Sarežģīts gads labā komandā

«Šī gada laikā esam strādājuši kā komanda, un es nekādā veidā negribu izcelt savu lomu. Vienkārši turpināju darīt savu darbu. Gads noteikti nebija viegls, bet ir labi – ir ar ko kopā strādāt. Kopumā par šo gadu ir gandarījums. Par to, ka pilsētas finansiālais stāvoklis ir stabils, ka mūsu attīstības projekti nav apstājušies un ka svarīgāko tā brīža projektu VIZIUM esam pabeiguši, un tas veiksmīgi uzsācis darbu. Svarīgi ir, ka arī jomās, kas bija visvairāk kovid skartās, izdevās saglabāt speciālistus, lai cik arī smagi gāja,» Jānis Vītoliņš vērtē savu pirmo gadu mēra amatā.

Domes vadības vēlēšanas pagājušajā gadā vasaras sākumā nebūt nebija vienkāršs process. Pirmajā jaunās domes sēdē tas neizdevās, bet likums paredz, ka, ja divu mēnešu laikā dome netiek pie jaunas vadības, jārīko jaunas vēlēšanas. Vītoliņš uzsver, ka tas būtu slikts scenārijs, jo tādā gadījumā aizkavētos daudzi lēmumi, daudzi jautājumi, kas prasīja neatliekamus risinājums.

«Lēmumu par jauno domes vadību un par to, ka pašvaldība var turpināt stabili strādāt, pieņēma, pateicoties deputātam Kārlim Vočtavam, kurš izdarīja izvēli par labu racionālai un saprātīgai pilsētas attīstībai, nevis destruktīvam ceļam. Varu tikai vēlreiz pateikt paldies viņam un Nacionālajai apvienībai, turklāt arī visa šī gada garumā sadarbība bijusi tiešām veiksmīga un no viņiem arī saņemti labi priekšlikumi.» Vītoliņš atgādina notikumus pirms gada. Situāciju ar domes vadību sarežģīja arī fakts, ka Didzis Ošenieks, kurš pirms tam ilgu laiku bija strādājis par domes priekšsēdētāja vietnieku, izlēma būtiski mainīt savus dzīves plānus un viņa iesaiste vairs nebija tika liela kā pirms tam. Tomēr par nepieciešamību ieņemt šo amatu izdevies pārliecināt Aigo Gūtmani, kas nebūt neesot bijis vienkārši: «Viņš tomēr ir viens ļoti nopietns komersants Ventspils novadā, tāpēc lēmums nebija vienkāršs. Domāju, šobrīd Aigo jau ir ļoti labi iejuties un lieliski tiek galā ar saviem pienākumiem. Savukārt Guntis Blumbergs ar savu lielo pieredzi ļauj mums risināt pat vissarežģītākos jautājumus šajā politiski ne tik vienkāršajā laikā. Domē tiešām strādā profesionāļu komanda, un, ja kaut kur arī ir vajadzīgi uzlabojumi, mēs pie tiem strādājam.» Ventspils mērs atzīmē, ka arī jaunajā domes sasaukumā kopumā norit konstruktīvs darbs un pilsētas attīstībai nozīmīgi lēmumi tiek pieņemti bez nevajadzīgiem strīdiem.

Rūpniecības attīstība atmaksājas

Pilsētas vadība regulāri ziņo par to, kāda ir situācija darba tirgū, bet pēdējā laikā ziņas ir tikai pozitīvas – bezdarba līmenis gada laikā sarucis par vairāk nekā procentu. Vītoliņš ir pārliecināts, ka rezultāti varēja būt vēl labāki, taču arī tos ietekmē situācija ostā un būtiskais kravu samazinājums. Tiesa, šogad – vismaz pagaidām – rezultāti ir labāki nekā pērn, bet pilsētas domes priekšsēdētājs tomēr aicina ar pārlieku lielu optimismu šīs ziņas neuztvert: «Kravu apgrozījums pieaudzis par apmēram 20%, kas, protams, ir ļoti labi, bet tas noticis tikai viena iemesla dēļ. Tās ir ogles no Kazahstānas, ko pārkrauj Ventspils Tirdzniecības osta, kas pagājušajā gadā šajā laikā faktiski bija ar nulli. Šogad pārkrauti jau 1,5 miljoni tonnu, taču nav pārliecības, ka tas turpināsies arī ilgtermiņā. Šobrīd galveno kravu bāzi veido divi uzņēmumi. Tas ir «Ventspils nafta» termināls, kuram arī ir neliels samazinājums, un Stena Line, kas veic prāmju pārvadājumus. Prognozes liecina, ka Ukrainas kara dēļ noteiktās sankcijas vislielākos zaudējumus nesīs tieši Ventspils ostā, tā ka stividorkompānijas ir lielu izaicinājumu priekšā. Var sekot arī darbinieku atlaišana. Pēc pesimistiskākajiem scenārijiem, darbu varētu zaudēt pat līdz 600 cilvēku.» Protams, tā būs problēma, ar kuras risināšanu būs jānodarbojas pašvaldībai, bet Vītoliņš uzsver, ka tas tiek darīts jau daudzus gadus. Runa, protams, ir par rūpniecības attīstību, kas pagājušajā gadā sasniedza vēl agrāk nepieredzētu apjomu. «Nekad agrāk gada laikā nav bijis saražots tiks liels apjoms, pieaugums bija par 48%, turklāt arī šī gada pirmā ceturkšņa rezultāti ir ļoti labi un kopējā apjoma ziņā jau esam pietuvojušies Liepājai un Rīgai. Protams, aiz tā visa stāv liels skaits darba vietu, kas radītas pēdējo 20 gadu laikā,» gandarīts pilsētas mērs.

Lai arī labākos laikus nepiedzīvo attiecības starp pašvaldību un brīvostu, bet tieši tās teritorijā atrodas lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu un ēku, šīs nozares attīstības neapstājas. Vītoliņš atgādina, ka pērn telpas paplašināja viens no pirmajiem Ventspils Augsto tehnoloģiju parka uzņēmums HansaMatrix, bet Ganību ielā darbu sāka ražotne Ultraplast, kas stabili attīstās un kur darbinieku skaits jau tuvākajā laikā tikai pieaugs. Salīdzinoši nesen nomnieks atrasts citai ēkai, tajā jau radītas 50 darba vietas, un uzņēmēji pie tā neapstāsies. «Viņi ražo dažāda veida iepakojumus, kurus pēc izlietošanas var pārstrādāt, turklāt uzņēmumam Forpet Baltic ir patents uz šo tehnoloģiju. Tas šobrīd ir lielākais investīciju projekts mūsu pilsētā, jo komersants līdz augustam būs pabeidzis pirmo kārtu, ieguldot 15 miljonus, bet jau arī iesniedzis pieteikumu finanšu institūcijā Altum, lai iegūtu atbalstu investīcijām vēl 15 miljoniem. Tā ka viņiem ir nopietnas ambīcijas attīstīties. Plānos ir izveidot 150 darba vietas,» stāsta Vītoliņš.

Finansiālā stabilitāte

Runājot par savu pirmo gadu mēra amatā, Vītoliņš sevišķi uzsver pilsētas finansiālo stabilitāti, ko sarežģītajos apstākļos izdevies ne vien saglabāt, bet pat uzlabot. «Šī gada laikā izdevies palielināt brīvo līdzekļu apjomu, reizē arī turpinot realizēt visus mūsu iesāktos projektus. Pašvaldības līdzekļu atlikums palielināts par 200 000, bet kopējais naudas atlikums ir vairāk nekā 20 miljoni eiro,» skaidro mērs. Budžeta ieņēmumi šobrīd pārsniedz pagājušā gada līmeni. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir būtiskākais ieņēmumu veids, palielinājies par diviem miljoniem, ko tāpat veicinājusi jaunu darba vietu radīšana. Vītoliņš atzīst, ka daļēji šis pieaugums ir arī uz vispārīgā cenu kāpuma rēķina, tomēr tas nav galvenais iemesls. Neliels pieaugums arī nekustamā īpašumu nodokļa maksājumos, kā arī ostas maksas ieņēmumos. Savukārt pašvaldības saistību apjoms ir krietni zemāks nekā citām lielajām pilsētām. Piemēram, ja valstspilsētās vidēji tie ir 10,48% no pamatbudžeta ieņēmumiem, tad Ventspilī tikai 3,19%, bet visā Latvijā šis rādītājs ir vidēji 9,5%. Otrais zemākais rādītājs ir 6,5% Liepājai un Valmierai. «Tas viss parāda to, ka mēs ļoti stabili varam turpināt realizēt savus attīstības projektus, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi ventspilniekiem. Tie visi atnes kādas jaunas iespējas, jaunus pakalpojumus un arī darba vietas,» pārliecināts pilsētas mērs.

Iespaidīgākais no šogad pabeigtajiem projektiem, protams, ir VIZIUM, kuru pirmo divu nedēļa laikā apmeklēja jau 6500 cilvēku, sarūpējot 45 000 lielus ienākumus, taču tas nav vienīgais. Vītoliņš gan norāda, ka šobrīd jebkurš projekts jāvērtē arī pēc tā, vai to ir iespējams sekmīgi pabeigt. Iespaidīgi pieaugušas būvniecības izmaksas un pastāv risks, ka komersanti vienkārši lauž līgumus. Dārgāka kļuvusi arī Gāliņciema bibliotēkas būvniecība, taču sadārdzinājums ir tikai ap 30 000 eiro, tāpēc riska, ka to varētu nepabeigt, nav. Nopietnākas problēmas bija ar slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas būvniecībā, tomēr arī tajā darbi jau gandrīz pabeigti, kamēr Piejūras brīvdabas muzeja jaunās ēkas būvniecībā varētu sekot līguma laušana un jauna iepirkuma izsludināšana. «Lai arī kādas būtu grūtības, nav šaubu, ka mēs šo objektu pabeigsim. Šis projekts neparedz tikai ēkas būvniecību, bet arī ekspozīcijas iekārtošanu, kas līdz ar to iekavēsies,» atzīst pilsētas mērs. Svaigākais jaunums ir rodeļu trase, bet Vītoliņš atklāj, ka no vietas izkustējies arī jautājums par ēkas Valdemāra ielā 12a pielietojumu – tur būs segtais skeitparks un pludmales volejbola laukumi. Sākotnēji bija paredzēts ierīkot jauniešu centru, taču pusotra gada laikā, kamēr ilga dialogs ar brīvostu par ēkas iegūšanu īpašumā, situācija būtiski mainījās un komersanti, kas bija gatavi darboties šajā centrā, no savām iecerēm atteicās. Protams, nodomu realizēšanai būs jāmeklē finansējums, tāpēc tagad svarīgi pilnībā izstrādāt projektu.

Darbs un speciālisti

Jebkuras pašvaldības viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir jaunu darba vietu radīšana, ko regulāri dažādās aptaujās norāda arī ventspilnieki. Darbs pie tā turpinās. Jau esam rakstījuši, ka jauna rūpniecības ēka taps Ganību ielā 99, kas palīdzēs radīt 45 darba vietas. Projekta kopējās izmaksas ir 4,3 miljoni eiro, tā ka nav grūti sarēķināt, cik šobrīd izmaksā vienas darba vietas radīšana. «Arī pašvaldībai būs jāiegulda kādi 2 miljoni, kas ir būtiski, bet mums nav citas alternatīvas. Mums vienkārši jāiet uz priekšu ar šādiem projektiem,» stāsta Vītoliņš.

Ventspilnieku plānos ir arī piedalīties valsts programmā industriālo parku izveidei, kas gan vēl ir sagatavošanas procesā. Nosacījumi gan ir skaidri – plānotais finansējums ir līdz 15 miljoniem eiro, bet projektus jārealizē no 2023. līdz 2025. gadam. Mērs gan piebilst, ka konkurence uz šo finansējumu būs liela: «Kā vienmēr, Kurzemes reģionā konkurēsim ar Liepāju, bet ne tikai. Vienā reģionā atbalstīs tikai vienu projektu, bet ir iespējas kļūt par kopumā piekto labāko un saņemt 10 miljonu finansējumu. Rīga uz šiem līdzekļiem nevarēs pretendēt. Ļoti nopietni gatavojamies šim konkursam, un tiešām ceru, ka tas mums ļaus divu gadu laikā radīt daudz jaunu darba vietu.»

Taču Ventspils ne tikai rada darba vietas, bet arī piesaista speciālistus. Jau šobrīd ir parakstīti 30 līgumi ar topošajiem mediķiem, kas pēc mācību pabeigšanu darba gaitas uzsāks tieši pie mums. Šogad piesaistīti jau seši jauni ārsti, bet pērn – 31. Līdzīgu ceļu ies arī Izglītības pārvalde, stāsta Vītoliņš: «Tieši šobrīd izskatām atbalstu programmu, kā piesaistīt arī pedagogus, jo tas tiešām ir svarīgākais uzdevums, kas jārisina steidzami.»

Izaicinājumus sola apkures sezona

Vītoliņš neslēpj, ka šobrīd lielākais izaicinājums ir enerģētikā krīze, un nešaubās, ka līdz gada beigām būs jāpārskata sociālais budžets, lai atbalstītu tos ventspilniekus, kuriem būs sarežģījumi: «Noslēdzies jau otrais iepirkums šķeldai, un nesen ar Ventspils siltuma vadītāju Uzara kungu detalizēti pārrunājām šo situāciju. Domāju, valsts nav pieņēmusi visus pareizos lēmumus, jo šķeldas ražotājiem ir iespējams to eksportēt par ļoti labu cenu, līdz ar to arī Latvijā cena pieaugusi. Skatīsimies, kādas ir mūsu iespējas, lai nevajadzētu palielināt tarifu. Ja tas arī notiks, tas noteikti nebūs dramatisks pieaugums. Vismaz ne šogad. Tomēr ventspilniekiem jārēķinās, ka tas var notikt. Šajā situācija ļoti aktuāls kļūst energoefektivitātes jautājums, arī neskatoties uz to, ka pieaugušas būvniecības izmaksas.»