Pateicoties dabas inženieru bebru aktivitātēm un Dibiņu māju saimnieka Ģirta Grīviņa acīgumam, atvērta jauna lappuse Latvijas vēstures grāmatā. Viņi uzgājuši neapstrīdamu liecību par cilvēku klātbūtni Austrumbaltijā senākā akmens laikmeta paleolīta beigās.
Pirms vairāk nekā 12 tūkstošiem gadu kāds šeit dzīvojušais mednieks no ziemeļbrieža raga izgatavojis, kādu laiku lietojis, tad pazaudējis vai izmetis mēslainē vienkāršu darbarīku – arheologi to dēvē par Lingbi cirvi. Visnotaļ necilu darbarīku, kam šobrīd ir milzīga informatīva nozīme. Tas ar maksimālo pieejamo precizitāti pasaka, kad Austrumbaltijā ienākuši pirmie cilvēki.
Mācību grāmatas vēsta, ka tas noticis 8500 tūkstoš gadu pirms Kristus. Arheologs Ventspils muzeja direktora vietnieks Armands Vijups secina, ka tagad grāmatas jāpārraksta, jo šis atradums mūsu vēsturi padarījis vismaz par 2000 gadiem senāku.
Unikālā priekšmeta atradējs Ģirts Grīviņš tobrīd dzīvoja netālu no Ventas pietekas Zaņas, Lietuvas pierobežā. Kā jau mazo upīšu tuvumā, te netrūkst bebru, un viņu dzīvesveids ir aizsprostu būvēšana upēs, grāvjos, meliorācijas caurulēs.
Arī pie Ģirta mājām Zaņas pietekā Mellupītē 2009. gada pavasarī bebri bija uzbūvējuši dambi. Saimnieks Ventas Balsij stāsta, ka pavasarī ķēries pie tā izjaukšanas un piepeši zaru un dubļu jūklī pamanījis kaut ko interesantu. „Redzami bija tikai kādi 5 -7 centimetri, izskatījās pēc ziemeļbrieža raga”. 70. gadu beigās Ģ. Grīviņš piedalījās arheoloģijas nometnē kopā ar Armandu Vijupu. Toreiz gūtā pieredze ļāva atradumu novērtēt kā iespējamu senlietu, tāpēc viņš caur biedrošanās portālu draugiem.lv nekavējoties devis ziņu savam sendienu paziņam.
„Kad uzzināju, cik vecs ir šis priekšmets, kājas sāka trīcēt – kāds taču to ir turējis rokās pirms tūkstošiem gadu!” emocionālo pārdzīvojumu atceras Ģ. Grīviņš.
Kādam nolūkam kalpojis šis 21 cm garais priekšmets arheologi var tikai minēt. Iespējams, tas tika izmantots koka apdarināšanai, iespējams kalpojis slieteņu stiprināšanai – kaut kas līdzīgs telts mietiņam vai čukura nostiprināšanas rīkam. Katrā ziņā šaubu par priekšmeta autentiskumu neesot, jo līdzīgi atrasti daudzviet tagadējās Eiropas teritorijā.
Taču pirmo reizi mūspusē. Lai arī par pielietojumu 100 % ticama versijas neesot, arheologi pārliecināti, ka šis rīks vēlā paleolīta beigās Ziemeļeiropā bijis raksturīga sastāvdaļa mednieku ekipējumā.
Vienisprātis zinātnieki ir arī par apstākļiem, kādos Austrumbaltijā ienāca pirmie cilvēki. A. Vijums stāsta, ka faktiski civilizāciju uz šejieni atveduši ziemeļbrieži. Turpinoties klimata sasilšanai, dzīvnieki devušies tuvāk kūstošajiem ledājiem, un viņiem sekojuši mednieki. Tās varēja būt 10 līdz 50 cilvēku lielas grupas. Kaut kādu apsvērumu vai apstākļu dēļ viņi nevēlējās medīt citus dzīvniekus, piemēram, aļņus, kas mita ar mežu strauji apaugošajā siltākajā teritorijā.
Atraduma izpētē Ventspils muzejs iesaistīja Latvijā kompetentāko senākā akmens laikmeta pētnieci, arheoloģi Ilgu Zagorsku. Pateicoties viņai, Ķīles Universitātes laboratorijā tika veikta priekšmeta fragmenta analīze ar radioaktīvā oglekļa (C14) datēšanas metodi.
Kā ziņo muzejs, rezultāti apstiprināja raga priekšmeta senumu. Izrādījās, ka apstrādātā raga rīks ir 10 340±45 radioaktīvā oglekļa gadus vecs. Pārvēršot šo skaitli, kalendārajos gados, tika secināts, ka vienkāršais raga rīks ticis izmantots 12 500 līdz 12 047 gadus tālā pagātnē.
Senākais cilvēku darinātais priekšmets Austrumbaltijā Ventspils muzejā būs apskatāms no 11. marta. Atradējs Ģirts Grīviņš to muzejam ir uzdāvinājis. Bet viņš pats sūta sveicienus no Norvēģijas, kur šobrīd strādā meža darbos.
Komentāri (0)