Pārventas iedzīvotājus ik pa laikam uztrauc dzelzceļa cisternu sastāvi ar bīstamajām kravām, kas virzās cauri dzīvojamajai zonai uz ostas termināļiem. Aprīļa sākumā tāda situācija atkārtojās atkal.
Bīstamās kravas dzīvojamā zonā
13Ventspilniece Irina Ješčenko dzīvo privāto māju rajonā netālu no dzelzceļa pievedceļiem paralēli Dzintaru ielai, kas ved uz ostas termināļiem. Informāciju par cisternu ar bīstamām ķīmiskām kravām viņa saņēma gan no kaimiņiem, gan pati to bija novērojusi. «Pēdējā laikā atkal parādījušies tādi sastāvi,» raksta ventspilniece vēstulē, kas nosūtīta redakcijai. Pārventas iedzīvotāja apraksta situāciju, par kuras liecinieci viņa kļuva 5. aprīlī ap plkst. 18.43. Pa dzelzceļu paralēli Dzintaru ielai, faktiski līdzās dzīvojamai zonai, virzījās aptuveni 30 cisternu vagonu sastāvs, uz kurām bija zaļas krāsas uzraksts Uralhim. Iedzīvotājai ir labi zināms, ka cisternās ar tādu uzrakstu pārvadā šķidrās ķīmiskās kravas – amonjaku, metanolu vai akrilnitrilskābi (NAK).
Iepriekš, pirms vairākām nedēļām, cisternas ar tādu uzrakstu bija pamanītas starp cisternām ar naftas produktiem, kas arī virzījās pa dzelzceļu paralēli Dzintaru ielai. Abos gadījumos Pārventas iedzīvotāja zvanīja uz Valsts vides dienesta SOS tālruni. Taču 5. aprīlī, piezvanot uz Valsts vides dienestu, iedzīvotāja palūdza atbildēt viņai. «Valsts vides dienesta speciālisti man pārzvanīja un apstiprināja, ka cisternās pārvadā ķīmiskos produktus,» apgalvo Irina Ješčenko. Ventspilniece nesaprot, kāpēc bīstamās kravas piegādā uz termināļiem cauri dzīvojamai zonai, ja kādreiz, vairāk nekā pirms 20 gadiem, speciāli šim nolūkam tika izbūvēts dzelzceļa atzars ārpus dzīvojamai zonai un šķirošanas stacija Jūras parks.
Redakcija uzdeva ventspilnieces jautājumu Valsts vides dienestam (VVD) un uzņēmumam Latvijas dzelzceļš. VVD Kurzemes reģionālā pārvalde apstiprināja, ka arī tā ir saņēmusi divas sūdzības no Ventspils par to, ka «5. aprīlī plkst. 18.43 cauri Ventspils pilsētai tika laists liels vilciena sastāvs (vairāk ne kā 30 vagoni) ar ķīmiskām vielām». VVD veica sūdzības pārbaudi. Pārbaudē konstatēts, ka AS Latvijas dzelzceļš ir ievērojis izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumus. Savukārt Ventspils stacijas tehniskā dokumentācija neparedz šādu kravas vilcienu caurlaišanas aizliegumus,» atbild VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece. Speciāliste vienlaikus vērš uzmanību, ka valsts pārvaldes funkciju īstenošanai dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas uzraudzībā un kontrolē, lai nodrošinātu minēto jomu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi, ir izveidota Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Atbilstoši normatīvajiem aktiem inspekcijas amatpersonām, pildot amata pienākumus, ir tiesības pārtraukt vilcienu satiksmi, samazināt kustības ātrumu un aizliegt tehnisko līdzekļu un ritošā sastāva ekspluatāciju, ja pārkāpumi to ekspluatācijā apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, satiksmes drošību vai apkārtējo vidi. «Pēc VVD rīcībā esošās informācijas, apstākļi, kad būtu nepieciešams pārtraukt vilcienu satiksmi, nebija iestājušies,» apgalvo Kļaveniece.
Komentējot ventspilnieces sūdzību, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) apstiprināja, ka veic dažādu kravu pārvadājumus, toskait arī bīstamo. «Bīstamo kravu pārvadāšanā LDz ievēro gan Ministru kabineta noteikumus, gan starptautiskos un iekšējos normatīvos aktus,» apgalvo LDz Ārējo komunikāciju nodaļas vadītāja Ieva Kārkliņa. Viņa turpina: «LDz izprotot iedzīvotāju bažas, lielākoties padod kravu vagonus arī pa citiem ceļiem, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Taču LDz uzsver, ka bīstamās kravas ir atļauts pārvadāt un tas tiek darīts ievērojot visus drošības standartus. Iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam.»
Ventspils domes Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Ilga Zīlniece tāpat apstiprina, ka formāli nepastāv kaut kādi saistošie noteikumi, kas aizliegtu transportēt bīstamās kravas cauri dzīvojamajai zonai. Viņa paskaidroja, ka «pastāv nerakstīta vienošanās, ka visas ķīmiskās kravas uz ostu tiek transportētas, izmantojot apvedceļu caur staciju Jūras parks.» Piekrītot tam, LDz pārstāve Kārkliņa skaidro: gadās, ka ceļš stacijā Jūras parks ir aizņemts, tādējādi sastāvs ar bīstamajām kravām tiek virzīts cauri dzīvojamajai zonai. Savukārt Zīlniece pievērsa uzmanību arī tam, ka cisternas, kas virzās cauri dzīvojamajai zonai, var būt tukšas un nosūtītas uz termināli, lai tās piepildītu ar ķīmiskajiem produktiem.
Situāciju komentēja arī viena no ostas termināļu pārstāvjiem, kas pārkrauj ķīmiskās kravas, – kompānijas VK Terminal Services Darba un apkārtējās vides aizsardzības nodaļas vadītāja Irina Ingelande. Kompānija saņem kravas vagonos ar norādi Uralhim. Tomēr «5. aprīlī ne vagonu padošanas, ne savākšanas no termināļa nebija,» apgalvo Ingelande. Cisternu kustība bija 3. un 6. aprīlī, taču naktī. Viņa arī norādīja, ka amonjaks un naftas produkti termināļos nonāk tikai caur staciju Jūras parks.
Mūsu lasītāja Irina Ješčenko atgādināja, ka ar līdzīgu sūdzību pie Ventas Balss vērsās cita Pārventas iedzīvotāja pirms vairākiem gadiem. Mēs noskaidrojām, ka tas bija 2018. gada novembrī. Toreiz Pārventas iedzīvotāja naktī redzēja dzīvojamajā zonā cisternu sastāvu ar amonjaku, kas virzījās uz termināļiem, un izjuta amonjaka smaku. Ventspils ostā ar ķīmisko kravu pārkraušanu nodarbojas termināļi Ventamonjaks, Ventall Termināls, VARS un VK Terminal Services.
Komentāri (13)
Bet kā mēs dzīvojām lidz Jūras parka izbūves? Paldies dievam , dzīvi esam.
Ja daži cilvēki grib, lai osta pārtrauc pārkraut kravas, tad tie, kuri ostā strādā - negrib palikt bez darba. Arī pensijas nenokrīt no debesīm, bet tās nopelna strādājoši cilvēki. Arī tiem, kuri sēž mājās un nestrādā.
Cits jautājums ir par milzīgajām naudas summām, kuras ik gadu ostas uzņēmumi labprātīgi pārskaitīja pilsētas budžetā, lai pilsēta varētu izveidot ap dzelzceļu aizsargsienas, vai pat uzbūvēt industriālajā zonā dzīvojošajiem cilvēkiem jaunus dzīvokļus ekoloģiski labākās vietās. Bet šo naudu ir notrallinājis bijušais pilsētas mērs sevis reklamēšanai un nesamērīgai greznībai. Luksusauto, salūtiem un pasakainām algām dažiem izredzētajiem.
Konkrēti cik lielas summas par žogu izveidošanu un dzīvokļu būvēšanu ir pārskaitītas domei minēto mērķu sasniegšanai?
>Tev sraņski patīk, ļoti, konkretizēt. Tad lūdzu varbūt no otra gala. Cik lielas summa ir ieguldītas no domes un brīvostas dzīvojamā fonda jautājumu risināšanā ? Ja nemaldos, vismaz 30 gadus Dome un brīvosta viena otrai īpašus šķērsļus nelika. Summas kādas ir ieskaitītas katru gadu no brīvostā strādājošiem uzņēmumiem nebija mazas, nekļūdīšos ja tie kopā ir kā minimums ap EUR 60 milj. . Vienam otram uzņēmumam redzot kā tiek notrallināti šie līdzekļi piegriezās un tie sāka ieguldīt un atbalstīt tur kur redzēja tam nepieciešamību. Protams, pilsētas infrastruktūrā tiem nebija iespēju veikt mērķa dotācijas, jo pilsētā tikai Viens zina ko, kā un kam vajag.
Nja, kamēr nenotiks nelaime, tikmēr jau turpinās vest. Tā jau Latvijā ir
Orinski, vai no debesim nokritis- kāda māja Ventspilī ir uzbūvēta pēdējos 20 gadus?
Sranski. palasi Ventspilnieks.lv, vai pajautā domē saviem šefiem. Viens pats uzņēmums Ventspils Nafta termināls pēdējo gadu griezumā domei ir pārskaitījis ap 14 miljoniem, ja nemaldos. Un tā darīja gandrīz visi ostas uzņēmumi. Pie tam nauda tika ieskaitīta pilsētas budžetā bez jebkādiem noteikumiem - ventspilnieku labklājībai...Bijušais pilsētas mērs(tagad noziedznieks) to sapratis pa savam, ka viņa labklājībai.
"slims cilvēks", visi, kas tevi sastapuši, tā saka.
Un kur tad palika uzbūvētie pievadceļi kuri ved uz ostu termināļiem. Nāk vēlēšanas un kaut kas, kur var sameklēt utis ir jāuzraksta. Nesanāks.
Orinski, bet katrs uzņēmums un iedzīvotājs maksā nodokļus- ienākumu nodokli, nekustamā īpašuma nodokli, zemes nomas nodokli un t.t. Jūsu to Ventspilnieku var lasīt izklaides pēc, lai pasmietos. Anekdoti tur trāpas labi
Žurķi, mēs šeit par obligātajiem nodokļu maksājumiem nerunājam. Mēs runājam par papildus naudām, kuras ostas uzņēmumi maksājuši brīvprātīgi ventspilnieku labklājības celšanai, ne dažādu neatkarīgo avīžu uzturēšanai, glancēto reklāmlapiņu drukāšanai un afroamerikāņu pirkšanai sportam. Savukārt, termināļu pievadceļus būvē par Eiropas naudām (kohēzijas fondi u.t.t.) ar valsts un minimāliem pašvaldības līdzmaksājumiem.
Ar ko gan varētu skaidrot Irinas Ješčenko pēkšņo acīgumu? Ir gan labi ka mūsu pilsētā ir vērīgi iedzīvotāji!
Vai tikai šī Irina nav vienā vēlēšanu sarakstā ar šeit figurējošo Orinski? Ir gan un pat priekšpēdējo numuru! Un tagad abi pūš ģirtvalda stabulē!