Atgādina par profilaktisko pārbaužu nozīmi

«Pasaules pretvēža dienas galvenais mērķis ir veicināt izpratni par vēzi un mazināt sabiedrībā plaisu vēža ārstēšanas pieejamībā. Jāatzīst, ka šī plaisas problēma pastāv ne tikai mazattīstītās, bet arī attīstītās un turīgās valstīs. Svarīgi ir pašiem cilvēkiem iesaistīties tās mazināšanā, pievēršot lielāku uzmanību savai veselībai un laikus dodoties uz izmeklējumiem, tādējādi sasniedzot labākus rezultātus ārstēšanā,» uzsākot sarunu, norāda onkoloģe Agnese Šepte, uzsverot, ka nereti Latvijā onkoloģiskās saslimšanas tiek atklātas novēloti, kad ārstēšana vairs nevar būt efektīva. Šāda situācija ir novērojama, jo bieži vien sabiedrībā dominē bailes un stereotipi, runājot par vēzi. Tiek atliktas svarīgas veselības pārbaudes, cerot, ka slimība pati no sevis pazudīs. Taču onkoloģisko slimību gadījumā būtiska nozīme ir agrīnai diagnostikai un savlaicīgai ārstēšanai. «Diemžēl kovida pandēmijas laiks, kad jau divus gadus esam bijuši spiesti dzīvot ierobežojumos, ir darījis savu, novēršot uzmanību ne tikai no onkoloģiskajām, bet arī citām slimībām. Ļoti cietusi hronisko slimību diagnostika un ārstēšana,» atzīst onkoloģe.

Pētījumi liecina, ka mirstību no vēža par vienu trešdaļu samazinātu profilakse un veselīgs dzīvesveids, vēl par vienu trešdaļu – savlaicīga diagnoze un atbilstoša ārstēšana. Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests jau kopš 2009. gada īsteno valsts apmaksātu vēža agrīnas atklāšanas programmu, kuras ietvaros sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem reizi trijos gados tiek izsūtīta uzaicinājuma vēstule veikt dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumu. «Kaut arī šobrīd tiek runāts tikai par vakcināciju pret Covid-19, tomēr arī vakcinācija pret citām saslimšanām nav apstājusies. Arvien aicinu aizdomāties par vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu, kas pieejama ne tikai meitenēm no 12 gadu vecuma, bet no šī gada arī puišiem no tāda paša vecuma. Šī vakcīna nodrošina ievērojami plašāku aizsardzību pret vēža veidiem, kurus izraisa kāds no cilvēka papilomas vīrusa tipiem,» turpina Šepte. Tāpat sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados tiek izsūtīts uzaicinājums veikt krūts vēža skrīninga izmeklējumu. «Pasaules medicīnā arvien biežāk izskan, ka krūts vēža skrīninga izmeklējumus iesaka veikt sievietēm jau pēc 40 gadu vecuma,» norāda Šepte. Vēl iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi gadā ir iespēja veikt valsts apmaksātu slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs kā skrīninga testu zarnu vēzim. Šīs pārbaudes veikšanai uzaicinājuma vēstule netiek sūtīta. Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, iedzīvotājam ir jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē.

Skrīnings ir metode, kā nepieļaut vēža attīstību un atklāt audzēju agrīnā stadijā pirms simptomu parādīšanās. Lai gan atsaucība dalībai vēža skrīningā pakāpeniski palielinās, tā joprojām ir zema. «Regulāras veselības pārbaudes ir ieguldījums veselībā, labsajūtā un labklājībā. Ar skrīninga jeb profilaktisko pārbaužu palīdzību slimību iespējams atklāt sākuma stadijā, kad pirmie simptomi vēl nav parādījušies, tādēļ pārbaudes jāveic arī tad, ja šķiet, ka ar veselību viss ir kārtībā. Jebkuram cilvēkam ir jārūpējas par savu veselību, diemžēl pandēmijas laiks – pēdējie divi gadi – ir krietni mazinājis iedzīvotāju atsaucību skrīninga veikšanai. Cilvēks sevi pats zina un pazīst vislabāk, ja ir pamanītas kaut kādas izmaiņas pašsajūtā vai, teiksim, uz ādas parādījušies kaut kādi veidojumi, nevajadzētu šo faktu ignorēt un atlikt ārsta apmeklējumu uz vēlāku laiku. Onkoloģiskā saslimšana I un II stadijā praktiski vienmēr ir izārstējama. Visu neskaidrību gadījumos pirmais speciālists, pie kā ir jāvēršas iedzīvotājam, tas ir ģimenes ārsts,» saka onkoloģe.