Tagad dzīvo ar citu vārdu

Jābūt pamatojumam

Likums nosaka, ka mūsu valstī cilvēks savu vārdu vai uzvārdu var mainīt no 15 gadu vecuma. To var darīt Latvijas Republikas pilsonis, nepilsonis vai persona, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss. Vārda vai uzvārda maiņa iespējama, ja pastāv viens no šādiem iemesliem: 

• vārds vai uzvārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;

• persona vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu;

• persona vēlas iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu;

• persona vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā;

• persona vēlas atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, ja tas nav izdarīts, šķirot laulību, vai pēc laulības atzīšanas par spēkā neesošu;

• personai mainīts dzimums;

• viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Vārda vai uzvārda maiņa nav atļauta, ja persona ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta; ja personas vārda vai uzvārda ieraksta maiņas iemesls neatbilst iepriekšminētajiem iemesliem; persona nav iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus.

Ja cilvēks izlēmis mainīt vārdu vai uzvārdu, tas dodas uz savas pašvaldības dzimtsarakstu nodaļu, iesniedz iesniegumu, kurā norāda vārda vai uzvārda maiņas iemeslu, uzrāda nepieciešamos dokumentus un iesniedz fotogrāfiju, kā arī kvīti par samaksāto valsts nodevu. Šis pakalpojums izmaksā 71,14 eiro par katru pozīciju (respektīvi, mainot gan vārdu, gan uzvārdu, jāšķiras no 142,28 eiro). Nepilngadīgai personai līdz ar citiem dokumentiem jāiesniedz arī vecāku vai aizbildņu un bāriņtiesas piekrišana vārda/uzvārda maiņai.

Lēmumu atļaut vai neatļaut mainīt vārdu vai uzvārdu pieņem Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments viena mēneša laikā no nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā. Kad pieņemts lēmums, kas ļauj mainīt vārdu vai uzvārdu, iesniedzējam 30 dienu laikā jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā, kur tam izsniedz jaunu pasi.

Katram savas vēlmes

Ventspils pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Regīna Lazdāne informē, ka šajā gadā līdz šim saņemt četri iesniegumi par vārda, uzvārda vai vārda un uzvārda maiņu. Katrā no tiem ir savs pamatojums: vienā gadījumā sieviete pēc laulību šķiršanas vēlas atgūt dzimto uzvārdu, citā gadījumā sieviete savam vārdam kā otro vārdu vēlas pievienot konfesionālo vārdu. Divos no iesniegumiem izteikta vēlme mainīt gan vārdu, gan uzvārdu. Kāda sieviete paudusi vēlmi savā vārdā mainīt garumzīmes/mīkstinājuma zīmes un iegūt dzimtas uzvārdu. Vēl bijis vīrieša iesniegums par vārds un uzvārda maiņu, taču viņam nācās atsaukt iesniegumu, jo vīrietim nav dzēsta sodāmība, tādēļ vārda un uzvārda maiņa nav iespējama.

Pagājušajā gadā Ventspils Dzimtsarakstu nodaļā saņemti 24 iesniegumi par vārda un uzvārda maiņu. Deviņos no tiem (četri vārda maiņas gadījumi un pieci uzvārda maiņas gadījumi) kā iemesls minēts apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā, bet pārējie gadījumi saistīti ar peronu vēlmi iegūt dzimto uzvārdu pēc laulības šķiršanas (5 gadījumi), dzimtas uzvārdu (6 gadījumi) vai laulātā uzvārdu (4 gadījumi).

2019. gadā izskatīti 28 iesniegumi par vārda un uzvārda maiņu. Piecos gadījumos minēta apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā. Savukārt visvairāk iesniegumu (13) kā iemesls minēts vēlme iegūt dzimto uzvārdu pēc laulību šķiršanas. Vienā gadījumā, līdzīgi kā šogad, iesniegums atsaukts pēc tam, kad personai paskaidrots, ka vārda un uzvārda maiņa nebūs iespējama sodāmības dēļ.

Ieviņa kļūst par Ievu

Vaicāta, kādi ir vārdi, kuru cilvēki vēlas mainīt pret kādu citu, Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja stāsta, ka nereti tie ir pavisam parasti, sabiedrībā diezgan plaši izplatīti personvārdi. Kā vienu no pēdējiem piemēriem viņa min personvārdu Baiba. Bijuši gadījumi, kad cilvēki vēlas tikt vaļā no vārdu pamazināmās formas, piemēram, Ieviņa pārtapusi par Ievu, Mārīte – par Māru. Tāpat bijis gadījums, kad cilvēks vēlējies mainīt vārdu Ivars pret vārdu Ivans, jo dzīvo krieviskā vidē un neoficiāli visu mūžu tā saukts. Vārdu maiņu cilvēki mēdz pamatot, atsaucoties uz numerologu un astrologu ieteikumiem.

Vēl ir gadījumi, kad pie lēmuma mainīt vārdu cilvēki nonāk, gatavojoties pārcelties uz dzīvi ārzemēs. Tad rodas vēlme atbrīvoties no vārda, kurā ir garumzīmes vai mīkstinājumi, un iegūt kādu starptautiski zināmu, angļu valodā vieglie izrunājamu personvārdu.

Taču bijis arī tā, ka cilvēks ar jauno vārdu nesadzīvo, apkārtējie to nepieņem, un pēc laika cilvēks izlemj to nomainīt atpakaļ pret dzimto vārdu. Te var minēt kādu sievieti no Talsiem, kura nomainījusi vārdu, pēc laika secināja, ka apkārtējiem to nepieņem, un, lai nebūtu vēlreiz jādodas uz savas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu un jātiekas ar tiem pašiem darbiniekiem, kas pieņēma iesniegumu par vārda maiņu, viņa vērsās Ventspils dzimtsarakstu nodaļā, lai atgūtu savu iepriekšējo vārdu.

Runājot par uzvārda maiņu, nereti ir gadījumi, kad, šķirot laulību, uzvārds netiek mainīts, piemēram, tāpēc, lai mātei un bērniem būtu viens uzvārds. Taču pēc laika, kad bērni izauguši, vairs negribas dzīvot ar bijušā vīra uzvārdu. Likums nosaka, ka laulību šķiršanas gadījumā cilvēks var izvēlēties – paturēt uzvārdu vai iegūt pirmslaulību uzvārdu. Taču, ja tā bijusi otrā vai trešā laulība, cilvēks nevar iegūt savu dzimto uzvārdu – tas tad jāpieprasa kā atsevišķu pakalpojumu, proti, uzvārda maiņu.

Cīnījās par dzimto uzvārdu

Kristīnes Silidis cīņa par savu uzvārdu bijusi sarežģīta un grūta. Šāds uzvārds Kristīnei ir kopš dzimšanas, un to paturēja arī tad, kad apprecējās (laulājoties Kristīne ieguva dubultuzvārdu – saglabāja savu dzimto uzvārdu un tam pievienoja vīra uzvārdu). Problēmas radās aptuveni pirms pusotra gada, kad Kristīne izlēma atbrīvoties no bijušā vīra uzvārda. Pēc tam, kad sieviete bija uzrakstījusi iesniegumu par uzvārda maiņu, viņai piezvanīja no Latviešu valodas aģentūras un skaidroja, ka uzvārds Silidis nav iespējams – viņa var izvēlēties uzvārdu Silide, Silida vai saglabāt Silidis kopā ar vīra uzvārdu. Kristīne atzīst, ka jutusies ļoti sarūgtināta un aizvainota. Silidis ir grieķu uzvārds (tas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē ''ziemeļblāzma'', un Grieķijā šāds uzvārds ir ļoti izplatīts). Kristīne pie uzvārda tikusi, pateicoties savam vectētiņam, kurš ir grieķis. To mantojis viņas tēvs un, kad viņas vecāki dibināja ģimeni, to ieguva Kristīnes mamma. Sieviete bijusi neizpratnē, kāpēc 35 gadus viņa varēja dzīvot ar šādu uzvārdu, bet nu pēkšņi viņai to vēlas atņemt.

Saņēmusi atteikumu, Kristīne konsultējusies Ventspils dzimtsarakstu nodaļā un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kur saņēmusi atsaucīgu darbinieku iedrošinājumu par savu uzvārdu cīnīties. Šī cīņa nozīmēja rakstiski pamatot savu vēlmi iegūt uzvārdu un izstāstīt tā vēsturi. Beigu beigās Latviešu valodas aģentūra piekāpusies, un nu Kristīnes dokumentos rakstīts viņas dzimtais uzvārds. Sieviete atceras, ka par uzvārda maiņu bija neliels satraukums jau vidusskolas laikā, jo kādai viņas klasesbiedrenei, kurai arī uzvārds beidzās ar - is, to nācās nomainīt. Viņai un mammai toreiz palīdzējis arguments, ka, mainot uzvārdu, nebūs iespējams apciemot tēti uz kuģa (viņš ir jūrnieks).

Vārdu mainīja divreiz

Sigita Helēna Znotiņa par vārda maiņu sāka aizdomāties aptuveni pirms diviem gadiem, kad sāka studēt vēdisko astroloģiju. Drīz pēc tam viņa nokristījās un ieguva kristīto vārdu Helēna. Zinot, ka līdz ar vārda vai uzvārda maiņu mainās arī cilvēka liktenis, ventspilniece izlēma mainīt vārdu oficiāli. Sieviete uzsver, ka darījusi to eksperimentālā kārtā un viņai nav nepatikas pret vecāku doto vārdu Sigita. Kad lēmums bija pieņemts, viņa devās uz dzimtsarakstu nodaļu, uzrakstīja iesniegumu un aptuveni mēneša laikā bija tikusi gan pie jaunā vārda, gan nomainījusi personas dokumentus, kuros nu bija rakstīts: Helēna Znotiņa. Par vārda maiņu viņa paziņoja darbavietā, taču atļāva kolēģiem sevi dēvēt ierastajā vārdā – par Sigitu. Vārda maiņu plašākam paziņu lokam viņa nav īpaši afišējusi, tāpēc daudzi cilvēki viņu turpināja saukt par Sigitu. Šo vārdu viņa turpināja lietot arī, piemēram, parakstot preses relīzes (Sigita ir sabiedrisko attiecību speciāliste pašvaldības uzņēmumā). Līgavainis, respektējot mīļotās sievietes lēmumu, viņu dēvēja par Helēnu, vecāki un radi sauca par Sigitu, un viņai nebija iebildumu. Pēc vārda maiņas dzīvē esot pavērušās iespējas, par kādām sieviete sapņoja iepriekš, piemēram, viņa tika pie jaunas automašīnas.

Taču aptuveni pusgadu pēc tam, kad oficiāli kļuva par Helēnu, ventspilniece atskārtusi, ka arī dzimtais vārds viņai ir svarīgs, un izlēmusi, ka vēlas divus vārdus. Tāpēc vēlreiz rakstīja iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā, un nu viņa oficiāli ir Sigita Helēna Znotiņa. «Šobrīd ar diviem vārdiem jūtos daudz komfortablāk,» atzīst sieviete. Viņa ir gandarīta, ka nu viņai ir gan dzimtas dotais vārds, gan kristītais vārds, ko pati ir izvēlējusies. Un esot sajūta, ka arī dzīve ir pamainījusies. Pavisam drīz ventspilniecei gaidāmas laulības, un tad mainīsies arī viņas uzvārds. Sigita Helēna ir pārliecināta, ka šis fakts «būs pavisam uz labu».

Iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem, svešiniekiem viņa biežāk nosauc savu kristīto vārdu, bet paziņu paziņām saka, ka ir Sigita.