Pirmdien savu pēdējo darba dienu koncertzāles Latvija mākslinieciskā vadītāja amatā aizvadīja Miks Magone. Ventspils domes izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos Ineta Tamane situāciju komentē optimistiski, sola pārdomātas reformas un plašāku piedāvājumu ventspilniekiem. Tomēr neatbildētu jautājumu pagaidām ir daudz.
Plašākai sabiedrībai ziņa par Mika Magones aiziešanu no koncertzāles mākslinieciskā vadītāja amata kļuva zināma piektdien, kad Latvijas Radio ēterā izskanēja raidījums Kultūras rondo. Intervijā žurnālistei Ingvildai Strautmanei Magone stāsta, ka septembra sākumā saņēmis telefona zvanu no SIA Kurzemes filharmonija valdes priekšsēdētājas Sigitas Migoļas ar rosinājumu vienoties par darba attiecību pārtraukšanu. Radiointervijas turpinājumā viņš atzīst: «Darba gadi mākslinieciskā vadītāja amatā ir bijuši visnotaļ izaicinoši – koncertzāle tā īsti vēl nepaspēja ieelpot, kad sākās pandēmijas nosacījumi, tagad karš Ukrainā un cenu pieaugums. Sliktā priekšnojauta pandēmijas sākumā, ka māksla un akadēmiskā mūzika, visticamāk, nebūs cilvēku pirmā izvēle, pēc pārtraukuma atgriežoties skatītāju rindās, apstiprinājās.»
Kūlenis
Migoļa Ventas Balsij norāda, ka darba attiecības ar Magoni pārtrauktas uz abpusējas vienošanās pamata: «Mums radās domstarpības, katrs stāvējām pie sava. Mums nekas cits neatlika, kā vienoties darba attiecības pārtraukt.»
Ventspils domes izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos Ineta Tamane situāciju komentē plašāk: «Izvērtējām kapitālsabiedrības Kurzemes filharmonija pirmā pusgada rezultātus, plānotie ieņēmumi nav izpildīti. Ir pasākumi, kur no zāles apmeklējuma ir aizpildīti 10 līdz 15 procenti, ir – kur vairāk. Salīdzinājām mūsu koncertzāles datus ar Cēsu un Liepājas koncertzālēm. Šī gada pirmajā pusē mūsu ieņēmumi ir 4,5 reizes mazāki nekā Liepājā un 3 reizes mazāki nekā Cēsīs. Pilsēta, gan ceļot koncertzāli, gan šobrīd dotējot tās darbību, iegulda ievērojamus līdzekļus no Ventspils nodokļu maksātāju naudas. Vēlamies, lai koncertzāle Latvija pirmām kārtām ir Ventspils iedzīvotāju koncertzāle. Būs konkurss uz mākslinieciskā vadītāja vietu. Darbu ir sākusi jaunā mārketinga speciāliste. Gribu saprast drēbi no iekšpuses, kā koncertzāles komanda strādā.»
Īssavienojums
Tomēr situāciju daudz sarežģītāku padarījis vēl divu koncertzāles darbinieku lēmums aiziet no darba. Pirmdienas rītā atlūgumu iesniegusi Kurzemes filharmonija māksliniece un izstāžu kuratore Anna Orniņa, Ventas Balsij viņa teic: Es savu stāstu šeit esmu izstāstījusi. Arī koncertzāles kultūras projektu producents Roberts Grinbergs īsā telefonintervijā apstiprina sociālajos tīklos izskanējušo informāciju, ka viņš ir izvēlējies kardināli mainīt savu darbības virzienu, un šajās dienās savu izvēli arī oficiāli darīs zināmu darba devējam: «Šis viss sākās mums jau janvārī. Deviņus mēnešus tika meklēts mārketinga speciālists...»
Zaudējums
Par Roberta Grinberga un Annas Orniņas aiziešanu šokā ir Ventspils kamerkora un kamerorķestra vadītājs Aigars Meri: «Grinberga producenta darbs Ventspilī ir ļoti patīkams pārsteigums. Es gribētu ar viņu sadarboties. Savas dzīves laikā esmu diezgan daudz ar dažādiem producentiem sadarbojies un producenti manā uztverē nebija nekas labs, bet, satiekot Robertu, biju patiešām patīkami pārsteigts, ka cilvēks rūpējas un nav vienaldzīgs. Savukārt ar Annu Orniņu mēs kopā izaugām. Anna Orniņa ir lieliska, tāpat kā Roberts Grinbergs. Viņi ir tiešām profesionāļi. Un man būs neizsakāmi žēl, ja viņi vairs nestrādās šajā organizācijā. Tas būs zaudējums.» Mika Magones jautājumā Meri netieši apstiprina Tamanes pausto par grūti pārdodamo saturu: «Viņš bija līdz galam godīgs savā uzstādījumā par to, kādai, viņaprāt, ir jābūt koncertzālei. Absolūti futūristisks uzstādījums, ka koncertzāles Latvija piepildījumam ir jābūt unikālam, tādam, kāda nav nekur pasaulē. Man kā cilvēkam, kurš ikdienā strādā operā, kas ir repertuārteātris ar 50 Karmenām un 100 Traviatām sezonā... Es pārspīlēju, protams, bet respektīvi – viens un tas pats. Cilvēku, klausītāju gaume ir diezgan konservatīva. Man bija daudz jautājumu par repertuāra izvēli. Taču tā ir cilvēciska drosme. Novēlu Mikam apmest kūleni, piecelties, nopurināties un iet tālāk.»
Risinājumu meklējumos
Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, vaicāts, vai ir informēts par krīzi koncertzālē, atbild noraidoši: «Par to, ka visi radošie aiziet, – pirmā dzirdēšana. Esmu plānojis ar koncertzāles darbiniekiem tikties piektdien. Mika Magones jautājumā mēs esam daudzkārt runājuši, analizējuši, lai rezultāti uzlabotos, bet diemžēl tie pasliktinās. Mēs nedrīkstam sagaidīt brīdi, kad nebūs vairs neviena skatītāja. Meklēsim jaunu māksliniecisko vadītāju, bet tādēļ nav jāiet citiem no darba projām.»
Pēcvārda vietā
Mika Magones radošajai darbībai sociālajos tīklos plašu atbalstu pauduši kultūras jomas profesionāļi, norādot uz viņa veidotās programmas izcilību. Koncertzālē Latvija esot bijis Eiropas un pat pasaules līmeņa saturs. Ventspils pašvaldības finansējums koncertzālei 2022. gadā: kultūras pasākumiem 162 307 eiro, algām un uzturēšanas izdevumiem 929 990 eiro, ilgtermiņa ieguldījumu veikšanai – 104 861 eiro. Vairāk nekā viens miljons saturam, kuru ventspilnieki (pagaidām) nesaprot. Lai ko teiktu kultūras jomas gardēži, piedodiet, mēs jūsu gaumi šobrīd atļauties nevaram.
Komentāri (36)
Jā, Neimaņ k-gs un kur tad ir tas orķestris ar simfoniju un ātrāk ostā arī bija pilns kuģiem.
Bet, kas par mūzikas skolu! Mani mazbērni stāvā sajūsmā! Kamēr šie muzicē, es relaksējos mūzikas bibliotēkas jaukajos skaņas krēslos!
Nevajag jaukt mušas ar kotletēm.
Mūzikas skola bija reāli nepieciešama,ko nevar teikt par mazā vīreļa - cietumnieka -izsapņoto monstru-koncerzāli ar ambiciozo nosaukumu!
Lai nekristu kaunā un glābtu filharmonijas gribētāju Domes pr-jam J.Vītoliņam cits nekas neatlika pateikt ka māksliniecisko vadītāju atlaida Ventspilnieki, traģikomēdija turpinās.