Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome nolēma noslēgt vienošanos starp Ventspils valstspilsētas pašvaldību un Ventspils brīvostas pārvaldi par Ventspils valstspilsētas pašvaldības valdījuma atjaunošanu uz sešām zemes vienībām, lai lai pretendētu uz finansējumu jauna industriālā parka izveidei.
Zemes vienības atrodas Maurciema teritorijā, kas ir piemērota industriālā parka veidošanai, tādēļ valdījuma atjaunošana uz minētajām zemes vienībām pašvaldībai ir nepieciešama, lai īstenotu likumā noteiktās pašvaldības funkcijas, proti – sekmētu saimniecisko darbību un rūpētos par bezdarba samazināšanu.
- ''Žiperi'', kadastra apzīmējums 2700 033 0101, platība – 5,2830 ha;
- ''Ošiņi 1'', kadastra apzīmējums 2700 033 0119, platība – 1,8976 ha;
- Mauru ceļš 50, kadastra apzīmējums 2700 033 0104, platība – 15,600 ha;
- Kurzemes iela 83, kadastra apzīmējums 2700 033 0118, platība – 52,1804 ha;
- Kurzemes iela 83A, kadastra apzīmējums 2700 033 0021, platība – 1,3367 ha;
- Kurzemes iela 85, kadastra apzīmējums 2700 033 0128, platība – 1,3218 ha.
Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pašlaik gatavo Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, tiek paredzēta iespēja attīstīt industriālos parkus, kā arī tiem nepieciešamo infrastruktūru. Projekta mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, piesaistīt cilvēkresursus un paaugstināt produktivitāti reģionos. Paredzēts, ka investīciju mērķa grupa ir pašvaldības un komersanti.
Turpinot aktīvi strādāt pie rūpnieciskās ražošanas nozares attīstības Ventspils teritorijā, pašvaldība ir uzsākusi darbības, lai pretendētu uz finansējumu jauna industriālā parka izveidei Ventspilī. Tā kā uz pieejamo finansējumu varēs pieteikt tikai projekta ieceres ar augstu gatavības pakāpi, tostarp, jābūt izstrādātai industriālā parka attīstības stratēģijai un nepieciešamai būvprojekta dokumentācijai, tad pašvaldības valdījuma atjaunošana uz plānotā industriālā parka zemes vienībām, projekta ieceres sagatavošanai, nepieciešama jau šobrīd.
To, ka Ventspils ostas pārvaldes valdījumā atrodas Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piederoša zeme brīvostas teritorijā, nosaka Ostu likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2022. gada 27. aprīlī. Ostu likums paredz nosacījumus, pie kuriem, noslēdzot attiecīgu vienošanos, pašvaldība valdījumu uz savu īpašumu var atjaunot.
Komentāri (6)
Rūpniecība ir prioritāte numur 1 un labi, ka sen jau aizsāka šo virzienu. Osta mums šobrīd nav tā stiprākā.
Jo ostu nevar darbināt pa Eiropas fondiem
Var, bet tur vajadzīgi profesionāli cilvēki, kas jau kādu labu laiku brīvostas pārvaldē nav!
Atbild Ventspils osta:
Ja līdz jaunā Ostu likuma pieņemšanai ienākumi no Ventspils brīvostas darbības obligāti bija jāizmanto ostas attīstībai un Ventspils brīvostai bija pienākums attīstīt rūpniecību, tad tagad Ventspils ostas kapitālsabiedrībai šādi pienākumi vairs nav . Ventspils valstspilsētas pašvaldība ir pārņēmusi iniciatīvu un industrijas attīstības projektus šobrīd virza patstāvīgi.
Turpinot aktīvi strādāt pie rūpnieciskās ražošanas nozares attīstības Ventspils teritorijā, 2022. un 2023. gadā pašvaldības iestāde “Ventspils osta” īstenos ražošanas ēkas un publiska auto stāvlaukuma izbūves projektu industriālajā zonā Ganību ielā 99, kā arī pašvaldība ir uzsākusi darbības, lai pretendētu uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu jauna industriālā parka izveidei Ventspilī Maurciema teritorijā.
Līdz ostu pārvaldības reformu īstenošanai, vairāk nekā 20 gadu laikā, Ventspils pilsētas pašvaldība, sadarbojoties valstij un Ventspils brīvostas pārvaldei, Brīvostas teritoriju bija izveidojusi par vienu no valsts pievilcīgākajām vietām investoriem, uzbūvēti 6 jauni termināļi, no jauna uzbūvētas un rekonstruētas 22 komerciāli izmantojamas piestātnes, izbūvēti desmitiem hektāru kravas laukumu un desmitiem kilometru pievedceļu termināļiem un rūpnieciskajām zonām, uzbūvētas 12 rūpniecības ēkas un radītas aptuveni 2000 jaunas darba vietas.
Kopējās investīcijas publiskajā sfērā, ostās un pievedceļos sastāda gandrīz miljardu eiro - 600 miljonus eiro privāto un ap 360 miljoniem eiro publisko līdzekļu ieguldījumu veidā, to skaitā, ap 40 miljoniem eiro publiskās investīcijas ieguldītas rūpniecības attīstībā. 2021.gadā saražota rūpnieciskā produkcija 343 milj. eiro apjomā, no kuras 82,8% tiek eksportēta. Apjoma ziņā tas ir vairāk nekā tādos vēsturiski lielos industriālos centros, kā Daugavpils un Jelgava.