Sekmīgi attīstīti uzsāktie projekti

Kāds slimnīcai bijis šis gads?

– Līdztekus ikdienas darbiem – veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai – ne mirkli nav apstājušies arī tie darbi, kas saistīti ar slimnīcas attīstību. Tiek īstenoti dažādi projekti – par spīti dažādiem ārējiem faktoriem. Piemēram, lai arī kovida pandēmija ir pārvarēta, tomēr sekas jūtamas joprojām. Protams, situācija nav salīdzināma ar to, kāda tā bija iepriekšējos gados, bet, ja atceramies, vēl šā gada pavasarī bija jāievēro epidemioloģiskās drošības pasākumi un joprojām bija ierobežojumi atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas radīja zināmas grūtības mūsu dzīvē. Tāpat savas korekcijas – būtisku cenu pieaugumu – mūsu dzīvē ieviesa arī karš Ukrainā, kas iesākās februārī. Neraugoties uz izaicinājumiem, kuru šogad mums nav trūcis, mēs sekmīgi esam turpinājuši iesāktos projektus, un šajā ziņā ir izdarīts pietiekami daudz – ir, ar ko palepoties.

Kuri, jūsuprāt, bija vislielākie šā gada izaicinājumi slimnīcai?

– Grūti izcelt kaut ko vienu. Noteikti ir vērts pieminēt sadārdzinājumu, ko piedzīvojām mēs visi, tāpat visas neskaidrības, ko raisīja karadarbība Ukrainā. Ņemot vērā straujo cenu kāpumu, bija grūti plānot iecerēto darbu izmaksas. Kavējās piegādes, radās nopietnas problēmas ar loģistikas ķēdēm, bija vērojams atsevišķu preču, tajā skaitā atsevišķu medikamentu, deficīts. Nav noslēpums, ka Ukrainā tika ražotas dažādu iekārtu sastāvdaļas. Šī kopaina radīja papildu darbu, kas bija jāpaveic, lai nodrošinātu visus iesāktos procesus. Izaicinājums noteikti bija kovids, lai gan šobrīd ar to jau ir aprasts, ir izstrādāts algoritms, kā ārstēt šādus pacientus un organizēt darbu slimnīcā. Joprojām pacienti slimo ar kovidu, bet slimības gaita noris vieglāk. Diemžēl slimnīcai valsts finansējumu visu šo problēmu rezultātā neviens nepalielināja, tādēļ bija ļoti rūpīgi jāpārdomā, ko darīt un ko atlikt.

Pastāstiet par slimnīcas šā gada būtiskākajiem projektiem.

– Ja hronoloģiski gada griezumā sarindo svarīgākās lietas, tad gadu uzsākām ar kovida testēšanas iekārtu iegādi Ventspilī, atverot paraugu ņemšanas punktus, kas bija pieejami gan pilsētas labajā, gan kreisajā krastā. Tajā laikā tas bija ļoti aktuāli, jo, lai veiktu kovida testu, cilvēki stāvēja garās rindās. Atverot šos punktus, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca sniedza savu artavu iedzīvotāju veselības nodrošināšanā un epidemioloģiskās situācijas uzlabošanā. Nākamais vērienīgākais solis bija slimnīcas dzemdību zāļu paplašināšana. Tehnoloģijas attīstās straujiem soļiem, mēs nevaram salīdzināt savu dzīvi, kāda tā bija pirms desmit, divdesmit gadiem, – drošākām dzemdībām tiek gādātas drošākas un modernākas iekārtas, kuru izvietošanai nepieciešamas plašākas telpas. Mūsdienās nereti dzemdībās piedalās arī sievietes otrā pusīte – līdz ar to telpu paplašinājums ir nepieciešams gan slimnīcas personālam, gan arī vecākiem. Ja pieminam mūsu slimnīcas filiāli Talsos, tur tika pabeigta Hemodialīzes nodaļas izveide, pārceļot nodaļu uz jaunām telpām, paplašinot, aprīkojot to moderni.

Pieminējāt dzemdību zāļu paplašināšanu. Vai slimnīcai ir kādas tradīcijas saistībā ar jaundzimušajiem?

– Vasarā tika aizvadīts ļoti jauks pasākums – Bērnu pilsētiņā pulcējās Ventspilī dzimušie bērniņi un vecāki, lai tiktos mazuļu salidojumā Esmu dzimis Ventspilī. Tradīciju kopā pulcēt Ventspils slimnīcas Dzemdību nodaļas speciālistus un Ventspilī dzimušos bērniņus slimnīca aizsāka 2009. gadā. Diemžēl pagājušajā gadā salidojumu nebija iespējams organizēt pandēmijas dēļ, tāpēc šogad jo īpaši visi bija noilgojušies pēc kopā būšanas – sevi parādīt un uz citiem paskatīties. Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas speciālisti ik gadu mazuļu salidojumā ir goda viesu statusā. Paldies par rūpēm teica gan slimnīcas vadība, gan vecāki, kam atkalredzēšanās ar speciālistiem, kuri bijuši klāt bērniņa pirmajos dzīves mirkļos, ir aizkustinājuma un priecīgu atmiņu pilns notikums. Šo jauko tradīciju noteikti arī turpināsim.

Vai esat piedzīvojuši vēl kādus jauninājumus?

– Lai slimnīcas darbu padarītu efektīvāku, esam ieviesuši dokumentu vadības sistēmu, kas ir gana apjomīgs projekts. Jāņem vērā, ka uzņēmums ir liels, līdz ar to arī dokumentu plūsma ir vērā ņemama. Šis process šobrīd ir elektronizēts; viss veiksmīgi strādā. Tāpat slimnīcai ir izveidota jauna un moderna mājaslapa, to, protams, turpināsim arī pilnveidot. Noteikti svarīgs notikums ventspilnieku dzīvē bija jaunā rehabilitācijas bloka – Kurzemes Rehabilitācijas centra – atvēršana. Vēlos izmantot iespēju un uzteikt mūsu projekta daļas pārstāvjus, kuri tieši šajā projektā bija iesaistīti. Darba gaitā saskārāmies ar būvnieku problēmām, līdz ar to varu apgalvot, ka tas ir liels panākums, sekmīgi īstenojot šo projektu līdz galam. Centrs ir uzbūvēts, turklāt labā kvalitātē, un, kas pats svarīgākais, – veiksmīgi uzsācis savu darbību. Un pats pēdējais no šā gada projektiem – atklājām jaunizbūvēto 4. operāciju zāli operāciju blokā, kas nodrošina atsevišķu ieeju infekciozu pacientu pārvietošanai. Jaunā zāle būs paredzēta ķirurģiskajām, ginekoloģiskajām un otolaringologu operācijām. Līdztekus turpinās darbs arī pie citiem projektiem, iepirkumiem. Darbs neapstājas ne uz brīdi.

Vai ir kādas aktualitātes arī Kurzemes Acu centrā?

– Kurzemes Acu centrs ir aprīkots ar mūsdienīgām tehnoloģijām pacientu acu slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai, kā arī tam tiek mērķtiecīgi piesaistīti kvalificēti speciālisti. Centrs sekmīgi attīstās. Pie mums strādā seši sertificēti oftalmologi, un šobrīd vērtējam, vai noslēgt līgumu ar vēl kādu topošo oftalmologu. Centrs pamatoti ir iekarojis zināmas pozīcijas Kurzemē, un jaunie speciālisti interesējas par iespēju strādāt tajā. Ja salīdzina gan ģeogrāfijas, gan apkalpoto pacientu skaita ziņā, tad šī centra darbībā ir vērojama izaugsme – centrs sekmīgi darbojas četrās vietās Kurzemē, līdztekus Ventspilij arī Talsos, Kuldīgā un Liepājā.

Vēl viens profils, par ko daudz dzirdēts, ir Kurzemes Mugurkaula ķirurģijas centrs.

– Jā, Kurzemes Mugurkaula ķirurģijas centrā pieejamas gan ambulatorās konsultācijas, gan stacionāra pakalpojumi. Stabili esam ieņēmuši šo nišu Latvijā; ņemot vērā operāciju skaitu, esam otrais lielākais mugurkaula operāciju centrs Latvijā pēc Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas. Sākotnēji pacients vēršas pie speciālista uz konsultāciju un veic norādītos izmeklējumus. Ja pacienta veselības stāvoklis ir stabils, ar ārsta speciālista atļauju tiek nozīmēts operācijas laiks. Pieprasījums pēc operācijām ir ļoti liels – operācijas ir ieplānotas jau līdz nākamā gada pavasarim. Līdz ar 4. operāciju zāles atklāšanu nākotnē plānots apjomu kāpināt.

Minējāt, ka vērojams liels pieprasījums. Vai šī interese vērojama tikai no ventspilnieku puses?

– Ne tikai. Ja runājam par mugurkaula ķirurģiju, tad mēs esam Latvijas mērogā ļoti nozīmīgs pakalpojumu sniegšanas centrs. Pie mums uz operācijām brauc cilvēki no visas Latvijas. Svarīgi atcerēties, ka pacients vienmēr var izvēlēties, pie kāda ārsta un kur vērsties. Ja ir pieejami labi speciālisti un aprīkojums, pacientiem vienmēr būs interese par sniegtajiem pakalpojumiem.

Vai Ukrainā notiekošās karadarbības rezultātā Ventspils slimnīcas kolektīvam ir pievienojies kāds mediķis no Ukrainas?

– Jā, mūsu kolektīvā strādā viens mediķis un medmāsas no Ukrainas. Viena medmāsa no Ukrainas strādā slimnīcas filiālē Talsos, kā arī vairāki ukraiņi ir nodarbināti slimnīcas saimnieciskajā dienestā. Ir slimnīcas Latvijā, kur nodarbināto ukraiņu skaits ir lielāks nekā Ventspilī, bet tas ir objektīvu iemeslu dēļ – mūspusē bēgļu skaits ir nedaudz virs 600. Valdība ir ieviesusi arī zināmus atbalsta mehānismus attiecībā uz valsts valodas zināšanām ukraiņu mediķiem, bet vienlaikus vēlos piebilst, ka ukraiņi ļoti aktīvi apgūst latviešu valodu un, jāsaka, ļoti īsā laikā spēj zināmā līmenī komunicēt latviski.

Ar kādiem mērķiem slimnīca sagaida jauno gadu?

– Ļoti būtisks projekts, kas jau, ja tā var teikt, ir mērojis pusceļu, ir Neatliekamās palīdzības centra jeb Uzņemšanas nodaļas un Laboratorijas pārbūve. Tas ir ļoti apjomīgs un svarīgs projekts slimnīcai. Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa – tā ir slimnīcas seja, tā ir pirmā vieta, ar ko sastopas pacients slimnīcā. Ventspils slimnīca savulaik tika būvēta kā pilsētas slimnīca. Uzņemšanas nodaļas jeb traumpunkta kapacitāte pamazām kļuva nepietiekama, tā sāka zaudēt savu atbilstību dažādām prasībām. Ņemot vērā slimnīcas attīstību, uzdrošinājāmies spert lielākus soļus un īstenot ambiciozākus plānus, tādēļ nolēmām pilnībā mainīt koncepciju. Uzskatu, tas bija ļoti pareizs lēmums, kas tika pieņemts vēl pirms kovida pandēmijas, kad bija citas epidemioloģiskās prasības. Jaunā Uzņemšanas nodaļa spēs pilnībā nodrošināt jauno prasību izpildi. Sākotnējais plāns bija tikai nedaudz paplašināt Uzņemšanas nodaļu, savienot esošo laboratorijas ēku ar slimnīcu, lai darbiniekiem nebūtu jādodas laukā no ēkas, bet, piesaistot arhitektu, radās ideja šo veco laboratorijas ēku pilnībā nojaukt, uzprojektējot visu no jauna. Tikko aizvadīti spāru svētki, tiek turpināti iekšdarbi, un nākamā gada vasarā nodaļa un laboratorija tiks nodota un kļūs pieejama pacientiem. Tas būs kvalitatīvs uzlabojums slimnīcas darbam, ko noteikti sajutīs arī iedzīvotāji. Un nenoliedzami būtiska ir cilvēkresursu programma, kur nozīmīgu atbalstu, piešķirot stipendijas un palīdzot ar dzīvesvietu jaunajiem speciālistiem, sniedz arī Ventspils pašvaldība.

Vai līdztekus lielajiem projektiem tiks īstenoti arī mazāki?

– Protams. Slimnīcas darbā paredzēti virkne dažādu remontu, piemēram, nākamgad plānots veikt remontu Traumatoloģijas nodaļā. Domājot par nākotni, noteikti ir jārisina jautājums ar automašīnu stāvvietām pie slimnīcas, jo, palielinoties pakalpojumu klāstam, līdz ar to arī pacientu skaitam, nereti rodas problēmas ar automašīnu novietošanu. Idejas ir dažādas. Piemēram, slimnīca ir iegādājusies zemi blakus ēkai, lai nākotnē varētu paplašināt stāvlaukumu un pacientiem būtu ērtāk. Tāpat vēl šogad izveidosim kabinetu plaušu slimību ārstam. Mūsu rezidents Gusts Ancāns martā saņems pneimonologa sertifikātu. Starp citu, Gusts Ancāns pandēmijas laikā, līdzīgi kā citi viņa kolēģi rezidenti, paņēma akadēmisko gadu un strādāja slimnīcas kovida nodaļā. Viņš uzņēmās kovida pacientu ārstēšanas virsvadību Ventspils slimnīcā. Šajā kabinetā, kas tiks izveidots, tiks uzstādītas modernas iekārtas plaušu slimību diagnostikai. Līdz šim šādi pakalpojumi bija pieejami tikai Rīgā, bet no nākamā gada būs pieejami arī pie mums, Ventspilī. Tāpat mūsu slimnīcā aktīvi darbu ir uzsākusi jauna uztura speciāliste Elīza Treija. Mums ir plāni attīstīt dažādus pakalpojumus gan cilvēkiem ar gremošanas traucējumiem, diabētu vai sirds slimībām, gan pacientiem, kas vēlas samazināt svaru vai kuriem, gluži otrādi, nepieciešams uzņemt svaru. Runājot par Kurzemes Rehabilitācijas centru, to plānots pilnveidot; laukā līdzās ēkai ir iecere uzstādīt āra trenažierus, ir doma iegādāties vairākas iekārtas, lai pilnveidotu esošo aprīkojumu. Jau šobrīd centrs piedāvā ap simt manipulāciju, bet pie tā negrasāmies apstāties.

Ko jūs novēlētu savam kolektīvam un arī visiem pārējiem ventspilniekiem jaunajā gadā?

– Novēlu izturību, jo laiks nav viegls, it īpaši ziema, kad energoresursu cenas liek manīt par sevi. Tāpat aicinu saglabāt ticību, ka lietas mūsu dzīvē reiz sakārtosies. Un noteikti tam visam klāt novēlu arī labu veselību!