Kaķēns sadraudzējies ar ugunsdzēsējiem

Ventspils daļas ugunsdzēsēji glābēji pagājušo sestdien devās uz Vārvi, kur dega zaru un priežu mizu kaudze 120 m² platībā. Kad ugunsgrēks bija apdzēsts un ugunsdzēsēji jau ritināja šļūtenes, lai dotos atpakaļ uz depo, viens no viņiem izdzirdēja vārgu, bet uzstājīgu ņaudienu, kas nāca no zaru kaudzes. Rokoties dziļāk, tika atrasts mazs, slapjš kamoliņš. «Kaķēns izskatījās diezgan sabijies, bet manāmas traumas netika konstatētas,» stāsta VUGD Ventspils daļas vada komandieris Edijs Laterers. Viņš atzīst, ka kaķēns dzimis laimes krekliņā, jo brīnumainā kārtā ne vien izdzīvojis ugunsgrēkā, bet izvairījies arī no smagās tehnikas riteņiem.

Kaķēns tika ietīts segā un paņemts līdzi uz VUGD Ventspils daļu, kur izžāvēja viņa slapjo kažociņu, sasildīja un pabaroja. Sākotnēji bija plānots meklēt viņam jaunas mājas, taču kaķēns, kurš bija izrādījis tādas alkas dzīvot, ātri sadraudzējās ar ugunsdzēsējiem glābējiem. Tika nolemts melno kamoliņu paturēt.

Kaķēns tika aizvests uz veterināro klīniku, kur, uzzinot dzīvnieciņa dzīvesstāstu, netika prasīta maksa par apskati. Klīnikā secināts, ka viņam viss ir kārtībā. Nedaudz ir sadedzis kažociņš un apsvilušas ūsas, taču ādu uguns nav skārusi. Veterinārajā klīnikā arī noskaidrots, ka kaķēns ir puika. Vārds tika izvēlēts no daudzajiem variantiem, kas ieteikti sociālā tīkla Facebook komentāros pie VUGD ziņas par kaķēnu. Ugunsdzēsēju komanda izvēlējās kaķēnu nosaukt par Laimīgais (Lakijs).

«Viņš jau no pirmajām dienām ir diezgan iejuties, ir dzīvespriecīgs, spēlējas, dauzās un mēģina arī pa jokam iekost. Domāju, ka viņam šeit patīk,» stāsta Laterers, piebilstot, ka kolektīvā ir daudz kaķumīļu, tāpēc garlaicīgi mazajam kamoliņam nav. Kaķēns tiek barots reizi divās stundās ar siltu pienu no pudelītes. Tā kā viņam ir jau aptuveni mēnesis, drīz jāsāk ēst kaķēniem paredzētā sausā barība, kas jau ir nopirkta.

Vaicāts par dzīvnieciņa raksturu, Laterers atzīst, ka šobrīd to vēl grūti pateikt, taču kaķēns šķiet dzīvespriecīgs un drošs. Pagaidām viņš, protams, dzīvojas tikai telpās. «Mēs viņu nemēģināsim ierobežot, un tas arī nav iespējams, jo vārti ir vaļā. Jebkurā gadījumā kaķēns būs jāuzmana un jāpārliecinās, ka nav pie mašīnas,» stāsta Laterers.

Izrādās, ka VUGD Ventspils daļā jau iepriekš ir dzīvojuši kaķi, no kuriem viens pat bija sasniedzis ievērojamu vecumu – ap 18 gadiem. «Ir bijis gadījums, kad iepriekšējais kaķītis mums bija atbraucis līdzi uz notikuma vietu. Attaisām nodalījumu, un viņš tur sēž iekšā. Ielikām kabīnē un pēc notikuma vedām atpakaļ,» stāsta vada komandieris.

VUGD samērā bieži saņem izsaukumus, kad jāsteidz palīgā nelaimē nonākušiem dzīvniekiem. Visbiežāk nākas palīdzēt kokā uzskrējušiem kaķiem – šādi gadījumi ir teju katru mēnesi. Reizēm palīdzība vajadzīga, piemēram, dubļos iestigušiem mājlopiem, arī savvaļas dzīvniekiem. «Pirms gada vai diviem bija mazdārziņos tīklos iepinusies stirna, kuru atbrīvojām,» atceras Laterers. Tāpat dienestam tiek ziņots par ventilācijas šahtās iekritušiem putniem un dažādām citām nestandarta situācijām, kurās nonākuši dzīvnieki. Reizēm glābšanas darbi var arī radīt materiālus zaudējumus īpašniekam, kad kaut kas ir jādemontē. «Jebkurā gadījumā vienmēr mēģinām būt pēc iespējas saudzīgāki gan pret nelaimē nonākušo dzīvnieku, gan pret īpašumu,» piebilst vada komandieris.