Pieaugot saslimstības ar Covid-19 rādītājiem Ventspilī un novadā, piektdien pilsētas domē tika sasaukta Krīzes vadības darba grupas sēde, kurā izvērtēja pašreizējo epidemioloģisko situāciju. Sēdē piedalījās Slimību profilakses un kontroles centra Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā epidemioloģe Jeļena Mundeciema.
Jeļena Mundeciema: sevi var piemānīt, bet vīrusu ne
0Kāpēc tika sasaukta Krīzes vadības darba grupas operatīvā sēde?
– Pašvaldības kompetencē ietilpst sasaukt darba grupu krīzes situācijās. Kad jautājumi skar epidemioloģisko drošību, aicina arī mani. Šī sēde tika sasaukta, jo Ventspilī un novadā vērojami augsti Covid-19 saslimšanas rādītāji.
Kādi ir šie rādītāji?
– Vidēji katru dienu pilsētā un novadā konstatējam līdz 100 jauniem saslimšanas gadījumiem. Piemēram, 3. novembrī pilsētā un novadā bija fiksēti 99 gadījumi. Mēs nedalām pilsētu un novadu, jo daudzi pilsētnieki strādā novadā, un otrādi. Tāpat Ventspilī strādā Kuldīgas, Talsu un pat Tukuma iedzīvotāji. Visā Ziemeļkurzemes reģionā, kuru kontrolē mūsu reģionālā filiāle, reģistrējam līdz 200 saslimšanas gadījumu katru dienu.
Kā jums šķiet, kāpēc, neraugoties uz mājsēdi, tomēr saslimstības pieaugums turpinās?
– Mājsēdes efekts nevar būt ātrs, un vēl šobrīd mēs reģistrējam tos, kuri inficējušies pirms mājsēdes, vai viņu kontaktpersonas. Pandēmijas apstākļos – ne tikai tagad, bet visu laiku, kamēr notiek cīņa ar kovidu, ikvienam cilvēkam ir jāizjūt atbildība par to, kas notiek, un jāsaprot, ka jebkura viņa darbība vai bezdarbība var ietekmēt valstī notiekošo. Diemžēl mēs visi esam vienā laivā, un, ja viens airē pa straumi, bet otrs – pret to, tad kustības uz priekšu jeb efekta no tādas rīcības nebūs. Gadās, ka viens cilvēks domā: ja es to neizdarīšu, liela bēda no tā visa nebūs, vai arī – lai to dara citi. Taču rezultātā tādi sīkumi saliekas vienā kopīgā problēmu ainā, kas mums šobrīd ir izveidojusies.
Kādas cilvēku darbības vai bezdarbības, jūsuprāt, veicinājušas slimības uzliesmojumu pilsētā un novadā?
– Minēšu vienu piemēru, par kuru es runāju darba grupas sēdē. Vienā ģimenē bērnam ir jābūt karantīnā. Attiecīgi viņam ir jāievēro likuma noteiktie ierobežojumi. Taču ģimene pārkāpj likumu un karantīnas nosacījumus, aizbraucot kopā ar bērnu uz kaimiņu pilsētiņu ciemos pie vecmāmiņas un vectētiņa. Šajā pašā ģimenē dzīvo vēl viens cilvēks gados, ciemos nāk mammas brālis ar savu ģimeni. Un rezultātā tikai tāpēc, ka viens bērns, kurš tobrīd vēl nebija slims, bet bija tikai kontaktpersona bērnudārzā, neievēroja karantīnu, mēs ieguvām 17 saslimšanas gadījumus, kas saistīti ar šo ģimeni. Tas ir spilgts piemērs tam, ar kādu ātrumu izplatās vīruss un kā viens pārkāpums izraisīja neparedzamas sekas. Otrs augstās saslimstības cēlonis – lielie pilsētas uzņēmumi, kuros notiek kovida uzliesmojumi. Ne vienmēr administrācija sper vajadzīgos soļus un nosūta karantīnā kontaktpersonas no darbinieku vidus. Darba devējam šķiet: ja katru dienu notiek testēšana, tad viņi var atklāt visus saslimušos – un preventīvi nesūta kontaktpersonas karantīnā. Rezultātā, ja no viena diviem gadījumiem kontaktpersonas nav nosūtītas karantīnā, bet turpina strādāt uzņēmumā, un eksprestesti pagaidām neko nav uzrādījuši, viņi var inficēt citus, ja paši tomēr izrādīsies inficējušies. Tādēļ darba devējiem ļoti svarīgi ievērot likumdošanu un kontaktpersonu karantīnas prasības ievērošanu savā dzīvesvietā neaizvietot ar testēšanu.
Tas attiecas tikai uz vakcinētajiem vai uz nevakcinētajiem arī?
– Šobrīd likumdošana nosaka, ka ikvienai kontaktpersonai, neatkarīgi no tā – vakcinēta vai nevakcinēta –, ir jāievēro karantīna. Turklāt pirmie simptomi var būt tādi, ka cilvēki domā, ka saslimuši ar kaut ko citu – sāp galva, iesnas, klepus, sāp kakls, sarkanas, iekaisušas acis. Ja cilvēks ir kontaktpersona, tad nekādā gadījumā nevajag sasaistīt šos simptomus ar citām infekcijām. Ņemot vērā pašreizējo kovida stāvokli Latvijā, jebkuras problēmas ar veselību ir jāizvērtē vispirms caur iespējamo kovida saslimšanas prizmu, un obligāti ir jāveic tests.
Starp citu, jau otro gadu nedzirdam par gripas, akūto respiratoro vīrusu infekciju un citām rudenim raksturīgajām infekciju epidēmijām. Kā jūs to komentētu?
– Gripai Ventspilī laiks vēl nav pienācis, taču tās monitorings jau ir uzsākts. Ģimenes ārsti katru nedēļu mums nodod ziņas par asām respiratorajām saslimšanām, pneimonijām, kuras viņi reģistrē. Viss notiek tāpat kā vienmēr. Tomēr šajā periodā mums ir ļoti svarīgi samazināt tieši kovida saslimšanas līmeni.
Ko jūs gribētu pateikt iedzīvotājiem šajā sakarā?
– Vispirms gribu atgādināt, ka ikvienam cilvēkam, kurš nodevis testu un saņēmis pozitīvu rezultātu, nesagaidot epidemiologa zvanu, ir jāuzvedas kā ar kovidu saslimušajam saskaņā ar tiem ieteikumiem, ko sniedz Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Ja tas ir strādājošais, tad saskaņā ar likumdošanu viņam ir jāinformē par to savs darba devējs. Ja tas ir bērns, kurš vēl mācās vai apmeklē bērnudārzu, vecākiem par to ir jāinformē izglītības iestāde. Saņemot tādu ziņu no darbinieka, darba devējam ir jānosaka kontaktpersonu skaits un jānosūta saraksts uz elektronisko adresi, kas norādīts SPKC darba devējiem. Savukārt kontaktpersonas ģimenē pēc saslimušā dzīvesvietas palīdz apzināt ģimenes ārsti. Visa informācija un rekomendācijas ir lasāmas SPKC mājaslapā. Gribētu visiem atgādināt, ka ir kopējās intereses un personīgās. Es vienmēr minu kā piemēru ceļu satiksmes noteikumus. Ja kādam pēkšņi sagribējies pārkāpt noteikumus un braukt kā Anglijā, pa ceļa kreiso pusi, tad viņš apdraudēs visus pārējos satiksmes dalībniekus. Ņemot vērā to, ka vakcinēšanas aptvere pie mums vēl nav pietiekami augsta, mums ir maksimāli precīzi jāpilda un jāievēro visas ārkārtējās situācijas un mājsēdes prasības.
Vai ir konstatēti kādi ļoti izteikti noteikumu pārkāpšanas gadījumi?
– Valsts un Pašvaldības policijas gan brīdina pārkāpējus, gan soda. Visspilgtākais piemērs no pēdējiem – gadījums ar slimo sievieti, kas pagājušajā ceturtdienā ar sabiedrisko transportu devās no Piltenes uz Ventspili veikt rentgenu. Signālu par to saņēma Pašvaldības policija, pāradresējot to Valsts policijai. Policija apturēja autobusu un izsēdināja slimo sievieti. Par laimi, autobusā bija tikai septiņi pasažieri un šoferis un autobuss nepaguva tālu aizbraukt no Piltenes, tā ka pasažieri ar saslimušo atradās vienā salonā kādas desmit minūtes. Šis kontakts tiek uzskatīts par nenozīmīgu un pārējiem pasažieriem nevajadzēja doties karantīnā, viņiem vienkārši ir jāvēro sava veselība. Taču ir arī tādi gadījumi, par kuriem policiju neinformē tikai tāpēc, ka cilvēkiem tie šķiet nenozīmīgi – kā gadījums ar bērnu kontaktpersonu, par kuru es stāstīju mūsu sarunas sākumā. Tagad vīruss tik agresīvi sevi izpauž, ka bieži saslimst visa ģimene.
Sabiedriskajā transportā ir jāievēro īpaša piesardzība, vai ne tā?
– Piekrītu, jo īpaši maršrutniekos un nelielos autobusos ar mazu gaisa apjomu. Lai arī darbojas ierobežojumi saistībā ar pasažieru skaitu, nekad nevar izslēgt, ka salonā būs kāda kontaktpersona vai kovidpozitivīvs cilvēks, kas pārkāpj likumdošanu, vai tāds, kurš vēl nezina, ka ir saslimis. Daudzi nepareizi nēsā maskas – tā var būt uz zoda vai aizsegt tikai muti, bet deguns paliek atvērts; daudzi, apsēžoties sēdvietā, noņem masku. Tas nav pieļaujami! Var piemānīt sevi, epidemiologu, ģimenes ārstu, bet vīrusu nepiemānīsi. Attieksimies pret apkārtējiem tā, kā mēs gribētu, lai attiecas pret mums. Tagad tas ir jo īpaši svarīgi – neslēpt, nemelot.
Jūs vai jūsu kolēģi esat saskārušies ar agresīvu attieksmi?
– Diemžēl jā. Nesen mana kolēģe aptaujāja pa tālruni saslimušo, kura apgalvoja, ka dzīvo viena. Tomēr tālrunī bija dzirdama vīrieša balss. Kad epidemioloģe uzdeva saslimušajai jautājumu, klausuli paņēma vīrietis, kas bija neapmierināts un uzvedās diezgan agresīvi. Bet nākamajā dienā šis pats vīrietis zvana mums un lūdz apstiprināt, ka viņš ir kontaktpersona un viņam ir vajadzīga slimības lapa. Vai vēl viens piemērs: atbraukusi kompānija no Dānijas, dažiem bija saslimšanas simptomi. Viens no viņiem saslima pa īstam un nodeva testu, kas izrādījās pozitīvs. Es zvanu viņam un vaicāju, ar ko viņš atbrauca, bet atbildē dzirdu: kāda jums starpība, viņi jau tik un tā aizbraukuši atpakaļ uz Dāniju! Rodas jautājums: kāpēc cilvēkiem ar simptomiem vajadzēja braukt no Dānijas uz šejieni uz četrām dienām un inficēt visus savus tuviniekus! Cilvēki brīvi ceļo, apmeklējot gan valstis ar augstu saslimstības rādītāju, gan ar zemu, un neuzskata par vajadzīgu informēt par pārvietošanās maršrutu. Daudzi vēl joprojām nenovērtē pašreizējās situācijas nopietnību, tādēļ arī mums ir tik augsti saslimšanas rādītāji. Pašreizējā situācija liek aizdomāties par pašām vienkāršākajām sadzīves lietām un vērtībām. Un atnāk izpratne, ka vislielākā vērtība – tā ir veselība.
Komentāri (0)