Ventspilnieki negrib zaudēt ostu

Pasīvā parakstu vākšana par Ostu likuma grozījumu atcelšanu dod arvien mazāk cerību, ka tiks rīkots referendums. Pēc Centrālās un pilsētas vēlēšanu komisiju informācijas, no 10. līdz 22. martam par referendumu un grozījumu atcelšanu parakstījušies tikai 2575 cilvēki, kas veido 1,66% no visiem Latvijas vēlētājiem. Ventspilī par pretrunīgo grozījumu atcelšanu līdz 22. marta dienas beigām bija parakstījušies 648 cilvēki no vairāk nekā 23 000 balsstiesīgo ventspilnieku. Parakstu vākšana ilgst līdz 8. aprīlim ieskaitot. Referendums tiks izsludināts, ja par to parakstīsies ne mazāk par 10% jeb aptuveni 155 000 vēlētāju.

Jo mazāk cerību uz referendumu par grozījumu atcelšanu, jo lielākas ventspilnieku bažas, ka viņi varētu zaudēt ostu. Tieši tā Saeimas pieņemtos grozījumus vērtē daži ventasbalss.lv lietotāji, ierakstot attiecīgus komentārus portālā. Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš vairākkārt preses konferencēs skaidrojis prognozējamās grozījumu negatīvās sekas ostai, pašvaldībai un tās iedzīvotājiem. Ventspils un Rīgas ostas jaunais pārvaldības modelis paredz izveidot kapitālsabiedrības, kuras pārvaldīs ostas. AS Ventas osta, kas jau izveidota Ventspils ostā, valstij piederēs 60% kapitāla, bet pašvaldībai – 40%, un arī, kā paskaidroja Vītoliņš, – apmaiņā pret mantisko ieguldījumu pilsētas nekustamo īpašumu izteiksmē 113 miljonu eiro apmērā.

Par to, vai Jaunās konservatīvās partijas uzspiestais ostu pārvaldības modelis būs dzīvotspējīgs, šaubās arī Ventspils domes deputāts, bijušais domes priekšsēdētājs un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Padomju laikā ostu pārvaldīja valsts uzņēmums Ventspils Tirdzniecības osta. Pie kā noveda tāda pārvaldība, labi atceras vecākās paaudzes ventspilnieki, – pie milzīgām ekoloģiskām problēmām, kas savukārt noveda mūsu pilsētu līdz ekoloģiskās katastrofas robežai un pie konflikta starp pilsētu un ostu. «Esmu pret padomju laika modeli, jo tas pierādīja, ka nav dzīvotspējīgs,» norāda Lembergs. Kavējoties atmiņās par laiku, kad valsts pārvaldīja Latvijas ostas, viņš stāsta: «Naudu no Ventspils ostas ienākumiem paņēma Latvijas Kuģniecība un Maskava, bet visas problēmas palika ventspilniekiem.» Pēc Lemberga domām, pēc 32 gadiem Latvijas ostu pārvaldībā, lai cik paradoksāli tas nebūtu, «atkal atgriežas padomju laiks».

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) opozīcijas frakcija Saeimā izmantoja Satversmes doto iespēju un pieprasīja no Valsts prezidenta apturēt ostu likuma izmaiņu pasludināšanu, lai dotu iespēju veikt tautas balsošanu. ZZS parlamentārās frakcijas priekšsēdētājs un bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis uzskata, ka Satiksmes ministrija, izstrādājot grozījumus, nav veikusi nekādu izpēti par iespējamo grozījumu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. «Likuma jaunajā redakcijā ir daudz nezināmā. Tāds iespaids, ka likumu vajadzēja pēc iespējas ātrāk pieņemt, un to arī pieņēma,» norāda Augulis. Viņš pieļauj, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņa pieņemta, lai politiski izrēķinātos ar opozīcijas oponentiem. «25 gadus eksistējošais ostu pārvaldības modelis, balstoties uz valsts un pašvaldību paritāti, pierādīja savu dzīvotspēju un ne reizi neizpelnījās nekādu piezīmju no Valsts kontroles puses,» atgādināja bijušais satiksmes ministrs.

Tomēr šis fakts neliedza Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājai un Satiksmes ministrijas pārstāvei Ingunai Strautmanei apgalvot, ka pašvaldības dalība ostu pārvaldē bijusi nepareiza. Strautmane apšauba pašvaldību pārstāvju profesionalitāti iepriekšējās valdes sastāvā un sola, ka AS Ventas osta jaunajā valdē strādās tikai savas jomas profesionāļi un eksperti. Atliek vien cerēt, ka tie būs Latvijas pilsoņi, kuriem rūp sava valsts un tās iedzīvotāju intereses!

Strautmane cenšas kliedēt ventspilnieku bažas ar to, ka grozījumi neļaus valstij pārdot biržā vai nodot privatizācijai ostas pārvaldošas kompānijas kapitāla daļas. Viņa tāpat sola pašvaldībai iespēju piedalīties pilsētai svarīgu lēmumu pieņemšanā. «Tiek gatavots akcionāru līguma projekts, kurā tiks atrunātas pozīcijas un jautājumi, par kuriem lēmumi tiks pieņemti tikai ar visu akcionāru 100% piekrišanu,» informē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja. Tomēr pašvaldība joprojām nav redzējusi šo projektu, lai gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits runā par to jau vairākus mēnešus.

Ostu likuma redakcijas izmaiņas visvairāk izjutīs tieši ventspilnieki. Kā jau vairākkārt norādījis domes priekšsēdētājs Vītoliņš, ja līdz šim ostas ienākumi tika investēti pilsētas infrastruktūrā un industriālo zonu attīstībā, kultūrā, sportā, izglītībā un sociālajā jomā, tad jaunie saimnieki valsts uzņēmuma Ventas ostas personā šajā lietā vairs nav ieinteresēti un tagad pašvaldībai vajadzēs tērēt līdzekļus no pilsētas budžeta tām vajadzībām, ko finansēja osta.

Ventspils dome vairākkārt vērsusi uzmanību, ka jaunais ostu likums nav pārdomāts un nav sagatavots. «Grozījumu autori apgalvo, ka ģeogrāfiski nekas nemainīsies. Taču pēc likuma stāšanās spēkā 42% pilsētas teritorijas un pilsētas īpašums vairāk nekā 170 miljonu eiro vērtībā tiks nodots jaunā komersanta AS Ventas osta valdījumā,» atgādina Vītoliņš. Piemēram, norādītajā teritorijā atrodas vairākas daudzdzīvokļu mājas un divi bērnudārzi. Strautmane sola iniciēt brīvostas teritorijas robežu izmaiņas, līdz ar to daļu īpašuma atgriezīs pašvaldībai.

Jau tika informēts, ka jaunais likums skars tikai Rīgas un Ventspils ostas. Liepājas ostas pārvaldīšana vismaz līdz 2035. gadam nemainīsies. Strautmane atzīst, ka tas ir politiskās vienošanās rezultāts.

Jaunā ostu likuma negatīvās sekas
*170 miljonus eiro vērto pilsētas īpašumu pārņem valsts
*42% pilsētas teritorijas nonāk valsts lietojumā
*Pašvaldība kļūst par mazākuma akcionāru (40:60)
*Pašvaldība zaudē iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu
*Samazinās ienākumi pilsētas budžetā
*Ventspils brīvostas pārvalde vairs nefinansē sportu, kultūru iepriekšējā apjomā
*Tiek pārtraukta Ventspils brīvostas un Pašvaldības policijas sadarbība
*Ventspils brīvosta aptur investīcijas industriālajos projektos
*Ievērojami samazinās ostas kravu apgrozījums
*Pastāv draudi samazināt darba vietu skaitu ostā