esošai nē, iepriekšējai - jā. Es spēju pamanīt arī rakstītas un nerakstītas nianses. :P
Tad kādi pašvaldības īpašumi tika pasludināti par brīvostas valdījumā esošiem?, pašvaldība varētu nokomentēt.
Atbild: p.i. “Ventspils osta”
Par brīvostas valdījumā esošiem tika pasludināti pašvaldības īpašumi – zeme un būves. Jaunais Ostu likums nosaka, ka pašvaldības īpašums apmēram 150 miljonu EUR vērtībā un visa ostas teritorija bez termiņa un bez atlīdzības nonāk valsts kapitālsabiedrības “Ventas osta” valdījumā.
Kapu , bērnudārzu nodošanu brīvostas valdījumā nav Satversmes tiesas, Eiropas vietējo pašvaldības hartu un citu likumu neatbilstība? Valdemāra ielas 12 īpašums ir iegādāts un atjaunots par brīvostas līdzekļiem. ar ka'du mērķi to iepriekšēja brīvostas valde to darīja? Šis ir no Ostu likuma ...3) apsaimnieko īpašumā esošo vai valdījumā nodoto īpašumu — hidrotehniskās būves, piestātnes, kuģuceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju un navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos, kā arī ar ostas darbību saistīto infrastruktūru;
Eu, ir 2023.gads, bet te mēs kā 90-tajos bandītiskā stilā dalām sabiedrības mantu.
3 gadi pagājuši, tātad apm. -150K resnvēderu maciņos. Piekrītu, ka tas ir sāpīgi, itsevišķii, ja nebija īpaši jāiespringst :D
Lai nebūtu vienpusējs skatījums uz šo, vēlams arī brīvostas atziņas.
Pēc brīvostas atziņas jau tapa domes atziņas:
https://www.portofventspils.lv/lv/medijiem/ventspils-brivostas-valde-pauz-neizpratni-par-pasvaldibas-vilcinasanos-sadarboties/
Izlasīju brīvostas sniegto info. Dome kārtējo reizi ir ieslēgusi ''Raini'' un nostājusies upura pozā.
Jautājumi "Ventspils valstpilsētas domei": un "Ventspils ostai": Kā ierosinājums un ideja bija kapu, pirmsskolas izglītības iestāžu un dzīvojamo māju iekļāušana brīvostas teritorijā?
Par brīvostas pievedceļiem ir kļuvušas vismaz 60 pilsētas ielas. Kāpēc tad netika brīvostas valdījumā nodotas visas Ventspils pilsētas ielas, jo pa visām var aizbraukt uz ostu? Kādas kravas un ar kādu transportu uz ostu tiek vestas pa Apļa un Rāvas ielām?
Atbild: p.i. “Ventspils osta”
Katram interesentam ir iespēja pārliecināties, kāda Ostu likuma redakcija bija pirms grozījumu veikšanas 2022.gada februārī un attiecīgi uzzināt to, kā pirms likuma grozīšanas notika ostas teritorijas pārvaldība. Iepriekš pašvaldības īpašums apmēram 230 ha platībā nebija nodots Brīvostas pārvaldībā, jo Ventspils pilsētas dome ar savu lēmumu varēja nodot Brīvostas pārvaldībā tos savus īpašumus, kurus uzskatīja par nepieciešamu nodot, savukārt jaunajā Ostu likuma redakcijā pēc Satiksmes ministrijas ierosinājuma un bez pašvaldības piekrišanas tika pasludināts, ka visa ostas teritorija bez termiņa un bez atlīdzības nonāk valsts kapitālsabiedrības “Ventas osta” valdījumā.
Tā kā nav zināma komentārā minētā ielu skaita izcelsme, to nevaram komentēt. Šeit jāpaskaidro, ka pievadceļi ir ne tikai ostai, bet arī industriālajām zonām. Šo pievadceļu izbūve un rekonstrukcija ir notikusi Eiropas Savienības kohēzijas fonda projekta ar nosaukumu “Pievadceļi Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām” īstenošanas rezultātā. Šāds projekts ir īstenots ar valsts institūciju, tostarp Satiksmes ministrijas, kas ir kohēzijas fondu uzraudzības veicēja, akceptu.
Pēc kartes man sanāk, ka tās ir vietas, kas atrodas pie ceļiem, pa kuriem notiek galvenā ostas satiksme, tie ir ceļi, pa kuriem tiek nodrošināta ostas darbība, piegādātas kravas. Ostas pievedceļi... Loģiski, ka tie ar teritoriju būtu ostai, ostas atbildība tos uzturēt kārtībā, ņemot vērā, satiksmes un smagsvara satiksmes intensitāti.