Ventspils dome vērsīsies Satversmes tiesā

2022. gada 10. februārī Saeima pieņēma likumu Grozījumi Likumā par ostām, kas izsludināts šī gada 26. aprīlī un stājās spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Minētā likuma grozījumu rezultātā 2022. gadā valsts kapitālsabiedrībai Ventas osta, kas pārņems ostas pārvaldīšanu, neprasot pašvaldības piekrišanu, tiek nodots Ventspils valstspilsētas pašvaldības īpašums apmēram 150 miljonu EUR vērtībā un visa ostas teritorija, kas ir vairāk nekā 42 % no Ventspils pilsētas administratīvās teritorijas. Ventspils valstspilsētas pašvaldība par savu īpašumu nodošanu kapitālsabiedrībai nekādu kompensāciju nesaņem.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome norāda, ka likuma grozījumi pieņemti, pārkāpjot normatīvajos aktos paredzētās procedūras un to regulējums būtiski pārkāpj pašvaldības tiesības un intereses. Šo likuma grozījumu pieņemšanas rezultātā tiek būtiski, prettiesiski un nesamērīgi ietekmēta Ventspils valstspilsētas pašvaldības finansiālā autonomija un iespēja gūt ieņēmumus no sava īpašuma, kā arī tiesības pārvaldīt savu īpašumu un rīkoties ar to savu iedzīvotāju interesēs.

Likuma grozījumi nesamērīgi apdraud arī Ventspils valstspilsētas pašvaldības iespējas izpildīt autonomās funkcijas līdzšinējā apjomā un kvalitātē. Šāda situācija pārkāpj Latvijas Republikas Satversmes 1. panta un 101. panta principus un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3., 4. un 9. pantā ietvertos principus. Ventspils valstspilsētas pašvaldības un tās iedzīvotāju zaudējums nav samērīgs ar valsts iespējamo ieguvumu, turklāt šāds ieguvums likuma pieņemšanas procesā vispār nav vērtēts.

Ventspils pašvaldība vairākkārt izteikusi savus iebildumus par likuma Grozījumi Likumā par ostām saturu, aicinot atbildīgās amatpersonas un atbildīgās Saeimas komisijas deputātus neatbalstīt to tālāku virzību, kā arī aicinājusi Saeimu nepieņemt šo likumu trešajā lasījumā.

Domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš 2022. gada februārī nosūtīja Latvijas Valsts prezidentam lūgumu neizsludināt Grozījumus Likumā par ostām un prasīt Saeimai tā otrreizēju caurlūkošanu. Visi Ventspils valstspilsētas pašvaldības centieni vērst lēmumu pieņēmēju uzmanību uz grozījumu neatbilstību Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un tiesību principiem, nav devuši rezultātus, lai gan ierosinājumi sūtīti regulāri. Pēdējās vēstules tika nosūtītas pirms dažām nedēļām. Vītoliņš uzskata, ka arī tagad, kad grozījumi stājušies spēkā, nav par vēlu atgriezties pie dialoga. «Diemžēl pagaidām nekāda dialoga nav, pašvaldības viedoklis nav ticis un, visticamāk, netiks ņemts vērā,» Vītoliņš skaidroja Ventas Balsij.

Ventspils mērs uzskata, ka pašreizējos saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos un apjomīgajās sankcijās pret Krieviju un Baltkrieviju vēl vairāk samazināsies kravu apjomi ostā, kas pēdējo divu gadu laikā jau tāpat bija ievērojami sarukuši. Šajos apstākļos brīvostas vadībai nepieciešams strādāt sadarbībā ar pilsētas pašvaldību, lai palīdzētu tiem ventspilniekiem, kurus neizbēgami atlaidīs no ostas termināļiem. Pēc pilsētas domes aprēķiniem, bez darba ostā varētu palikt aptuveni 600 cilvēku.

«Šajā situācijā vienīgais risinājums ir attīstīt rūpniecību, ko brīvosta iepriekš arī darīja. Pašvaldība turpinās šo darbu, taču būtu pareizi sadarboties ar ostu gan šajos, gan visos pārējos jautājumos,» uzskata Vītoliņš. Diemžēl valsts demonstrē, ka nepieņems sadarbību ar pašvaldību.

Valsts prezidents, reaģējot uz Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu, kā to paredz Satversmes 72. pants, februārī apturēja Grozījumi Likumā par ostām publicēšanu, dodot iespēju sabiedrībai mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu. Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likuma atcelšanu bija jānoorganizē divu mēnešu laikā, un tā notika no 2022. gada 10. marta līdz 8. aprīlim. Tā kā par tautas nobalsošanas ierosinājumu bija parakstījušies mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju, apturētais likums netika nodots tautas nobalsošanai.

Ņemot vērā augstākminēto Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome iesniegs pieteikumu Satversmes tiesā.