Šobrīd patvertnes uzlabot neplāno

Padomju laikos Ventspilī, pārsvarā pie dažādiem uzņēmumiem, tika uzbūvētas 13 patvertnes, kas gan vairāk bija domātas, lai patvertos no ķīmiskā apdraudējuma. Fiziski šīs būves ir saglabājušās, kas gan nenozīmē, ka tās visas arī joprojām ir izmantojamas, par ko pārliecinājās arī pašvaldība, veicot lielāko patvertņu apskati. Pilsētas mērs Jānis Vītoliņš atzīst, ka par izmantošanu runa var būt tikai saistībā ar lielāko patvertni, kas atrodas Jūras un Katoļu ielas krustojumā, kur tāpat nepieciešami lieli ieguldījumi: «Diemžēl Iekšlietu ministrijas speciālisti mums nebija gatavi atbildēt, vai nepieciešams šo patvertni savest kārtībā. Atliek uzticēties citiem ekspertiem un Aizsardzības ministrijas vadošajiem cilvēkiem, ka šādu risku iespējamība ir ļoti maza, tāpēc ieguldīt šobrīd īsti nav vērts. Mēs kopā ar novadu strādājam pie jaunā civilās aizsardzības plāna un šī darba laikā arī meklēsim atbildi uz jautājumu par patvertnes nepieciešamību. Plāna izstrādē piesaistīti eksperti, un no viņiem arī gaidīsim atbildes.»

Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks skaidro, ka lielākā patvertne ir tiešām labā stāvoklī un būtu izmantojama, taču nepieciešams nomainīt ventilācijas sistēmu, apkuri un elektroapgādi.

«Mums ir arī aprēķini, cik šādi darbi izmaksātu, ar tiem vērsāmies Iekšlietu ministrijā, bet mums atteica. Bunkurs Ģertrūdes ielā bija noplūdis, kas nozīmē, ka kaut kur sienās ir plaisas, bet, lai to pārtaisītu, būtu nepieciešamas ļoti lielas investīcijas. Turklāt šī bunkura telpas ir nelielas un vietas tajā ir maz, tāpēc lieli ieguldījumi būtu vēl nerentablāki,» stāsta Kausenieks.

Iekšlietu ministrijā norāda, ka nu jau 15 gadus padomju laikā celtie bunkuri vairs netiek uzturēti par valsts līdzekļiem. Šāda lēmumu pieņemšanu veicināja finanšu krīze un nepieciešamība taupīt. «2008. gada 28. oktobra valdības sēdē tika pieņemts lēmums par atteikšanos no civilās aizsardzības aizsargbūvju, respektīvi – padomju laikā izbūvēto bumbu patvertņu –, uzturēšanas. Savukārt ar Ministru kabineta 2009. gada 30. aprīļa rīkojumu tika atceltas civilās aizsardzības aizsargbūvju fonda izmantošanas prasības. Līdz ar to īpašnieki varēja lemt par viņu īpašumā esošo būvju turpmāko izmantošanu pēc saviem ieskatiem,» Ventas Balsij skaidro ministrija Komunikācijas nodaļa sabiedrisko attiecību speciāliste Samanta Nalivaiko. Šobrīd situācija gan sāk mainīties, ko acīmredzot veicinājis ne tikai Krievijas iebrukums Ukrainā, bet arī Valsts kontroles atzinums par civilo aizsardzību Latvijā, kas esot gadiem novārtā pamesta joma. Šobrīd Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā norit darbs pie informatīvā ziņojuma un vadlīniju izstrādes par civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanu. Tas paredz arī apsekot iespējamās patvertnes un pulcēšanās vietas, kā arī piedāvās dažādus risinājumus civilās aizsardzības aizsargbūvju jautājumā. Kad no izstrādes nonāks līdz reālai darīšanai, šobrīd skaidrības nav. «Informatīvā ziņojuma izstrādei termiņa nav, jo to nepieciešams saskaņot ar visām ministrijām. Savukārt informatīvajā ziņojumā izpildāmajiem uzdevumiem būs noteikti termiņi,» precizē Nalivaiko.

Potenciālās vietas patvertnes ierīkošanai ir arī namu pagrabi, bet arī šajā virzienā konkrēti darbi vēl veikti netiek. Pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi valdes loceklis Armīns Kleinbergs atklāj, ka informācija par to, kas būtu nepieciešams šādas vietas ierīkošanai, gan ir ievākta: «Attālinātā sanāksmē par savu pieredzi mūs informēja ukraiņu apsaimniekotājs. Viņš stāstīja, kurās vietās var ierīkot šādas patvertnes un kā tās aprīkot. Nepieciešams ne tika izveidot atsevišķu ieeju, bet arī, piemēram, ierīkot ūdensvadu. Pagrabs jāpielāgo, lai tajā var uzturēties ilgstoši.» Šobrīd šādas pārbūves plānotas netiek, bet skaidrība par to, kur to varētu veikt, apsaimniekotājiem ir. Tādu ēku, kurā jau būtu bijušas patvertnes, Ventspils nekustamo īpašumu apsaimniekošanā nav, bet savulaik pilsētā būvētas arī tādas.

Kamēr citi vēl spriež, ko un kā darīt, kāds ventspilnieks jau pieņēmis lēmumu, ka patvertne jābūvē pie paša mājas. Turklāt tāda, lai paglābties varētu ne tikai paša ģimene, bet arī citi cilvēki. «Kad vēl drīkstēja skatīties Krievijas TV, tajā redzēju reportāžu no Doneckas par to, ka kāds pulkvedis pats uz savas zemes būvē bumbu patvertni. Par viņu tad visi smējās, ka, redz, kāds muļķītis, bet tad sākās karš. Pats pulkvedis jau tad bija smilšu kalniņā, bet, pateicoties viņa patvertnei, puse ielas iedzīvotāju izglābās. Tā kā starptautiskā situācija šobrīd ir ļoti nepatīkama, man ienāca galvā doma, kāpēc gan arī neuzbūvēt kaut ko tādu,» stāsta uzņēmīgais ventspilnieks. Par to, ka kādam vēl būtu interese tieši par patvertnes būvniecību, viņam dzirdēt nav nācies, bet par to, ka pagrabos tiek veidoti rezervju krājumi, gan. Skaidrība par to, kā tādu būvēt, viņam ir un īpaši kādi projekti, ko varētu pielāgot, jāmeklē nav. Ventspilnieks arī ir pārliecināts, ka šādu projektu realizācijā vajadzētu būt palīdzībai no valsts: «Esmu dzirdējis, ka Somijā ir jaunbūves, kuras nemaz nedrīkst nodot bez šādām patvertnēm, bet to izbūvēšanai tiek saņemt atbalsts no valsts. Arī pie mums tā būtu jābūt, bet patvertnes būvētājs ar valsti paraksta vienošanos, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavs pieņemt vēl dažus cilvēkus.»