Nazarenko: Covid-19 nav parasta gripa

Kāds šobrīd ir Covid-19 nodaļas gultu piepildījums?

– Nodaļas kapacitāte ir mainīga, jo nodaļas pirmā funkcija ir infekcijas izslēgšana pacientam ar aizdomām par Covid-19. Pati slimnīca Covid-19 analīzes var veikt ļoti ierobežotā daudzumā. Parasti analīžu atbildes saņemam nākamajā dienā, jo tās veic laboratorija Rīgā. Kamēr tiek noteikta infekcijas esamība vai neesamība, pacients atrodas mūsu nodaļā – viens pats palātā, izolēts no citiem, lai mazinātu infekcijas izplatīšanos. Bet periodiski ir situācija, ka pirmajā stāvā vairs nav brīvu gultu, un tad mēs sākam uzņemt arī diagnosticētus Covid-19 slimniekus. Tad attiecīgi pacientu skaits kļūst lielāks. Tāda situācija ir bijusi vairākas reizes. Pirmo reizi ap Ziemassvētkiem. Otro reizi – februārī. Un tagad joprojām mūsu nodaļā ir vairāki Covid-19 pacienti atsevišķās palātās. Lielākā daļa vai nu tiek izrakstīti uz mājām, vai pārvesti uz citām nodaļām, ja viņiem nav konstatēta Covid-19 infekcija.

Cik kopumā Covid-19 pacienti mūsu slimnīcā līdz šim ir ārstēti?

– Kopš septembra sākuma, kad Ventspils slimnīcā tika ievietots pirmais Covid-19 pacients, ir ārstēti jau vairāk nekā 500 pacienti.

Vai slimnīcā ar šo infekciju nonāk arī gados jauni pacienti?

– Tur jau tā lieta, ka gados jauni pacienti – 30 un 40 gadus veci – nav retums. Un ne vienmēr viņiem ir nopietnas hroniskas slimības. Cilvēks dzīvojis normālu dzīvi, uzskatījis sevi par veselu, inficējies ar Covid-19 un kļūst smagi slims. To nekad nevar paredzēt, kuram būs smaga slimības gaita un kuram nebūs. To nevar prognozēt ne pēc analīzēm, ne pēc radioloģiskajiem izmeklējumiem. Ir bijuši gadījumi, kad ar ļoti plašu plaušu bojājumu cilvēkam nemaz nav nepieciešams papildu skābeklis, viņš izrakstīts no slimnīcas un uz mājām devies laimīgs un vesels. Bet ir gadījumi ar it kā nelielu plaušu bojājumu, bet pacients tiek ievietots Intensīvās terapijas nodaļā ar plaušu mākslīgo ventilāciju. Slimnīcā pavadītais laiks ir dažāds. Visbiežāk pacients slimnīcā pavada septiņas līdz desmit dienas. Smagie pacienti vidēji piecas līdz septiņas dienas elpo skābekli un tad vēl dažas dienas mums ir jāpārliecinās, ka pacients jūtas labi, ka viņam nav akūtas infekcijas simptomu, viņam pietiek skābekļa, nav temperatūras vai citu nopietnu simptomu. Tad viņš ir izrakstāms no slimnīcas. Protams, pēc Covid-19 var būt dažādas sekas – pacientam var būt ilgstošs nespēks, galvas reiboņi, kādam joprojām var būt elpas trūkuma sajūta. Tas vairāk ir subjektīvi, un bieži vien no tā var tikt vaļā tikai pēc rehabilitācijas kursa. Man vairāki pacienti stāstījuši, ka pēc rehabilitācijas kursa viņiem paliek labāk un viņi dzīvo normālu dzīvi.

Vai daudz ir pacientu, kuri pie mediķiem vēršas novēloti, ielaiž saslimšanu līdz smagam stāvoklim?

– To var teikt par jebkuru saslimšanu. Tas ir atkarīgs no katra cilvēka. Ir cilvēki, kuri tiešām novelk līdz pēdējam. Ir arī tādi, kuri vienreiz izmērot konstatē augstu temperatūru un uzreiz skrien uz slimnīcu. Principā nav nekas citādāks, salīdzinot ar citām slimībām. Taču tieši ar Covid ir tā, ka cilvēks var nemaz nejust, ka viņam jau ir iestājies skābekļa bads un viņam nepieciešams papildu skābeklis. Pietrūkstot skābeklim, cilvēks paliek nekritisks. Viņš nesaprot, kas ar viņu notiek, un var pat kļūt eiforisks. Tādēļ ir risks, ka pacients novēloti nokļūst slimnīcā.

Kā tuvinieki var atpazīt skābekļa badu un saprast, ka ģimenes loceklis ir nekavējoties jānodod mediķu rokās?

– Acīmredzamas pazīmes ir smagāka elpošana. Darot kādas ikdienas darbības, cilvēks pēkšņi apstājas, viņam jāatpūšas. Var arī būt tieši otrādi – cilvēks uzvedas pārāk aizdomīgi labi. Saka, ka viņam viss ir kārtībā, viņš ir tādā kā eiforijā, laimīgā neziņā. Citreiz ir arī miegainība. Tā jau ir nākamā pazīme pēc visām iepriekš minētajām. Cilvēks grib gulēt, neko negrib dzirdēt. Viņš it kā ir nomodā un pat runā, bet visu laiku aizver acis, mieg ciet, sasedzas ar segu. Tas jau ir brīdis, kad jārīkojas neatliekami.

Vai Ventspils slimnīcā visu laiku ir smagi pacienti, kas ir pieslēgti pie skābekļa aparātiem?

– Jā, protams. Mums slimnīcā ir sešas intensīvās terapijas gultas tieši Covid-19 pacientiem, un ikdienā vismaz puse ir aizņemtas. Nesen mūsu nodaļā iegādātas divas augstas plūsmas nazālās kaniles, kas ļauj pacientam nodaļā nodrošināt efektīvāku skābekļa pievadi, līdzīgi kā to dara intensīvajā terapijā. Ja tie jau tiek izmantoti, tad pacientu ar smagu slimības gaitu jāpārvieto uz Intensīvās terapijas nodaļu.

Nāves gadījumi ir bieži?

– Diemžēl nāves gadījumu netrūkst. Protams, lielākoties tie ir vecāka gadagājuma pacienti ar hroniskām saslimšanām, bet mēdz būt arī gados jaunāki cilvēki. Viņi gan cīnās ilgāk – divas nedēļas vai pat mēnesi. Bet, ja ir patiešām ļoti smagi plaušu bojājumi, arī jaunāku cilvēku spēki izdziest.

Mēdz būt arī pozitīvi gadījumi, kad pacients ir izķepurojies no šķietami bezcerīgas situācijas?

– Bez šaubām, mums ir vairāki tādi gadījumi. Piemēram, aprīlī mums nodaļā bija trīs šādi pacienti, kuri pabijuši intensīvajā terapijā pie mākslīgās plaušu ventilācijas un pēc tam pārvesti uz terapijas nodaļu, kur viņi turpināja ļoti ilgstošu rehabilitācijas kursu. Viņi vēl ilgi elpoja skābekli un visi trīs arī izgāja rehabilitāciju Vaivaros. Viens no šiem pacientiem jau apmeklēja mūsu slimnīcu, lai izteiktu pateicību ārstiem. Tie ir mūsu veiksmes stāsti. Protams, vidēji smagi pacienti tiek izrakstīti katru dienu. Viņiem slimības norise bijusi vieglāka un viņi atveseļojas ātrāk.

Kā jūtas personāls, kas jau ilgstoši strādā paaugstināta stresa apstākļos?

– Lielākā izdegšana bija tajā brīdī, kad ar Covid-19 saslima arī vairāki mediķi, jo pārējiem vajadzēja strādāt vairāk, piesedzot saslimušos mediķus. Pīķis bija ap Ziemassvētkiem. Tas bija līdz šim grūtākais periods. Tagad visi mediķi ir ierindā – vai nu pārslimojuši, vai arī vakcinēti, un darbs notiek ikdienas režīmā. Mēs jau esam pieraduši pie Covid-19. Zinām, kā to ārstēt un kā rīkoties. Zinām, ka ar lielāku varbūtību pacientam viss beigsies labi. Jo tie sliktākie gadījumi ir ļoti reti. Līdz ar to arī pacienti jūtas mierīgāki. Pacientam ir ļoti svarīgi zināt, ka viss būs labi un ka viņš izveseļosies.

Vai visi mediķi slimnīcā ir vakcinēti?

– Ir daļa, kas vēl nav vakcinēta. Katram ir savi iemesli, tai skaitā daļa vakcinēšanos atliek, jo viņi jau ir pārslimojuši un ir zināms, ka vismaz pusgadu imunitāte saglabājas. Manuprāt, situāciju ļoti ietekmē tas, ka mediji vairo negatīvo attieksmi pret vakcinēšanos, un tas, ko cilvēki lasa internetā. Viens uzraksta negatīvu komentāru, un citi uzreiz atbalsta viņu – kaut ko ir dzirdējuši, kaut ko lasījuši. Vienam no tūkstoš vakcinētajiem bijušas komplikācijas, un tiek pieņemts, ka noteikti vakcīna ir vainīga. Viņi atrod vainīgo – šajā gadījumā vakcīnu – un priecīgi ziņo visiem pārējiem. Daudzi saka, ka tā ir parasta gripa. Varbūt sākotnēji tā arī izskatās pēc gripas, tomēr es neatceros nevienu gadu, kad Infekciju slimību nodaļai būtu jāaizņem veseli divi stāvi, lai ārstētu gripas izraisītas pneimonijas. Covid-19 tiešām izraisa vairāk komplikāciju, un tās ir smagākas. Tāpēc varu apliecināt, ka šī infekcija nav parasta gripa un tā noteikti ir bīstamāka.

Jūs kā mediķis varētu paskaidrot, kāpēc cilvēkiem ir jāvakcinējas? Ko tas dod jums pašam, un ko tas dod sabiedrībai?

– Tas dod drošības sajūtu. Tas, protams, nenozīmē, ka es tagad pa nodaļu staigāšu bez maskas un bez aizsargtērpa. Bet kopumā tas man dod drošības sajūtu, ka varu apmeklēt savus radiniekus un pats neslimošu smagā formā. Ikdienā redzot smagos pacientus, es zinu, kā var būt. Ko tas dod sabiedrībai? Ir sabiedrības daļa, kas nevar vakcinēties, jo viņiem ir alerģija pret kādu vakcīnas komponentu vai slikta imunitāte. Šādi cilvēki nedrīkst vakcinēties, viņiem jācer uz to sabiedrības daļu, kas būs pietiekami atbildīga, lai vakcinētos un tādā veidā pasargātu viņus no saslimšanas ar Covid-19 infekciju. Pasaules vēsturē vakcinācija jau vairākas reizes ir sevi pierādījusi kā efektīvu metodi. Bet cilvēki jau ātri aizmirst visu slikto. Viņi aizmirst, ka agrāk cilvēki mira no difterijas, poliomielīta un citām bīstamām infekcijām. Tagad viņi nemaz neatceras par šīm slimībām un šķiet pašsaprotami, ka to vairs nav.

Mediķi iesaka:

Pediatrijas dienesta vadītāja Ieva Ozola: «Vēlos uzrunāt bērnu vecākus un pedagogus, kuri strādā ar bērniem un jauniešiem, vakcinēties pret Covid-19 infekciju. Bērni ar Covid-19 slimo ļoti viegli, pat nemanāmi, taču komplikācijas pēc pārslimotas infekcijas var būt smagas. Vakcinācija ir vienīgais veids, kā mēs varam pasargāt savus bērnus.»

Kurzemes Acu centra vadītājs Kaspars Ozols: «Es aicinu vakcinēties pret Covid-19 infekciju. Pats esmu vakcinējies jau pirmajā dienā, kad vakcīna bija pieejama Latvijā. Es ticu, ka vakcinācija ir vienīgais veids, kā mēs varam atgriezties normālā dzīvē, apmeklēt publiskus pasākumus un ceļot.»