Lembergs: rokas nenolaižu un nenolaidīšu

Kā šobrīd notiek jūsu ikdienas darbs kā domes priekšsēdētājam?

– Domes priekšsēdētājs nav izpilddirektors. Viņš ir politiskais līderis, kurš aktīvi piedalās politikas veidošanā un kā pirmais atbild par rezultātu. Cenšos veidot tādu pilsētas attīstības stratēģiju un taktiku, lai jebkurā brīdī par jautājumiem, kuri ir pašvaldības kompetencē, varu sakarīgi atbildēt. Formula vienkārša. Veiksmei ir daudz autoru un veidotāju. Neveiksmei esmu es viens. Tā ir taisnīgi! Man nav tiesību slēpties aiz citu mugurām. Tik tiešām – pat nelielam rezultātam ir kolektīvs darbs. Svarīgi ir noķert idejas. Tās pasniedz daudzi. Bieži pat cilvēki domā, ka viņi nav sadzirdēti. Ir. Idejas, to gadā ir simtiem. Šīs idejas jāatstrādā, tas ir – jāizanalizē. Ir idejas, kuras parādās, bet iedzīvinās pat pēc 10, 20 un vairāk gadiem. Piemēram, koncertzāle kā komplekss, zinātnes centrs, pils kompleksa restaurācija, tagad muzejs, Mazbānītis, bibliotēku reforma, augstskola, Olimpiskais centrs, apstrādājošā rūpniecība! Šobrīd – rodelis, brīvdabas muzejs, moderns nams senioriem, relaksācijas centrs ģimenei, rūpnieciskās ēkas, IKT (cilvēki, infrastruktūra), izglītības kvalitāte bērnudārzos un skolās.

Cik aizņemta ir jūsu diena?

– Ņemiet vērā – Ventspils nav vientuļa sala. Šobrīd es strādāju no pulksten 7.30 līdz 18.30. Esmu labi informēts par visiem jautājumiem, kas man jāzina, lai politiski vadītu pilsētu. Aktīvi strādāju ar domes materiāliem, tai skaitā komisiju, komiteju un citu koleģiālu institūciju materiāliem. Procesi valdībā plus Latvija–ES. Protams, izpaliek personīgie kontakti. Tad informācija būtu pilnīgāka, bet aizņemtu arī vairāk laika. Katru dienu noeju apmēram 5,5 kilometrus, vēl atbilstoši ierobežotajām iespējām stundu vingroju. Pusotru stundu atbildu uz vēstulēm. Brīvdienās vairāk.

Vai jūtat, ka tiek veiktas apzinātas darbības, lai ierobežotu jūsu līdzdalību domes darbā? Vai izdevies nodrošināt prasīto datoru?

– Atšķirībā no demokrātiskām valstīm Latvijā ir liegta pieeja datoram un komunikācijai, strādāšanai attālināti. Vienlaicīgi tiek pārgudri pļāpāts par socializāciju, nodarbinātību un tamlīdzīgām lietām. Latvija būs spiesta kļūt modernāka un demokrātiskāka. Rietumos – bet Latvija ir austrumos – primārs ir mērķis: ja cilvēks nav pieķerts, apsūdzēts vardarbīgos, ļoti smagos noziegumos, bet jānodrošina, lai viņš nepazūd un ir kontrolējams, viņam uzliek elektronisko aproci, kas nodrošina iespēju konstatēt viņa atrašanās vietu līdz centimetram. Turklāt tas ir bez maksas. Protams, ja kronis grib fiziski apsargāt, apkopt, apkalpot, barot un tā tālāk, lūdzu, bet nodokļu maksātājiem tas viss jāapmaksā.

Vai esat labi informēts par procesiem Ventspilī?

– To minimumu, kas man jāzina, – es zinu. Bet pietrūkst kontaktu ar dzīvu pilsētu, dzīviem cilvēkiem, pietrūkst emociju, dzīvas atgriezeniskās saites un pilsētas smaržas. Es redzēšu, jutīšu to, ko citi nepamanīs. Tā tas ir.

Cik bieži drīkstat satikt advokātu un ģimeni? Vai Covid-19 ierobežojumi to ietekmē?

– Ir Covid-19 karantīna. Līdz ar to klātienes komunikācija ir tikai ar advokātiem. Ar ģimeni – telefons, sarakste, tai skaitā bildes. Daudz bilžu.

Atsevišķi cilvēki cer, ka šī situācija jūs salauzīs. Vai viņu cerības ir pamatotas?

– Lai turētu apcietinājumā – jābūt pamatam. Pirmās instances tiesas spriedums nav pamats. Tāda pieeja ir atbilstīga Eiropas cilvēku pamattiesībām, kas ir izklāstīta konkrētos piemēros Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē un spriedumos. Ko tas nozīmē, var iepazīties svaigā tās spriedumā Višņevskis pret Latviju. Varat salīdzināt abus gadījumus – Višņevska un Lemberga. Proporcija 100:0. Pret mani pamats ir vienāds ar 0. Bet jūs atceraties Bordāna bļāvienu tiesai ar uzdevumu politiskās lietās lemt, kā izdevīgi Bordānam. Apmaiņā tiesnesi paaugstina amatā, arī algu paceļ. Dots devējam atdodas.

Lielākā cietēja ir ģimene. Man ir labāki apstākļi nekā Starptautiskajā kosmosa stacijā. Vienīgi no veselības viedokļa es lidojumam kosmosā, nerunājot par Marsu vai Veneru, nederu. Šim ceļojumam neesmu ne trenēts, ne savācies, ne kāds man deva vārdu aizstāvēties. Izlēma aizmuguriski, kas atbilst Staļina standartiem, pat ne padomju. Paldies Bordānam un tiesai par rūpēm. Mani nesalauzīs!

No kurienes jums ir tas spīts un cīņasspars?

– Man nav pieņemams, ka, lai mani politiskā cīņā vinnētu, tiek izmantota klasiska totalitāra režīma pārbaudīta rīcība. Izvirzīt kriminālas apsūdzības un tās uzturēt kā valsts politikas dienaskārtību vairāk nekā divdesmit gadus. Cik ir cilvēku, kuri zina, par ko mani tiesā un par kādiem noziegumiem Rīgas tiesa – kā pirmā instance no trijām – piesprieda cietumsodu? Ļoti maz. Vai cilvēki zina, ka esmu cietumā par to, ka it kā pirms 26 gadiem izspiedu Lat Transnafta daļas no Bankas Baltija īpašnieka Aleksandra Laventa? Turklāt – viņš kukuļa spiešanu un došanu kategoriski noraida. Tiesa vienalga lemj – vainīgs. Tas ir tas pats, ka jūs notiesā par automašīnas zādzību, bet tās īpašnieks saka – nē, man nekas nav nozagts. Tiesa atbild – vainīgs. Kāds komentārs? Absurds. Bet politiski mērķi sasniegti! Visu to diriģē aiz okeāna Latvijas saimnieki, jo viņiem Latvijā politiķi ar savu galvu ir kaitīgi.

Latvijas priekšnieki bļaustās par cilvēktiesību ievērošanu kaimiņvalstīs, kaut paši rāda piemēru, kā pret politisko opozicionāru – Aivaru Lembergu – pielietot kriminālvajāšanu. Tāpēc nepadodos!

Kādas rakstura īpašības jums nepatīk citos?

– Man nepatīk pie varas esošie aprobežotie ļautiņi ar iniciatīvu.

Ko jums pašam vēl ir svarīgi sasniegt savā personīgajā dzīvē?

– Vēlos, lai mana ģimene ir laimīga. Lai pats nejūtu gadus un ir gandarījums par katru nodzīvoto dienu. Jebkuru Ventspils un ventspilnieku veiksmi un neveiksmi uztveru ļoti personīgi, varbūt pārāk.

Vai jums par savu ģimeni ir mierīgs prāts?

– Par ģimeni ir mierīgs prāts, jo mums ir burvīga māmiņa, saimniecīte un mīļsieviete.

Sociālajos tīklos var redzēt, ka jūsu dēliņš Artūrs mammai puķes dāvina, dažādus darbus saimniecībā veic, pat ar traktoriņu brauc. Uzmanību un saimnieciskumu viņš no jums mantojis?

– Tā sanāk. Viņš vēlas, un mēs darbojamies kopā. Jau no viņa mazotnes esmu pircis Kristīnei puķes, kuras pasniedz abi zēni. Tagad, kad manis nav klāt, – Artūriņš saplūc pats un dāvina māmiņai. Priecājos no sirds.

Kā jums patlaban visvairāk pietrūkst, ja neskaita ģimeni un mājas?

– Dabas, mežu, pļavu, zvēriņu, putnu riesta dziesmu, ūdeņu, pilsētas cilvēku un garšas. Dzīva kontakta ar Ventspili un ventspilniekiem. Kad kāds(-a) pienāk un kaut ko pasaka, iesaka, palūdz. Īpaši feini, ja varam ieteikto izdarīt. Tad ir gandarījums.

Vai saņemat vēstules arī no iedzīvotājiem un atbalstītājiem?

– Sirsnīgs paldies! Saņemu gana daudz. Pat pa piecām vēstulēm dienā.

Kas jūs šobrīd visvairāk pārsteidz?

– Cik Latvijai tomēr ir vāji vadītāji. Rezultāts – pie vienādiem starta apstākļiem vakcinācijā uz maija sākumu esam Eiropā pēdējie. Pie vienlaicīga starta – pēdējie. Vajadzēja būt pirmajiem.

Man uzbrūk, piemērs – Zatlera 2011. gada rīkojums nr. 2., ka velku resursus Ventspils attīstībai, apejot citus. Bet tā ir konkurence. Vēl piemērs – kā mums uzbruka, ka koncertzālei Latvija papildus piesaistījām 15 miljonus tā saucamās klimata naudas. Bet solītos energoefektivitātes rādītājus mēs sasniedzām, līgumā solīto izpildījām. Delna zaudēja domei divas Satver­smes tiesas. Tagad Egils Levits šiem cilvēkiem iedeva ordeņus. Nekas. Toties mums ir koncertzāle Latvija ar Mūzikas vidusskolu un strūklaku Fregate «Valzivs». Tas viss mums būs un priecēs arī nākamās paaudzes. Ko atstās pretinieki – žulti?

Esat aizrautīgs veselīga dzīvesveida piekritējs. Ko tas jums devis? Vai ir iespēja to ievērot arī šobrīd?

– Kā minēju, šobrīd Centrālcietumā katru dienu noeju 5,5–6 kilometrus, vēl stundu kosmosa kuģa šaurībā vingroju. Tas man dod iespēju nejust gadus, aktīvi strādāt un atpūsties. Protams, ir veselības problēmas, bet tās arī ārstē ar pareizu fizioterapiju, kuru gan cietumā veikt nav iespējams…

Kā vērtējat savas izredzes pēc vēlēšanām tikt brīvībā? Vai tas tiks pieļauts?

– Tiesa lēmumu par apcietinājumu tā arī nekādi nepamatoja – ne juridiski, ne faktoloģiski. Vienkārši īsi – apcietināt! Kāpēc – lai domā zirgs, kam liela galva. Arī pārsūdzēt varēšot tikai, ātrākais, jūnijā. Tā esot noteikts Latvijas likumā. Sūdzējos Satversmes tiesā. Tā norādīja, ka likums pareizi jāpielieto, pēc augstākajiem cilvēktiesību standartiem, nevis šauri, tehniski. Manu sūdzību ir pieņēmis Tiesībsargs. Tūlīt rak­stīšu Eiropas Cilvēktiesību tiesai, jo vajadzēja Latvijas Satversmes tiesas slēdzienu. Rokas nenolaižu un nenolaidīšu.

Ko jūs novēlētu mūsu pilsētai un ventspilniekiem?

– Ventspils man ir dzīve. Novēlu vienmēr attīstības latiņu turēt visaugstāk. Neiekrītiet uz Kaimiņu, Bordānu, Zīgeristu un viņiem līdzīgo vietējo populistu solījumiem.

Vai saņemat uzmundrinājumu no citiem?

– Jā. Mani ļoti uzmundrina, apkārtējie ar rūpēm jautā: Aivar, kā jūties? Turies! Aivaru par premjeru! Un tā tālāk un tā joprojām. Stāsta, kā viņiem, radiem un draugiem patīk Ventspils. To nevar nopirkt! Tās ir labākās dopinga zāles!