Aicina vērtēt Sāremā vēja parku

Igauņu iecere ir patiešām grandioza, un tā vairāk vai mazāk var ietekmēt arī Latviju, visvairāk kurzemniekus. Kompānijas Saare Wind Energy projekts paredz jūrā izbūvēt vēja parku ar 100 turbīnām, kuru augstums plānots līdz 310 metriem. Tostarp vēja turbīnu rotora diametrs būtu 250–280 metri. Vēja parka izvietošanai nepieciešamā platība ir aptuveni 196 km² Sāremā salas rietumu piekrastē, Igaunijas teritoriālajos ūdeņos. Jūras dziļums vēja parka apkārtnē ir ap 20–35 metriem. Saražotās elektroenerģijas nodošanai tīklā paredzēts izbūvēt arī elektropārvades kabeļu līnijas.

Vēja parks atrastos aptuveni 55 kilometrus no Ventspils novada Miķeļtorņa, aptuveni 60 kilometrus no Ovišu ciema un aptuveni 80 kilometrus no Ventspils. Piemēram, 320 metrus augstais Eifeļa tornis ir redzams aptuveni 70 kilometru attālumā. Tas nozīmē, ka grandiozais vēja parks ar 310 metrus augstajām turbīnām varētu būt redzams no Miķeļbākas un Ovišiem, bet vakara un nakts stundās turbīnu zibšņi pie jūras horizonta varētu būt redzami arī no Ventspils.

Laikrakstā Ventas Balss publicēts Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) sludinājums ar paziņojumu par priekšlikumu sniegšanas iespēju vēja parka būvniecības projekta pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumam (IVN). VPVB skaidro, ka arī Latvijas sabiedrība var sniegt priekšlikumus saistībā ar ietekmes aspektiem, ko Igaunijai būtu nepieciešams ņemt vērā, izvirzot nosacījumus IVN veikšanai. Ar projekta dokumentiem var iepazīties VPVB mājaslapā vpvb.gov.lv/lv/ivn/parrobezu-ivn. Rakstiskus komentārus, ierosinājumus un priekšlikumus interesenti var iesniegt līdz 4. jūnijam: [email protected] vai pa pastu uz biroja adresi Rīgā.

Ņemot vērā plānotā vēja parka izmērus un atrašanās vietu, Igaunijas Vides ministrija jau pagājušajā gadā informēja Latviju, Lietuvu, Zviedriju un Somiju par pārrobežu IVN procedūras uzsākšanu. Latvija, Lietuva un Zviedrija izteica vēlēšanos piedalīties IVN procesā, savukārt Somija atteicās. Latvija cita starpā interesējās par navigācijas drošību, ietekmi uz radariem, navigācijas un sakaru sistēmām, ietekmi uz kuģu ceļu pieejamību, par iespējamiem nelaimes gadījumu riskiem. Tāpat Latvija uztraucās par iespējamo ietekmi uz nogulumu un straumju kustību, ietekmi uz jūras dzīvotnēm, putniem un jūras augu valsti, kā arī uz Natura 2000 aizsargājamo teritoriju Irbes šaurums. IVN veicēji sola to visu izvērtēt. Savukārt Zviedrija cita starpā norāda, ka jūras vēja parks atrodas vienā no Eirāzijas visvairāk izmantotajiem ūdensputnu migrācijas ceļiem. Tāpat Zviedrija interesējas par zemūdens troksni un citām iespējamām ietekmēm. IVN veicēji atbild, ka notiek zemūdens trokšņa līmeņa vērtēšana pašreizējos apstākļos, kā arī tiks veikta zemūdens trokšņa līmeņa vērtēšana vēja parka būvniecības fāzē, kā arī ekspluatācijas laikā.

Vēja parka projekta IVN gaitā tiek vērtētas ietekmes un veikti papildu pētījumi vairākās jomās: ietekme uz piekrastē dzīvojošo sabiedrību un pašvaldībām; ietekme uz jūras gultnes bioloģiju un dzīvotnēm, jūras zīdītājiem, zivīm, putniem un sikspārņiem; ietekme uz aizsargājamām dabas vērtībām; zemūdens troksnis; ietekme uz valsts aizsardzības spēku sakaru un monitoringa sistēmām; ietekme uz kuģu satiksmi; ietekme uz jūras ūdens kvalitāti; avāriju radītie jūras piesārņojuma riski un citās jomās.

Līdzšinējā pieredze gan liecina, ka pārsvarā izstrādātie IVN ir projektiem labvēlīgi. Tie visbiežāk ietekmes vērtē kā nebūtiskas, dodot zaļo gaismu miljonu vērtajiem projektiem. Iespējams, tāpēc, ka IVN pasūta un apmaksā paši vēja biznesmeņi, piesaistot sev draudzīgos ekspertus un speciālistus.