Atgriezās, lai radītu vidi jauniešiem

Daudzus interesē, kas gan atradīsies šajā ēkā pēc atjaunošanas. Uz šo jautājumu Ansis Brūns pagaidām precīzi atbildēt nevar. Pēc viņa ieceres, atjaunotajā namiņā Vasarnīcu ielā 7a varētu pulcēties un brīvo laiku pavadīt jaunie ventspilnieki, studenti. Iespējams, šeit varēs ko uzkost, paskatīties sporta sacensību televīzijas pārraides, kaut ko apspriest, uzspēlēt galda spēles, paklausīties mūziku. Pagaidām vēl par agru apgalvot, ka tieši tā arī būs. Iesākumā nepieciešams pabeigt iekštelpu remontu, tad parūpēties par fasādi un piegulošās teritorijas labiekārtojumu. Vasarnīcu ielas mājiņai jau nomainīti logi un durvis, daudz paveikts iekšpusē. Taču daudz vēl arī darāmā. Ansis Brūns savu nekustamo īpašumu remontē pats, piepalīdzot tēvam un draugiem. Tagad viņš aktīvi izmanto remontam savu atvaļinājumu. «Idejas ir, gan nāks arī risinājums,» pārliecināts ventspilnieks.

Anša Brūna atgriešanās dzimtajā pilsētā turpina cerīgo tendenci un, domājams, nekļūs par pēdējo šādu gadījumu. Viņš Ventspilī uzaudzis, ieguvis vidējo izglītību 1. ģimnāzijā un sācis veiksmīgu sportista karjeru. Daudzi atceras Ansi kā veiksmīgu šķēpmetēju, kas augsta līmeņa sacensībās pārstāvēja ne tikai savu pilsētu, bet arī valsts izlasi. Tieši sportiskie panākumi viņu 19 gadu vecumā aizveda no dzimtās pilsētas uz galvaspilsētu, kur viņš sāka trenēties pie Valentīnas Eidukas. Treniņus un dalību sacensībās ventspilnieks veiksmīgi apvienoja ar mācībām Sporta akadēmijā. Desmit gadus Ansis pavadījis profesionālajā sportā. Viņa labākie sasniegumi – bronzas medaļa pasaules čempionātā junioriem, 11. pozīcija Eiropas labāko sportistu reitingā.

Beidzot aktīvo sportista karjeru, Ansis strādāja Rīgā vācu uzņēmumos. Ventspilnieks norāda, ka viņam vienmēr patikusi vācu valoda un viņš apzināti meklējis darbu Vācijas uzņēmumos. Vienā no pēdējām darbavietām bijis iespējams strādāt attālināti. «Pateicoties tam, varēju atgriezties Ventspilī,» stāsta Ansis. Viņš piebilst, ka tas bijis viņa sens sapnis. Taču to īstenot traucējis darbs, kas prasīja atrašanos uz vietas. Palīdzēja kovids, populāru padarot strādāšanu attālināti.

Pirms gada Ansis atgriezās Ventspilī, nopirka dzīvokli un tagad apvieno attālināto darbu ar sava īpašuma remontēšanu. Vairākas reizes nedēļā viņu var sastapt OC Ventspils vieglatlētikas manēžā, kur tiekas ar savu pirmo treneru Juri Petroviču un viņa audzēkņiem. Ventspilnieks nedomā palikt malā arī aktīvajā sabiedriski politiskajā dzīvē. Viņš piedalījās pilsētas domes pagājušā gada vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības un Jaunās Vienotības kopējā saraksta. Domē Ansis neiekļuva, taču no politikas nav aizgājis. «Negrasos sēdēt četrās sienās, vēlos aktīvi piedalīties pilsētas dzīvē,» saka ventspilnieks. Viņš strādā divās pilsētas domes komisijās – sporta un jaunatnes lietu. «Man patīk iepazīt projektus un cilvēkus, kas vēlas pilsētā kaut ko izveidot un attīstīt,» par savu darbu domē stāsta Ansis.

Pagājušajā gadā piedaloties priekšvēlēšanu kampaņā, Ansis iestājās par attīstību un atbalstu jauniešu projektiem. Prieks, ka šie vārdi piepildījušies un nav palikuši tikai kā priekšvēlēšanu lozungi. Ansis cer, ka jaunie ventspilnieki, kas dzīvo un strādā citās pilsētās un valstīs, sekos viņa piemēram. Viņam zināmi vismaz divi vienaudži, kuri apsver iespēju atgriezties dzimtajā pilsētā vai ir to jau izdarījuši. «Darbu var atrast arī šeit. Pilsētā trūkst galdnieku, stiklinieku un citu amatu meistaru,» saka Ansis, kurš jau paspējis izjust kvalitatīvu gabaldarba pakalpojumu deficītu. «Bet ģimenei šeit ir paši labākie apstākļi Latvijā,» viņš pārliecinoši piebilst.